...just me...

Trīs musketieri atkal kopā! :D:D Beidzot ar čiksām bijām atkal kopā sanākušas pasēdēt mūsu iemīļotajā Metro. Daudz jau cilvēku nebija, kā vienmēr, tie paši bārmeņi, tās pašas acis, tās pašas rokas, tikai Andrītis šoreiz noskuvies. :) Longijs un vīns raisa sarunas, bet durakos palieku es. :D Nu labi, no trīs reizēm spēlētām, vienu reizi es, bet pārējās Dačuks un Annuška. Tomēr kādu reizi ir arī jāzaudē.. :D Un tad ieradās divi puiši, kas tajā dienā bija palikuši bez olām.. :) Smieklīgi ne? Tieši pirms Lieldienām, kad tā ir jākrāso. :D Bet īstenībā, tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - spēle draugiem.lv. Eh, nu ko par to.. Palēnām , vārdu pa vārdam, ierodas arī mūsu "glābējs" :D - Valdis Lūriņš. :D Un kā tad bez pudeles - šampis galdā, un Annu nelaižam prom. Bet nekā, šī aizšmauc spēlēt Katanu. :(:P Tā nu mēs paliekam divi musketieri, kuriem šinī vakarā ir svarīgs uzdevums - aiziet uz ČBK - aiziet paklausīties Dziļā Nemaņā - aiziet paraustīt Balerīnu aiz matiem (lasīt: l

Uz trīs nedēļām esmu pārvākusies uz brīnišķīgu vietu, kur varu pabūt viena ar savām domām un normāli pamācīties, it kā es to tuvāko trīs dienu laikā grasītos darīt - smieklīgi, bet nu turpinam, klausīties skaļu mūziku, no dušas līdz skapim iet puskaila, dejot un vnk gulēt, skatoties griestos. Nu aptuveni saprotat, kas un kā, ja? Galvenais ir tas, ka šeit ir tā vieta, kur mani liek mierā, neviens mani netraucē, es varu darīt, ko gribu un kad gribu! Vot tā lūk! Tagad piemēram skatos, NCIS. Un dzeru zaļo tēju ar citronu. Un jūtos labi. Pa ilgiem laikiem, jūtos labi. :) P.S. Gustavo - Plus Mīnus.

He, šodien sajutu pavasari! Pirmām kārtām, to sajutu jau vakar, kad visu dienu pa manu logu spīdējā saulīte un sildīja manus plecus, likās, ka ir, beidzot - pavasaris! Bet nu šodien izejot no mājas ārā ar tā saucamo "pavasara balto jauku" un saulesbrillēm uz deguna, tik tiešām bija! Pavasaris tik tiešām ir klāt! Protam s, cilvēki ģērbušies kā nu kurais, i jauniņas, jauniņas meitenītes pilnīgi ridiculously īsos svārciņos (un es ļoti labi saprotu, ka puišiem/vīriešiem patīk, bet nu sor, ne jau tik!!), jaunās māmiņas ar ratiņiem, atbilstoši laika apstākļiem - vieglās pavasarjaciņās, izvedušas pastaigāties savus bēbjus, vīrieši uzvalkos, nu jau tos vairs nenosedzot ar mēteļiem, tūristi, gan no dienvidu (satuntulējušies), gan ziemeļu (t-krelos bez rokām) zemēm. Vēroju cilvēkus no galvas līdz kājām, viņiem uzsmaidot, bet ne vienmēr sagaidu smaidu atpakaļ. Bet tas netraucē. Saule spīd un pūš viegls vējiņš. Tik perfektas 40 minūtes! Un papildus pozitīvisma sajūtu dod mūzika, kas skan