...just me...

esmu mājās. pirmais šoks - milzonīgais krievu daudzums lidmašīnā. otrais - ka nav nemaz tik auksts un nekas tā pa lielam nav mainījies.

..klausoties Adiemus un Karl Jenkins mūziku peldu atmiņās.. :) ..bet īstenībā rakstu, lai mazliet padalītos savās emocijās - esmu mazliet nogurusi no dzīves šeit. tikai strādāju, ik pa laikam dodos izklaidēties. jā, pieredze, jauni cilvēki un kopumā jauki. bet nedaru tik bieži to, ko pašai tiešām gribētos, jo ir gan slinkums, gan laika trūkums un visam pa vidu nauda arī jātaupa. :) uz karaoki beidzot pirmdien aiziešu, jo vakars no darba brīvs. salsu neesmu dejojusi gandrīz gadu - ja neskaita dažus soļus darba mūzikai līdzi. un kino, pārsvarā pirātiskās filmas, jo kino dārgs. cenšamies iet uz lētajiem kinoteātriem, kur biļete maksā nevis 12, bet 6 lati, kas ir salīdzinoši tuvāk Latvijas standartam, ne?.. ..citās ziņās (nu neko nevaru padarīt, patīk man tas teiciens, piedod Ešiņ): šonakt no darba braucu ar autobusu. nakts busos te tādus brīnumus var sastapt. šoreiz gadījās ne kas pārāk ekstravagants, bet ja jau sākusi esmu rakstīt.. piecas meitenes, ļoti iespējams no Rumānijas - nav īsti

...........my hairstyle

Nu ko es teicu.. Skatos filmu "Salt" ar Angelinu Jolie galvenajā lomā. Un ko neteiksi, runāja par Balto namu, viņiem tur darbiņš jāpaveic (kārtējais mēģinājums nogalināt Amerikas prezidentu), un nākamajā skatā parāda Kapitoliju. Nu tad kā lai nepārprot, ka tas ir Baltais Nams?? :) Jocīgi..

Brokastis paēdām mājās. Brokastu pārslas un tiek taisītas maizītes līdzi ņemšanai. Sākumā jau maizītes liekas super, - viegli pagatavojamas un nav īpaši smagas, bet uz ceļojuma beigām - jau kļūst mazliet apnicīgi ēst tikai maizi ar sieru un/vai desu. nu labi. Vašingtonā nokļūstam ar metro. Metro vairāk atgādina vilcienu. Gandrīz kā Rīgas vilcieni. Varbūt nedaudz mazāka ietilpība, bet varbūt man tā tikai likās, jo ilgi neesmu bijusi Latvijā. :) Izkāpām Smithsonian stacijā, netālu no Vašingtonas pieminekļa, un gājām tuvāk National Mall. -) Washington Monument - kā liels zīmulis plašā laukā. Un kad pieej klāt, precīzi tāpat kā no Pēterbaznīcas apakšas, šķiet, ka gāžās tev virsū. :) Interesanti, ka no pieminekļa var redzēt visus apkārtējos pieminekļus, Balto namu un Kapitoliju. -) Thomas Jefferson Memorial -) Franclin Delano Roosevelt Memorial - patika vislabāk tas, ka piemineklis veidots kā četri prezidentūras laiki. Katra telpa veltīta vienam no tiem, aprakstītas viņa idejas un glavenie

Sākumā gandrīz nokavēju lidmašīnu. :) Labs sākums, ne? Minūti, minūtē nokļuvu pie drošības vārtiem. Lidmašīnā gandrīz vispār negulēju, tāds neliels satraukums - lidot pāri okeānam, lai beidzot nokļutu tur, kur tik ilgi un dikti bija sapņots nokļūt. Noskatījos divas vai trīs filmas. Iedeva man garšīgas pusdienas - ar salātiem un saldo, un kafiju saldajā ēdienā. :) British Airways rūpējās par saviem klientiem, tas patīkami. :) Pat tad, kad blakussēdošaus bērns mani aplēja ar mammas sarkanvīnu , apkalpe mani nodrošināja ar "traipu noņemošajām" salvetītēm. The Dulles (Vašingtonas) lidostā mani sagaidīja Roberts, mammas māsas vīrs. Apmēram stundu garš ceļš mājup. Bet bija tik jauki aprunāties ar Robertu, uzzināt, kas jauns un kā bērniem iet un kā ar darbiem sokās, kā pilsēta un kopējais skats gar lielceļu mainījies. :) Mājās jau bērni bija klāt kā likts. Spēlējām SKIP-BO, māsīca Kristīne un brālēns Edgars man rādīja savus iPodus un klausījāmies mūziku. Vēlāk vakarā ieradās arī Līg

Mēģināšu palēnām sākt aprakstīt to, ko piedzīvoju augusta mēnesī. Laikam jāsāk ar to, ka pavadīju to Amerikas Savienotajās Valstīs un dažas dienas Kanādā. Mēneša laikā apmēram 7 līdz 8 štatos. Bijām augstajos kalnos un zemākajās ielejās. Pie okeāna un tuksnesī. Debesskrāpju pilsētās un dabas parkos. Brīnumains ceļojums. Centīšos dot kaut kādu nebūt mazu ieskatu, kā man gājis.

..cik sen nav rakstīts. Palicis ir mazāk nekā mēnesis un es jau atkal redzēšu mammu un brāli, arī Ivaru. Un būšu Amerikā. Redzēšu visu, ko jau sen sen esmu vēlējusies redzēt. Bet ne jau par to gribēju rakstīt. Pēdējā laikā aizvien vairāk sāku domāt par to, cik daudz, vai pa reizāk, cik maz kontaktējos ar saviem tuviniekiem un draugiem, it īpaši tiem, kas man ir mīļi un dārgi. Vai es baidos? No kā? Es neesmu pateikusi paldies par somas atvešanu, neesmu izteikusi līdzjūtību tuvinieka zaudēšanā, neesmu apsveikusi cilvēkus vārda dienās, dzimšanas dienās, ar maģistra grāda iegūšanu. Vēl es tik sen neesmu pabijusi viena, tikai ar savām domām. Londonā tu nekad nepaliec viens, tu tiec iekļauts cilvēkos. Mājās, darbā un pa ceļam, tu neesi viens. Vienmēr kāds/kādi būs līdzās. Tāpēc es slīkstu grāmatās un mūzikā. Vismaz transportā - lasu grāmatu, vienu pēc otras, vai arī klausos dziesmas, kas man kompī ir, uz riņķi, atkārtojumā. Kādu brīdi pirms Mārtiņš ir mājās no darba, esmu viena, tāpēc sadūšo

p.s. ļoti atvainojos par mazo attēlu, bet uzzpiediet uz bildītes, viņa palielināsies un kļūs skaidrāk saredzama. :) bučas, ilgojos.

Paldies par visu, un labajiem vārdiem. Tā gribētos uz Saulkrastiem aizlaist. Pat kaut ko pa dārzu pakašāties. Un bisķi pasauļoties un jaukas āra pusdienas.. Ehh.. Ilgojos pēc tā visa. Mums it kā saule tagad ārā spīd, bet tomēr auksts un vējains. Vakar bijām uz Latvijas - Itālijas hokeja spēli. Iekš Daugavas Vanagu fonda Londonas namā (http://www.72qt.co.uk/lv/index.php). Bija jauki. Ar Dacīti, jo Mārtiņš strādāja. Iedzērām Tērvetes alu. Noskatījāmies hoķi. Mūsējie vinnēja. Tas tāds pozitīvs lādiņš bija. Pat aizmirsu, ka esmu apslimusi. Šodien jāstrādā no 5iem, bet rītā esmu brīva. Tad arī varbūt uz to latviešu bāru aiziesim, jo hokeja spēle atkal. Pamazām sākam iedzīvoties, sāku pieņemt Londonu kā pilsētu, no kuras daudz var mācīties, daudz iegūt. Sveicini un samīļo opīti cieši un mīļi. Es jau ilgojos pēc jums visiem, un gribās uz Jāņiem aizbraukt uz Latviju, aiziet uz kadu zaļumballi. Jums vēl arī šovasar Jauniešu dziesmu un deju svētki. Bet tad jau redzēs. Ceru, ka

..vienkārši brīnišķīga diena. Darbā palaida ātrāk projām, jo pirmdiena un banku brīvdiena, tāpēc cilvēku maz un tā. :) Satikos ar Dapsi, izvazājāmies lielu līkumu pa apkārtni, kur viņa tagad dzīvo. Iedzērām pie viņas tēju un izplānojām, ka kaut kur brīvdienās jādodās, uz kādu mūzikas pasākumu - jo mēs taču esam Londonā, un te viss ir iespējams. :) Tad braucu mājās. Gaidot 25to, gandrīz nosalu, bet nākot no Ilfordas uz māju, pa ceļam - kur gadījās, kur ne - karaoke vienā no angļu pabiem. :) Yei. Nodziedāju savu firmas dziesmu - The Beatles Come Together - un tagad beidzot esmu mājās.. Man baigais prieks, ka esmu atradusi vietu, kur var šeit padziedāt. Pie tam, tur ir visas tās dziesmas, kas ir Andrim karaokē, plus daudz un visādas citas. :) Jebkurā gadījumā, lai arī pa dienu uzlija lietus un vakarā bija dikten auksts - diena nu pilnībā izdevusies. Rīt atkal uz darbiņu 10os, un līdz 19. :) Bučas. Visiem sveicieni. Jūsu mīļotā, Egi.

braukšu augustā uz ameriku. par to sapņots ir ilgi un dikti. bet vienmēr kaut kas ir atturējis, vai nu man jābeidz skola, vai bračkam, vai man eksāmeni, vai jāiestājas universitātē. jebkurā gadījumā, tas nubeidzot notiek. mana ģimene brauc, biļetes jau ir nopirktas. es, iespējams arī - tik jānoķer lētās biļetes. un darbs man atļauj. ne jau 100%, bet saka, ka noteikti ir iespējams paņemt 4-5 nedēļas brīvas pēc kārtas. pirms izlēmu braukt uz londonu, man īstenībā bija jāizvēlās - vai nu uk vai vasarā usa. es izlēmu. bet tagad viss mainās. un mani tas priecē, jo kā jau teicu iepriekš, sapņots par to jau ir ilgāku laiku.

Jau 3 nedēļas strādāju Market Place. Un neko neesmu rakstījusi, jo īsti nav par ko sūdzēties. Strādāju tāpat kā agrāk, par viesmīli. Visas viesmīles esam pieņemtas apmēram vienā laikā un visas esam jaunas. Vieta it kā nemaz nav līdzīga Alberts Pub, bet... Apmēram pirms mēneša, kā sāku strādāt, nomainījās īpašnieki šai vietai un tagad viņi šo krodziņu/kafejnīcu/klubu mēģina padarīt par posh pub ar apkalpošanu pie galdiņiem un vispārēju viesmīlību. Problēma sākumā bija ka, viesmīlēm nebija savas vietas, pasūtījumus rakstījām uz lapiņām, bārs viņus uztaisa, mēs paņemam un aiznesam klientam. Bet apkalpojam tikai galdiņus, nekādus stāvošos cilvēkus. Jebkurā gadījumā, dzērieni jāgaida cilvēkiem ir diezgan ilgi. Tagad mums ir savs kompjūterītis, kurā ierakstīt visus savus pasūtījumus un redzēt galdiņu pasūtijumus. Kopš vakardienas sākām strādāt ar kasi, kas nozīmē, ka pašas arī noslēdzam galdiņus. Vienīgā problēma, ka mēs uz brīvdieu vakariem mēs esam trīs viesmīles uz vienu kasi. Plus mūsu p

Egija Stale A pril 28 at 12:55pm ................................................................................ Čau, neesmu ilgi devusi ziņu, bet kaut kā.. nogurums liels pēc darba.. un brīvdienu nobumbulēju guļot vai arī ārpus mājas, un nemaz nepaspēju neko uzrakstīt. :) Labošos. Ar sajūtām viss ir labāk. Biju pie dakteres, izrakstīja man pret-baktēriju/infekciju zāles (samaksāju 7,5 poundus par 6 tabletītēm - bet vismaz iedarbojās) un izstāstīja, ko un kā, ka jādzer 2 l dienā ūdens, nekāds kofeīns un nekāds alkohols. Principā jau tas, ko tu man teici. :) Paldies. Tagad jūtos jau daudz labāk. Darbā iet ļoti kā pa kalniem. Bet kopumā jau viss patīk. Ir tur viena menedžera, kas vienmēr visiem prātu jauc. Uzvedās kā bērns, menedžēt neprot, tik teikt visiem, ko darīt, pati nesaprotot kā.. Vai pieminēju, ka viņai ir 19 gadi? Nesaprotu, kā viņa kļuvusi par menedžeri.. :D Jā, man arī ir žēl par Amerikas braucienu, bet ja arī var

neesmu ilgi rakstījusi. bet tas tāpēc, ka strādāju, vai guļu vai vienkārši esmu nogurusi. šodien atkal strādāju no 16 līdz slēgšanai. vakar aizslēdzām par stundu agrāk, jo nebija daudz cilvēku. īpašnieki bija dusmīgi. bet ne jau mēs vainīgi! :D p.s. ir jau tā, ka, ja ir labi, tad nerakstu, vai ne? bet uzrakstīšu... jo jaunā vieta man tiešām patīk. jā, ir bardaks, bet tāds patīkams bardaks. jo vismaz pagaidām, nenākās ciest no tā.. :)

Stiprāka mugura – vieglāka dzīve Foto: Shutterstock Katrīna Spuleniece, "Kurzemnieks" 12. februāris 2010 12:51 Ja tavs darbs ir saistīts ar sēdēšanu pie datora vai smagumu cilāšanu, tad noteikti labi zini, ko nozīmē muguras sāpes. Mugura ir ķermeņa balsts, tādēļ tās veselība ļoti būtiski ietekmē pašsajūtu. Šīs sāpes var būt nopietnu saslimšanu priekšvēstnesis, tādēļ noteikti jāvēršas pie ārsta, lai diagnosticētu problēmu. Ja sāpes mugurā vēl izjutusi neesi, ir vērts padarboties, lai nenonāktu līdz šādai situācijai un arī ikdienā justos labāk. Piemēram, vari vingrot, lai palīdzētu muskuļiem noturēt mugurkaulu. Muguras muskulatūra ir sarežģīts mehānisms, tādēļ nevajadzētu veikt spēka vingrojumus, pirms tā nav nostiprināta. Šoreiz vingrojumus muguras muskulatūras nostiprināšanai iesaka kluba Viva fitness trenere ar starptautisku sertifikātu pilatēs Malda Ruņeniece. Šie vingrojumi ir vie

when life gives you lemons ask for salt and tequila!

..pastāstīt, ka nopirku grāmatiņas: 1.pirkums (kādas divas nedēļas atpakaļ) ````````````````````````````````````` Colm Tóibín - Brooklyn Dennis Lehane - Shutter Island Peter Gethers - For the Love of Norton . 2.pirkums (kādas divas dienas atpakaļ) ````````````````````````````````````` Kurt Vonnegut - Hocus Pocus Paulo Coelho - The Winner Stands Alone John Carlin - Invictus Sir Ernst Hans Josef Gombrich - A Little History of the World

"Croissant and Latte" Mums mīļa vieta - Joe & the Juices - visādas kafijas, sulas, augļu un piena kokteiļi. Pie tam, darbinieki laipni un enerģiski, kā arī iekārtojums un atmosfēra - tik tiešām pozitīva! :) ............................................................................................................... "This is so delicious!" Ēdu. Maza kafejnīca. Pārsvarā visur Londonā pasniedz svaigu apelsīnu sulu, nemaz neprasot, kādu tu vēlies. Plus, apelsīnu sula lielākoties ir dārgākā no piedāvātajām sulām, laikam jau tāpēc, ka svaiga. Mana sejas izteiksme šeit liecina, ka lazanja ir pārsteidzoši garšīga. ........................................................................................................ "Ēģiptiešu mērkaķis iekš to British Museum" Ar Mārtiņa māsu, kas bija iebraukusi uz pusotru dienu Londonā, bijām British Museum, apskatījām visādas skulptūras, rotiņas un citādas lietiņas. Ieraudzīju šo, atcerējos par bračku. ...................

man patīk

I'm ok. I was working in one italian restaurant, but i was really like against a wall, because i couldn't normally communicate with my colleges who were mostly italian, spanish or portuguese and don't speak English. :( But then i started to look for another job, and yesterday was my first trial shift in a place that is similar to Alberts in style of serving people. I have to go there for another shift on wednesday for lunch time and then probably for friday or saturday for the peak hours (from 5pm till 10pm). But i really like that place, and i like it very much better that italian restaurant, where i felt i was standing in front of the wall. Private life is beautiful. But me and Martins are still looking for a double bedroom apartment. Maybe you know somebody who knows somebody who wants to rent his/her place? :D But otherwise, London is really great. I haven't seen much of it, but i have seen something, like Big Ben, Westminster Abbey, Tower Bridge from far away. I wo

Nu labi, te nu ir.. Pēdējā sestdiena STRADA mani noveda pie secinājuma, ka kaut kas Tāds nav priekš manis. Ja trīs nedēļu laikā, kopš strādāju viena pati, bez savas treneres, manī radījušas tikai negatīvas emocijas, nepatiku un visu citu, ko vien var iedomāties (ne to pozitīvāko), tad laikam jau kaut kas lietas labā jādara. un pēc sarunas ar menedžeri, kas mani pieņēma darbā, sapratu, ka viss - jātinas prom. Bet mēģiniet mani saprast, es tiešām darīju visu, kas bija manos spēkos, centos pieņemt cilvēkus, ar ko strādāju kopā, bet... Jā, bija labas dienas, vai pareizāk sakot, stundas. :) Kad strādāju kopā ar tiem, kas nav itāļi (un ticiet man, es neesmu nekāda rasiste, vai tāda, kas nepieņemtu citas tautības cilvēkus. Bet tas bija par daudz. Un jā, padomājot, parunājoties ar STRADAS geju menedžera partneri, kas pats nāk no Ņujorkas, bet dzimis ir Maskavā, sapratu, ka nemaz nedaru tik nepareizi, ejot prom no STRADAS. LAbi, tehniski vēl neesmu prom. Rīt dodos ar atlūguma vēstuli. Varbūt vē

..ne pārāk jauks vakars darbā.. sīkāk rītā. rīt brīvs.

CHER & SONNY "I Got You Babe" [HER:] They say we're young and we don't know We won't find out until we grow [HIM:] Well I don't know if all that's true 'Cause you got me, and baby I got you [HIM:] Babe [BOTH:] I got you babe I got you babe [HER:] They say our love won't pay the rent Before it's earned, our money's all been spent [HIM:] I guess that's so, we don't have a pot But at least I'm sure of all the things we got [HIM:] Babe [BOTH:] I got you babe I got you babe [HIM:] I got flowers in the spring I got you to wear my ring [HER:] And when I'm sad, you're a clown And if I get scared, you're always around [HER:] So let them say your hair's too long 'Cause I don't care, with you I can't go wrong [HIM:] Then put your little hand in mine There ain't no hill or mountain we can't climb [HIM:] Babe [BOTH:] I got you babe I got you babe [HIM:] I got you to hold my hand [HER:]

Šodien pabeidzu grāmatu. Tagad jānoskatās filma (1). Grāmata mazliet lika padomāt, pat gandrīz nobīties un sašausmināties. Vienā brīdī - ļoti novērtēt to, ka esmu normāla (cik nu mēs katrs esam :), un mani tuvie cilvēki ir mīļi, jauki un "normāli". Jā, mana diena. Tīri okeij. Biju uz interviju Market Place. Neko jaunu man nepateica, kopš iepriekšējās intervijas. Tikai šoreiz abas intervētājas izskatījās ļoti pozitīvi noskaņotas un norīkoja man trial shift pirmdien. Jautājums tikai, vai no STRADAs tikšu pirmdien brīva. Nezinu vēl savu grafiku. Bet domāju, ka rīt to varēšu sarunāt. Darbs bija ļoti mierīgs. Vienu brīdi gan bija diezgan stresaini, pilns ar cilvēkiem, bet kopumā okeij vakars. Nopelnīju dzeramnaudā 10 poundus. Bet ar darbiniekiem vēlaizvien nevaru īsti līdz galam komunicēt. Valodas barjera traucē. No šīs mājas gan gribu tikt projām. Jāsagaida alga piektdien. Un jāsarēķina. Transports, īre, mazliet ēdiens (pamats, jo ēst var darbā) un kaut kādām atpūtām. Jo, ja ir t

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas

nevajag sabīties. bet. mums darbā ir trīs mazas pelītes. viena lielāka, divas mazākas. viņas tusējas pie izmestajiem atkritumiem. bet salīdzinoši ar pelīti, ko satikām Ilfordā pie Valentīna parka, ļoti bailīgas. pie parka satiktā pelīte nu tik ļoti mīļa un jauka izskatījās, nemaz nebaidījās. ēda kaut kādu saberztu cepumu, mēs viņai iedevām vēl divus. gan jau tagad knokstās ap tiem. bet tās pelītes Stradā, tāpat kā visi pārējie, kas Stradā strādā, tik skrien un skrien. baigi stresainas izskatās.. nu ja. šodien mammai dzimšanas diena. vakarā gan jau būs vakariņas, vai arī visi ies uz Da Sergio. būtu jauki būt tur, kopā ar visiem, pasēdēt. bet man drīz jābrauc strādāt.

Barrington Levy - Murderer Ar ko lai sāk? Sākumā šķita, ka šis darbs būs kā radīts man - darbs ar cilvēkiem, restorāns** (cita veida pieeja klientu apkalpošanai), restorāna ēdieni - kopumā kaut kas pilnīgi jauns. Tas protams ir labi - pieredzei. :) Treniņa nedēļa ir pagājusi, mana pirmā patstāvīgi strādājošā nedēļa arī. Sāku saprast, kas te notiek. Pagaidām vēl īsti nešķiet, ka esmu pieņemta kā viena no komandas. Lai gan man saka, ka varu jautāt, ja man jaut kas ir neskaidrs, bet vienmēr, kad man kaut kas ir neskaidrs, ir tāda stresaina situācija, visi skrien kur kurais, jāapkalpo daudz cilvēku un nenormālos ātrumos. Tas viss tik tāpēc, ka menedžments STRADA tāds mazliet jocīgs. Bet jocīgs nevis Latvijas mazajos mērogos, bet Londonas masīvā. :D Guns N' Roses - November Rain Sākot jau ar to, ka cilvēku daudzums šajā vietā nav atkarīgs no klientu daudzuma, jocīgi, bet fakts. Tad, kad klientu maz, zālē ir apmēram 8 viesmīļi, plus bārmenis un "runner" (cilvēks, kurš, kad vies

piedodiet, pēdējās pāris dienas nekādīgi negribu neko rakstīt. darbā liels nogurums, visa tā braukāšanās turpu šurpu. plus mājās nekādas atpūtas. tik daudz cilvēku apkārt. kāds vienmēr kaut ko gribēs ar tevi parunāties. jā, man vakar bija brīvdiena, bet ko tas man deva? pusdienu nogulēju, pāris stundiņas pastaigājos apkārt pa Ilfordu, un tad noskatījāmies ar Mārtiņu 2 The Sopranos sērijas. :) Duša un saldi sapnīši. Ceru, ka mazliet vēlāk, vai rīt no rīta būs vairāk iedvesmas kaut ko rakstīt. P.S. Darbs.. eh, darbs.. Šonedēļ atkal 5 dienas strādāju - un visas slēgšanas. Tās slēgšanas tik nogurdinošas.. :(

mēroju garo ceļu uz darbu un izrādās - nokavēju pirmo staff meetingu. tāds marazms. es zināju, ka notiks, bija izlikts paziņojums, bet es kaut kā nenoreaģēju vai/un aizmirsu. stulbi. tik pat stulbi, kā nosist gulbi. nu ja. un darbā man jābūt 6 h vēlāk. atbraucu mājās. iečekoju draugus, mailu un facebook, kā arī blogu. ikdienas rituāls. bet kā šodien no rīta dusmojos uz sevi. ka neesmu bijusi pietiekami uzmanīga, un neesmu pifiksējusi to darbinieku satikšanos. tagad ēdu makaronus ar kečupu un dzeru karsto šokolādi (lasīt: vāju kakao). jāizmazgā mati. varbūt mazliet jāpaguļ.

pēdējā nedēļa ir bijusi diezgan aizņemta. sākot ar to, ka strādāju gandrīz katru dienu, mājās jāpilda visādas treniņu grāmatas, jāmācās ēdienkarte, vīnu karte, deserti. īsāk sakot, ir ko darīt. šodiena brīva. dienas kārtība tāda pati, tikai jāstrādā nav. :) pie mums saulains un silts laiciņš, grādi +13. esmu atvērusi kontu bankā, kurā man pārskaitīs algu. šim kontam klāt nāk papildus karte, kas man jānosūta uz Latviju (piemēram, mammai) un tad es bez maksas varu nosūtīt naudiņu uz Latviju. vai nav jauki? vēl pāris ekstras, - ceļojumu apdrošināšana, telefona apdrošināšana, un citas lietas, kuras man šķiet nemaz nevajadzēs.. :) kopumā, laime un prieks pārņem manu sirdi. drīz ieradīsies Mo ar Laimas saldumiem. labi, tagad jāķeras pie treniņgrāmatas, un ēdienkartes izzināšanas. šo piektdien, saņemšu pirmo aldziņu, yei! kaut kā būs jāatzīmē. :) ieteikumi?

Jau paliek gaišs! Crest Super (10% vācu alus) Nav ne maz tik slikts. :)

Vakar bija super jauks vakars - latviešu vakaru uzrīkojām Mārtiņam par godu. :) Mārtiņa draugi pa dienu bija aizgājuši uz krievu veikaliņu "Gastronom". Es domās piedalījos.. :) Nopirka šprotītes, Dzintara kausēto sieru - kaut kas no Latvijas. Cido sula. Cepām ķiploku grauzdiņus. Pēc tam ieņēmām pīpētāju istabu - visa vakara gaitā ļoti nedaudzi cilvēki ieradās šajās telpās. Laikam nobijās.. :) Prieks. Latvieši tik tiešām pārņem pasauli. Ēdām arī kūku - keksu ar rozīnēm un citiem sausajiem augļiem. Pārsteidzoši, man garšoja. :) Un Mārtiņam tika kartupeļu maiss - dzimšanas dienas dāvana. :) .. nākamā diena - guļam līdz 3iem. pavadīju Mārtiņu uz darbu, pastaigāju pa veikaliem. nācu mājās - mācījos ēdienkarti. .. pēdējais vakars Aivitai - sagribējās mazliet vīnu - kaut kā atzīmēt. izstaigājām no mājas uz vienu pusi, uz otru pusi - neviens veikals nav vaļā. nav jau liels pārsteigums - trešdienas nakts, pulkstens 2. beigu beigās: pulkstens ir gandrīz 5 no rīta, Mārtiņš ir atpakaļ, u

Darbs nav tālu. Nu nav tālu no centra. Bet tā, kā mēs dzīvojam tālu no centra, tas skaitās tālu.. Strādāju New Burlington Street STRADA, kas ir tuvu Oxford Circus stacijai, kas nozīmē - pats centrs. Ceļš aizņem aptuveni minūtes 40, ja paveicās ar vilciena un metro sakritībām Stratfordas pieturā, tā kā tas bija šodien. Šodien bija pirmā darba diena, pasūtījumus pieņēmu tikai dzērieniem, bet galvenais uzdevums šodien bija - saprast organizāciju viesu uzņemšanā, kas principā nozīmē 8 soļus (sasveicināšanās, nosēdināšana pie galdiņa & dzērienkartes iedošana, pasūtījuma pieņemšana, atsauksmes par ēdienu & otrie dzērieni, galda novākšana, desertu un kafijas piedāvāšana, rēķina pasniegšana, atvadīšanās). Man tika ierādīta sekcija kopā ar manu "treneri", kas vairākas reizes man atprasīja galdiņu statusu - ko viņi gaida, kas tagad jādara, kas viņiem vēl jāaiznes, un tādā garā. Līdz šai 4dienai man jāiemācās ļoti daudz lietiņu - ēdienkarte ir pats galvenais, jāizpilda treniņa g

..sagaidīsim Aivitu Stratfordā, tad visu izstāstīšu par šodienu.. :) ___________________________________ Nu jau tik daudz kas noticis pa vidam, ka nemaz neatceros, kā sākās aizvakardiena. :) Jāsāk jau laikam ar to, ka pēdējās pāris dienas no rītiem ir bijušas tik skaistas, saulainas un vispār jaukas. Tāda sajūta, ka tiešām tuvojas pavasaris.. Kā jums? ------> George Thorogood & Destroyers - Bad To The Bone <------- Aizvakar braucām uz centru, staigājām ar Mārtiņu un Andēnu pa kafejnīcām, veikaliem, devām CV. Dažos ļoti laipni pateica, ka pagaidām nevajag, ka ieliks arhīvā, un pēc pāris mēnešiem varbūt zvanīs.. Daži ar smaidu pieņēma, teica, ka atdos menedžerim, jo, jā, viņiem tieši vajadzīgi darbinieki.. Pats trakākais, ka biju atstājusi telefonu mājās, bet pirmdien apstaigātās kafejnīcas un restorāni teica, ka zvanīs šīs nedēļas laikā. Un tā, kā līdz tam netika zvanīts, tad - piektdiena, kurā atstāju telefonu mājās, bija vienīgā atlikusī darba diena.. :( Un tieši tā - atbrau

šodien bija galvā baigā doma. aiziet uz tuvāko pilsētu un paskatīties, kas tur notiek. iesniegt CV un parunāties veikalos un kafejnīcās par darba piedāvājumiem. viss pasākums izvērtās uz stundām četrām, jo tuvākā pilsēta ir Stratforda, 4,2 jūdzes, kas ir 6,76 km. turp - atpakaļ = ~13,5km. Tā neko pēcpusdienas pastaiga. Nu jā, bet tagad iedomājieties mani!!!! tā vienkārši pastaigājoties vienā pēcpusdienā 14 kilometrus.. :D:D Tiem, kas mani pazīst, tas tik tiešām šķistu nenormāli.. Es??? 4 stundās 14 km.. :D:D Nu jā.. jebkurā gadījumā, visa tā pasākuma gaitā, neviens veikals, kur pieteikties Andeenam, un neviena kafe/restorāns, kur pieteikties man, nav atrasts. Izsalkums tā mācās virsū. Un kājas pēdējos metrus vairs vispār nejūt. Bet kā esmu teikusi iepriekš - tas tāds patīkams nogurums! Apskatīta apkārtne, paelpots svaigs gaiss, un vispārējs sportiskums. :) Un vakars arī brīnišķīgs, - vakariņās vistiņa ar kartupelīšiem un salātiņiem un melno tējiņu.. Un neliela meditācija pirms gulētieš

..vakar vakarā pazuda internets. bišķi skumīgi. bet celties no gultas un labot rūteri kaut kā negribējās. :) tāpēc rakstu šodien.. ..... Darbīga diena vakar bija - aizbraucām uz centru, pieteicos darbiņā vairākās vietās. Dažās no tām tik tiešām uz pavasari, tas ir, šo brīdi, vajag papildus darbiniekus. Nosaukšu vietas, bet laikam lielākā daļa no tām, jums neko neizteiks - 1. Market Place (ļoti jauka vietiņa - restorāns, klubs, bārs pašā Londonas centrā pie Oxford Circus) 2. Apostrophe (kafijas, piena, maizīšu un dažādu saldumu kafejnīca arī centrā) 3. COSTA @ Bank stacijas (kafijas veikaliņš/kafe) 4. Cafe Pasta (pasta, pizza - restorāns) 5. ODEON (kinoteātris) 6. Cafe Phillies (mazs restorāniņš, bet viņiem darbiniekus vajag tikai uz aprīli, maiju) 7. Nero Cafe - ļoti neviesmīlīgi (itāļu kafejnīca). Vislabāk man patika COSTA @ Bank, jo atgādināja man Reval Šokolādi. Tāda mierīga, mājīga. Menedžere teica, ka no rītiem esot ļoti "bizī". Šonedēļ zvanīs. :) ..... Otrā dienas daļā:

pieceļos. čivina putniņi. izeju ārā. spīd saule. siltums pārņem manu ķermeni. brokastis. brauciens uz centru. p.s. mums atkal ir nets, un vakarā stāstīšu, kā man šodien gāja. :)

Nu tad tā. Jā, piekrītu - cukurs varēja būt lētāks.. Tāpat kā olas.. Bet tas kondicionieris - omg - super laba firma. Tāpēc gan jau ir kāds āķis. Izmazgāšu galvu, tad redzēsim.. :)) Un veļas pulveris - labi smaržo.. Izmazgāju gultas veļu.. Tagad tādā kā pavasarī guļu.. :P Bet, par garšām.... Kartupeļi te ir saldāki, ķiploki nav tik asi, kā pierasts, tāpēc (mammai un omītei varētu patik tālākais) tos lietoju lielos daudzumos gandrīz katrā ēdienreizē! Olas.. ja neskaita to, ka normālu omleti nevar uztaisīt, jo pannas ir briesmīgā stāvoklī un rauj klāt visu, kas pagadās, tad - vārītas oliņas ar sviestiņu un sāli.. Nu tieši tā, kā mājās.. :) Gaidot mājās Mārtiņu, noskatījos filmu Predator, - ar Kalifornijas gubernatoru galvenajā lomā. :D Nebiju redzējusi. Patika. Gaidu II. Gan jau dzrīzumā būs. Te ir pāris satelīta kanāli, kuri vakaros rāda tīri labas filmas. Vismaz ir ko darīt. :) Bučas visiem. Rakstīšu vēl.. P.S. Rīt svarīga diena - dodos darba un darba formas meklējumos. :)

SAM 99p tualetes papīrs........................................0.99 cukurs ................................................... 0.69 10 olas ................................................... 0.99 cepumi ar šokolādi ................................. 0.99 3 bundžiņas ar tomātiem .......................... 0.99 matu kondicionieris ................................ 0.99 veļas pulveris (normal) .............................. 0.99 - - - LIDL riektiņi ....................................................... 1.84 dārzeņu eļļa .............................................. 0.93 spaghetti ................................................... 0.45 dārzeņu paka (burkāni, kālis, sīpoli).........1.00 _________________________ TOTAL:...................................................10.85 GBP ...................................................................8.74 LVL _________________________ Man patīk iepirkties šajos veikalos. :)

Bučas. Man patīk saņemt šādas ziņas. Parādās gan asaras, gan smaids uz sejas. Asaras par kino un par lietām, ko pagaidām šeit nevaram atļauties. Smaids par Janci, par sniegu, par to, ka jums iet labi. :) Jā, pagaidām, kamēr nestrādāju varu atļauties uzrakstīt vairāk, un biežāk. Gan jau arī tad, kad strādāšu, rakstīšu. :) Tu, jūs visi, varat lasīt manu blogu, kas tomēr nav tik popularizēts, un to neredz visi, tikai tie, kas zina, ka kaut kas tāds pastāv. Tur arī uzrakstu kko. Šeit, ja atrod pareizo vietu, tad augļi ir ļoti, ļoti lēti.. Šodien gan mazliet iegrābāmies - nopirkām arbūzu, bet viņš izrādījās pārgatavojies un nelabs. Maksāja gan super maz, un pats arbūzs arī, ne tā kā mums, bet maziņie. :) Ja meklē, tad var atrast ļoti lētas un kvalitatīvas lietas, vismaz priekš Londonas un Anglijas standartiem. :) Ir ļoti daudz tādi veikali, kas pārdod visu par vienu poundu, kas ir apmēram 80 santīmi. Tur var atrast visu - piemēram, šodien arī, nopirkām 6 mazās, 0,5l ūdens pudelītes. Esmu pa

...bet esmu kopā ar mīļoto. tas taču ir tas, ko vēlējos.. :) tāpēc visam vajadzētu būt kārtībā..

first week is over. pink glasses have fallen. starting to feel desperate . .. it is completely useless to stare at the telephone. e-mails have been sent out. CV delivered. no calls for interviews. .. Valentine was terrible. completely useless. .. the house is small. too many people. there is no privacy. washing machine does not work. .. i have no money. my stomach hurts. i lost my glasses. .. City of London is too big. but people close to me are not here. movie ticket cost 16 pounds. .. but now... putting a positive smile on my face and going out not to miss the life. i t will be all right.

pirmā nedēļa ir cauri. rozā brilles ir kritušas. mācas virsū izmisums. .. pilnīgi bezjēdzīgi blenžu uz telefonu. e-pasti ir izsūtīti. CV atdoti. neaicina uz intervijām. .. Valentīndiena bija drausmīga. pilnīgi bezsakarīga. .. māja ir maza. cilvēku ir daudz. privātuma nav. veļasmašīna nestrādā. .. naudas nav. vēders sāp. pazaudēju brilles. .. Londonas pilsēta ir liela. bet tuvu cilvēku te nav. kino maksā 16 poundi. . . bet, tagad.. uzliekam pozitīvu smaidu uz sejas un dodamies dzīvē. gan jau būs labi.

sēžu mājas pirmajā stāvā, koplietošanas telpā, rakstu jums ziņu. man viss ir kārtībā. vēl nav pat idejas, lai nožēlotu, ka esmu šeit. :) darbiņa vēl nav, bet esmu pozitīvi domājošs cilvēciņš, pirmdien jau būšu ar darbu. :) skatamies dzīvokļu piedāvājumus. mazgājam drēbes. dzīvojamies. kad būs kas jaunāks, un interesantāks, ziņošu. :*

... nu tad es kravājos ...

laikam jau viss ir kārtībā. viss būs kārtībā. ---- paldies tiem, kas vakar bija kopā ar mani. tiem, kas bija pie manis. man bija prieks, ka arī tie, kas pēdējā laikā neapmeklēja šo iestādījumu vai arī strādāja, atrada laiku, lai atnāktu un atvadītos no manis. jā, arī veltītu man dziesmu. paldies. ---- visi saka, ka pārvākšanās uz Londonu ir drosmīgs solis, bet ļoti pozitīvs. noderīgs. mazliet traks, bet kopumā - apsveicams lēmums. paldies jums par atbalstu. nezinu, ko es bez jums darītu. ---- un muskatieri mani, vakars bija tik tiešām super - sākums Zaķu vagonā :)) ar visām no tā izrietošajām sekām. bildes ielikšu draugos rīt (ja neaizmirsīšu). pēcāk lattes uz tradīciju soliņa Vērmaņdārzā, un tad Metro (šeit laikam komentārus nevajag :D). Iekš Metro, man šķiet, bija otrā reize, kad Dačuks kāpa uz skatuves un dziedāja, ne? ---- man pietrūks muskatieru pasākumu, man pietrūks karaokes (nav jau tā, ka Londonā nebūtu karaokes, bet tomēr.. nebūs tas). pietrūks draudzīgo sarunu, nelielā sarka

. .. ... .... ..... ...... Vai es gadījumā neveikšu lielāko kļūdu savā dzīvē? ...... ..... .... ... .. .

...atkal nevaru aizmigt... Paskatījos laika prognozes Londonai, nu baigi silts nebūs. Bet vismaz virs nulles, gandrīz +10`C, neliels lietus. Man tik daudz vēl jādara, mazliet jāsapērk dažas lietas. Pats galvenais - jāatrod koferis! p.s. Skatos "The Sopranos" - nav ne vainas! :)

Ir atkal viens no tiem vakariem, kad negribu būt šeit, Miera ielas dzīvoklī, vēl jo vairāk, negribu atrasties vienā telpā ar kādu cilvēku, kurš nezināmu iemeslu pēc man spēj sabojāt itin visu - garastāvokli, vakariņu garšu un vispārējo nostāju pret tādiem cilvēkiem, kā viņš. Un tad, kad cenšos nomierināt sevi, un pārējos, viss paliek tikai sliktāk, jo pēc lūguma, šobrīd šo sarunu nerisināt, t.i. pie vakariņu galda, everything coming from his mouth just makes me eat faster and get the hell out of there. Vismaz mana istaba ir mana istaba. Te es nevienu nelaidīšu iekšā. Vismaz ne kamēr es esmu te! -- Par kaut ko skaistāku - esmu iečekojusies un izprintējusi boarding pass. Tāpēc viss tagad ir oficiāli un patiešām notiek. Vēl pēdējā nedēļa, brīva no darba un mācībām. Esmu priecīga. Ir palikusi vēl viena nedēļa - un es lidoju projām no šīs vietas, šiem cilvēkiem - jā, daži man tiešām pietrūks, it īpaši tie, ar kuriem man saistās paši jaukākie, interesentākie notikumi, to starp muskatieru vis