Posts
..nevaru aizmigt..
nesaprotu, kas mani nomoka. kapec nevaru aizmigt. galva ir tik daudz domu. problemu. risinajumu. sobrid apzinos vienu lietu, ko gribu. ar to laikam pietiek. vismaz pagaidam. un ir daudz lietas, ko es negribu, bet ari tas ir labi apzinaties. nakama nedela bus gara. bet, ja ta padoma, palikusas 10 dienas. tikai 10 dienas. un es busu tur, kur velos but. ar cilveku, ar kuru velos but kopa. man prieks, ka musdienas ir iespejas tik atri noklut cita pasaules mala. tikai 10 dienas. un es mierigi varesu aizmigt savam jaukajam virietim blakus. vins mani apskaus, samilos un, velot man saldus sapnus, nobucos pirms miega. p.s. atvainojos, ka neizmantoju garumzimes. es vienkarsi negribu.
Mārtiņš ir prom
Jau otro vakaru jūtos tā mazliet dīvaini. Viena sēdēdama uz dīvāna. Domājot. Vakar no rīta pavadīju Pulkvedi uz lidmašīnu, kas lido uz Liverpūli. Raudāju. Vairāk gan jau tajā brīdī, kad sēdēju autobusā uz centru. Kad bijām kopā, vēl turējos. Tikai tāpēc, lai nekļūtu skumji arī viņam. Es zinu, ka viņš negribēja braukt prom, bet es saprotu arī kāpēc viņš aizbrauca. Un viss būs kārtībā. BEt šos vārdus drīkstu teikt tikai es, un pat tad man sariešas asaras acīs, kā tagad. Nevajag mani mierināt. Es zinu, ka viss, kas notiek, mūs kādā veidā māca, stiprina un pilnveido. Un nemaz nepaies ne pusotrs mēnesis, un viņš, mans mīļums, būs atpakaļ. Tas nekas, ka tikai uz nedēļu. Es izbaudīšu, un ceru, ka viņš arī. Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad varēšu braukt uz lidostu viņu sagaidīt. Tagad jākoncentrējas uz mācībām un darbiņu. Jāpelna nauda barčikam. Mazliet, tieši šobrīd esmu apslimusi, bet tas laikam no emocionālajiem pārdzīvojumiem, pāries. Jau pāriet. Lēnām, bet pāriet. Rīt uz skolu, gatavošu