Wednesday, 2 December 2009

Tomorrow is The Day

Rīt ceļos gandrīz tāpat kā ikdienā, drusku vēlāk. Bet diena man būs īpašāka! Ne tāpēc, (arī tāpēc), ka satikšu vienkopus, visus savus muskatierus, bet tāpēc, ka pirmo reizi lidošu viena pati. Kaut gan, arī tas nav īstais iemesls, kāpēc šovakar man sirsniņa dauzās ātrāk par ierasto ritmu. Tas tāpēc, un es domāju, ka lielākā daļa (tie nabaga trīs cilvēki, kas šim blogam seko :D) zina, par ko es runāju - es satikšu savu mīļoto cilvēciņu. :) Pēc nedaudz vairāk kā divpadsmit stundām, es būšu viņa apskāvienos. Stiprajās rokās. Gaidu. Ar nepacietību.
Buchas, gaidiet mani atpakaļ. Gan jau ka būšu, kur likšos. :)

1 comment:

Anonymous said...

Aha, zināma sajūta. Ļoti zināma. Milzīgs prieks par Tevi, bet biškīt arī žēl - Tu vēl tagad nestādies priekšā, cik tās dienas ātri palidos un cik ātri Tu jau atkal dosies mājās. No otras puses - Tu vēl nekad nebūsi pieredzējusi, ka laiks spēj tik ātri palidot garām :)

-Esh

Talk the talk, walk the walk /

New year, new me has never really worked for me. Or maybe it has.  At least this year, me and Ruta tackled the monthly challenges to get in...