Buchas, gaidiet mani atpakaļ. Gan jau ka būšu, kur likšos. :)
Wednesday, 2 December 2009
Tomorrow is The Day
Rīt ceļos gandrīz tāpat kā ikdienā, drusku vēlāk. Bet diena man būs īpašāka! Ne tāpēc, (arī tāpēc), ka satikšu vienkopus, visus savus muskatierus, bet tāpēc, ka pirmo reizi lidošu viena pati. Kaut gan, arī tas nav īstais iemesls, kāpēc šovakar man sirsniņa dauzās ātrāk par ierasto ritmu. Tas tāpēc, un es domāju, ka lielākā daļa (tie nabaga trīs cilvēki, kas šim blogam seko :D) zina, par ko es runāju - es satikšu savu mīļoto cilvēciņu. :) Pēc nedaudz vairāk kā divpadsmit stundām, es būšu viņa apskāvienos. Stiprajās rokās. Gaidu. Ar nepacietību.
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
1 comment:
Aha, zināma sajūta. Ļoti zināma. Milzīgs prieks par Tevi, bet biškīt arī žēl - Tu vēl tagad nestādies priekšā, cik tās dienas ātri palidos un cik ātri Tu jau atkal dosies mājās. No otras puses - Tu vēl nekad nebūsi pieredzējusi, ka laiks spēj tik ātri palidot garām :)
-Esh
Post a Comment