par Balto Namu un Kapitoliju

Nu ko es teicu..
Skatos filmu "Salt" ar Angelinu Jolie galvenajā lomā. Un ko neteiksi, runāja par Balto namu, viņiem tur darbiņš jāpaveic (kārtējais mēģinājums nogalināt Amerikas prezidentu), un nākamajā skatā parāda Kapitoliju. Nu tad kā lai nepārprot, ka tas ir Baltais Nams?? :)
Jocīgi..

Shutter Island

Šodien pabeidzu grāmatu. Tagad jānoskatās filma (1). Grāmata mazliet lika padomāt, pat gandrīz nobīties un sašausmināties. Vienā brīdī - ļoti novērtēt to, ka esmu normāla (cik nu mēs katrs esam :), un mani tuvie cilvēki ir mīļi, jauki un "normāli".
Jā, mana diena. Tīri okeij. Biju uz interviju Market Place. Neko jaunu man nepateica, kopš iepriekšējās intervijas. Tikai šoreiz abas intervētājas izskatījās ļoti pozitīvi noskaņotas un norīkoja man trial shift pirmdien. Jautājums tikai, vai no STRADAs tikšu pirmdien brīva. Nezinu vēl savu grafiku. Bet domāju, ka rīt to varēšu sarunāt.
Darbs bija ļoti mierīgs. Vienu brīdi gan bija diezgan stresaini, pilns ar cilvēkiem, bet kopumā okeij vakars. Nopelnīju dzeramnaudā 10 poundus. Bet ar darbiniekiem vēlaizvien nevaru īsti līdz galam komunicēt. Valodas barjera traucē.
No šīs mājas gan gribu tikt projām. Jāsagaida alga piektdien. Un jāsarēķina. Transports, īre, mazliet ēdiens (pamats, jo ēst var darbā) un kaut kādām atpūtām. Jo, ja ir tikai darbs, mājas, darbs, mājas. Var nojūgties. Vajag atpūtu. Būt prom no visa, kādā vietā, kas dod jaunas emocijas, jaunus pārdzīvojumus, jaunu pieredzi. Liek mazliet aizmirst par darbu. :)

Plus apkārt visu laiku ir tik daudz cilvēku. Mājās.. Uz ielas.. neaprakstāmi daudz cilvēku. Un visu laiku, tie grūstās. Tajos brīžos, kad gribas dusmoties, ir jāatceras pirmie teikumi no filmas "Crash" (2). Varbūt cilvēkiem vajag to pieskārienu, to tuvuma sajūtu, tāpēc viņi tā velkās pa ielu, it kā gaidītu, kad tu viņiem pieskarsies. Bet varbūt arī nē...

Mājās braucu ar autobusu. Es vairs nevaru braukt ar autobusu. Tas ir tik šausmīgi, pārāk ilgi un pārāk daudz cilvēku apkārt. Man jau Latvijā nepatika autobusi. Es labāk izvēlējos vilcienu, tramvaju, sliktākajā gadījumā - tramvaju. Un autobusu tikai tad, ja nav citas iespējas. Un vēl arī tad, kad braucu Ikšķili vai Ogri (agrāk) kopā ar tēvu. Atceros tos braucienus ar ļoti lielu smaidu uz sejas un siltumu sirdī. :) Ilgojos būt maza meitene.

Nu jā. Rīt pirkšu metro travelling card. Tas nozīmē, ka uz darbu tieku nevis 3 stundās, bet pusotrā. :) Yeii..

Tas laikam pagaidām viss. Mēģināšu rīt vai parīt, ja būs labs laiciņš, savā darba pārtraukumā pastaigāšu ap savu darbiņu un pafotogrāfēšu apkārtni. Ielikšu bildītes. ;)

Lai jums jauka diena! Nedēļa! Un vispār pozitīva dzīve! :*

~~~~~~~~~~~~~~~~~
(1) http://www.imdb.com/title/tt1130884/
(2) It's the sense of touch. In any real city, you walk, you know? You brush past people, people bump into you. In L.A., nobody touches you. We're always behind this metal and glass. I think we miss that touch so much, that we crash into each other, just so we can feel something.

Translation/tulkojums:

Tā ir taustes sajūta. Jebkurā pilsētā, tu ej, vai ne? Tu nejauši uzgrūdies kādam, cilvēki ieskrien tevī. LosAndželosā neviens tevi neaiztiek. Mēs vienmēr esam aiz šī metāla un stikla. Es domāju, ka mums pietrūkst šī pieskāriena tik ļoti, ka mēs ietriecamies viens otrā tikai lai kaut ko sajustu.

Par iepriekšējo un tagadējo.

Nu tad tā.

Jā, piekrītu - cukurs varēja būt lētāks.. Tāpat kā olas..

Bet tas kondicionieris - omg - super laba firma. Tāpēc gan jau ir kāds āķis. Izmazgāšu galvu, tad redzēsim.. :)) Un veļas pulveris - labi smaržo.. Izmazgāju gultas veļu.. Tagad tādā kā pavasarī guļu.. :P

Bet, par garšām....

Kartupeļi te ir saldāki, ķiploki nav tik asi, kā pierasts, tāpēc (mammai un omītei varētu patik tālākais) tos lietoju lielos daudzumos gandrīz katrā ēdienreizē! Olas.. ja neskaita to, ka normālu omleti nevar uztaisīt, jo pannas ir briesmīgā stāvoklī un rauj klāt visu, kas pagadās, tad - vārītas oliņas ar sviestiņu un sāli.. Nu tieši tā, kā mājās.. :)

Gaidot mājās Mārtiņu, noskatījos filmu Predator, - ar Kalifornijas gubernatoru galvenajā lomā. :D Nebiju redzējusi. Patika. Gaidu II. Gan jau dzrīzumā būs. Te ir pāris satelīta kanāli, kuri vakaros rāda tīri labas filmas. Vismaz ir ko darīt. :)

Bučas visiem. Rakstīšu vēl..

P.S. Rīt svarīga diena - dodos darba un darba formas meklējumos. :)

Diena bez cigaretes

Iesākumam. Šī diena ir brīnišķīga. Ne tikai tāpēc, ka ir svētdiena. Un arī ne tāpēc, ka man nav jāstrādā. Arī ne tāpēc, ka mazliet vairāk kā pēc divām nedēļām jau lidoju prom. Šī diena sākās tīri interesanti, un turpinājās mierīgi, savu gaitu nepaātrinot nekādu apstākļu ietekmē. Kas, jāatzīst, bija ļoti patīkami. :)

Jebkurā gadījumā. Piecēlos ar domu, (pareizāk mani piecēla telefona zvans, ar tekstu, cikos būšu darbā - tas bija ap plkst 14), ka būs jāiet uz darbu, pa ceļam jāieskrien veikalā un jāiepērk vajadzīgais virtuvei. Bet nē, pēc dušas uzzvanīju Gunčam, šis teica, ka viss esot nokārtots, Direktora draudzene jau esot aizgājusi. Jauki. Tātad visa diena tikai man.

Izgāju no mājas, jo zināju, ka mājās visu dienu nosēdēt, neko neizdarīt, tāpat nebūtu nekādas jēgas. Tāpēc droši iekāpu tramvajā, un izkāpu pieturā pie Origo. Iegāju Jāņa Rozes grāmatnīcā un nopirku mehānisko zīmuli un trīs zilas pildspalvas. Paskatījos arī uz lēto grāmatu stendu, bet tur grāmatas nu vienkārši nav normālas. Lēti tulkoti romāni. Kaut gan dažas dzejas grāmatas varēja būt tīri lasāmas.

Iečekoju Dubļu Kafijas jauno ēdienkarti. Kaut kā ļoti piesaistīja, ka ēdieniem visiem ir bildes klāt, plus lielākā daļa no tiem, atgādina restorānu ēdienus. Kas notiek Albertā? Gandrīz, ja ne pat pilnīgi, tas pats! No paba ēdieniem pārejam uz restorāna smalkajiem, vai vismaz uz to pusi. :D Bet, tātad.. Paēdu garšīgi - Spaghetti a la Bolognese. Un jau tā pēc izskata garlaikotajam un nogurušajam bārmenim palūdzu uztaisīt man Caffe Mocca. (Šokolādes meitenes zina, cik jautra ir tās pagatavošana!).

Izdomāju aiziet uz kino. Kopš filmas The Book of Eli treilera noskatīšanās, gribēju to redzēt, nu tad beidzot arī noskatījos. Un pēkšņi pārņēma tāds miers. Mūzika, sižets, galvenā doma, D.Wašingtona aktierspēle. Jā, mazliet skarba sākumā un vidū. Bet tad, kad saproti, kāds ir filmas vēstījums, tas atsver asiņainos kautiņus, šaudīšanos un citas izdarības, kas šodien mani pārāk nefascinēja. Kaut gan, pēcāk izlasot dažus faktus par filmu iekš imdb.com - Wašingtons visus trikus veicis pats, jo pirms tam viņu esot apmācījis Brūsa Lī protežē. Tīri tā neko.

`

Nobeigumā. Šodien stāvot uz Forum Cinemas terases, es apzinājos, ka man pietrūks šīs skaistās pilsētas, man pietrūks draugu un ģimenes, man pietrūks arī darbs un studijas. Bet es zinu, ka mani Londonā sagaida kaut kas citādāks. Un sagaida mans mīļotais cilvēks. Kā teica, viens no mūsu regulārajiem klientiem darbā - that is a very nice city, if you have an opportunity, use it, you will enjoy it and you will do it great there. Paldies.

Un jā, Esh, es baidos. Bet labāk laikam ir to atzīt un samierināties, nekā turpināt sev melot, ka neparko neuztraucos, vai ne?

Tā es arī darīšu. Riskēšu.

`

http://www.youtube.com/watch?v=dSwyJ0aaM4k&feature=related

Slumdog Millionaire

7-Oskaru apbalvotā filma - stāsts par 18-gadīgu indiešu puisi, viņa vienīgās patiesās mīlestības meklējumiem, pa ceļam piedaloties arī "Vai gribi būt miljonārs?" spēlē, un to arī uzvarot.
Filma laba:
-> aktieri nezināmi, kā nekā indieši, bet visu to indiešu būšanu atsver labā aktieru saspēle un visi pārējie bulšiti, ko māca aktierskolās..
-> mūzika, well, dievišķiga, lai neteiktu vairāk, no A.R.Rahman, indiešu komponista, kurš kā izrādās ir līdz komponists filmai Elizabete: Zelta laikmets. Nav laimējies redzēt filmu, vēl, bet esmu pilnīgi pārliecināta par score perfekto izpildījumu..
-> plot - it kā vienkāršs, bet filma pati par sevi smaga, jo stāsts ir par Indiju. Grausti un mizkaste visapkārt. Un tādos apstākļos, kur katrs cīnās pats par sevi, protams ir altruistiska rakstura izņēmumi, bet, ja neesi iemācīts pastāvēt par savām tiesībām dzīvot, tu drīz vien tiksi iekaustīts vai pārdots verdzībā..
-> režisors ir ļoti labi pastrādājis ar filmas konceptu, ideju, kā parādīt puiša stāstu pilnībā, tā lai tu sēžot kinoteātra sarkanajā ērtajā sēdeklī justu līdzi mazajam vīriņam, kurš cīnās par savu izdzīvošanu, bērnības mīlestību un 20 miljoniem rūpiju..

Kopumā Brīnumaina Oskaru nakts! Vēl jaukāks rīts. Un vispār - viss notiek tā kā vajag! ;)

http://oscar.com/video/?clipId=172589 - Slumdog Millionaire Trailer @ Oscar.com

http://www.imdb.com/title/tt1010048/ - SM apraksts @ imdb.com

http://www.youtube.com/watch?v=vHUQht1HRmY&feature=PlayList&p=EE44B22B10AF8653&index=0&playnext=1 - dziesma, kas nevinnēja Oskaru, bet arī ir viena no daudzajām, kas filmu padarīja burvīgu un baudāmu! ;)

The Curious Case of Benjamin Button

.. diez kā būtu, ja mēs piedzimtu kā veci bērni, bet ejot gadiem, kļūtu jaunāki? Būtu grūti redzēt sev tuvos, mīļos cilvēkus vienu pēc otra mirstam? Bet no otras puses, ja mēs visi tādi būtu, tad jau viss būtu kārtībā.. Bet kā tad notiktu "miršana"? Ja mēs paliktu aizvien jaunāki, jaunāki..

.. kad filmu noskatās līdz galam, tad viss ir skaidrs. ārēji mēs kļūstam jaunāki, bet iekšēji novecojam, un mūsu iekšējā pasaule arī kļūst vecāka.. mūsu prāti vairs nespēj atcerēties visu, kas ir noticis, bet ķermenis vairs neuztur to možumu, kas ir bijis jaunībā..

.. skumja filma..

.. skaista, jauka filma, bet ar skumjām beigām..