īsumā

man patīk

vēl viena vēstule

Darbs nav tālu. Nu nav tālu no centra. Bet tā, kā mēs dzīvojam tālu no centra, tas skaitās tālu.. Strādāju New Burlington Street STRADA, kas ir tuvu Oxford Circus stacijai, kas nozīmē - pats centrs. Ceļš aizņem aptuveni minūtes 40, ja paveicās ar vilciena un metro sakritībām Stratfordas pieturā, tā kā tas bija šodien.
Šodien bija pirmā darba diena, pasūtījumus pieņēmu tikai dzērieniem, bet galvenais uzdevums šodien bija - saprast organizāciju viesu uzņemšanā, kas principā nozīmē 8 soļus (sasveicināšanās, nosēdināšana pie galdiņa & dzērienkartes iedošana, pasūtījuma pieņemšana, atsauksmes par ēdienu & otrie dzērieni, galda novākšana, desertu un kafijas piedāvāšana, rēķina pasniegšana, atvadīšanās). Man tika ierādīta sekcija kopā ar manu "treneri", kas vairākas reizes man atprasīja galdiņu statusu - ko viņi gaida, kas tagad jādara, kas viņiem vēl jāaiznes, un tādā garā.
Līdz šai 4dienai man jāiemācās ļoti daudz lietiņu - ēdienkarte ir pats galvenais, jāizpilda treniņa grāmata. Ironija, dzīvoju kopā ar tik daudz cilvēkiem, tik dažādām tautībām un nav neviena, kas saprastu itāļu valodu. A man visi ēdienu nosaukumi, kafijas (tas gan ir vienkāršākais), deserti, vīni - viss ir itāliski. Paskaidrojumi, jā, angliski, bet.. kopumā.. liela nesaprašana. Ņemšu palīgā interneta vārdnīcu, ar skaņu palīdzību, mācīšos..
Bet jā, restorāns man patīk. Ir diezgan paliels, ietilpība ir 150 personas. Un ja uz lenča laiku ierodās grupas, diezgan grūti.. Nemaz negribu domāt, kā būs, kad vienā sekcijā, kurā ir ~35 galdiņi, tikšu galā.. Bet nu, pagaidām koncentrējos uz to, ko man māca.. ķeru visu informāciju. Ja pārējiem, kuri tiek apmācīti, tiek dotas 5 pilnas dienas, man tiek dotas 3, jo mana "trenere" strādā šonedēļ pēdējo nedēļu. Jacenšās sevi parādīt! Jāmācās ātri, daudz pašai viss jādara. "Trenere" man forša - francūziete, nostrādājusi gadu, pašai ļoti patīk, teica, ka viņai pietrūks visu darbinieku - daži kļuvuši par labiem draugiem.
Nu, palēnām viss sāk nokārtoties, vēl jāpagaida kāds mēnesis, un tad varēs pārvākties. Būs iespēja beidzot padzīvot vieniem. Tas arī būs piedzīvojums, pārdzīvojums, pārbaudījums mūsu attiecībām. Pagaidām jau viss ir tik tiešām kārtībā. Viens otru mīļojam, gatavojam kopā ēst, skatamies seriālu The Sopranos uz kompja pirms gulētiešanas. Jebkurā gadījumā, esmu laimīga. Tagad arī par to, ka man ir darbiņš.

Mārtiņš ir prom

Jau otro vakaru jūtos tā mazliet dīvaini. Viena sēdēdama uz dīvāna. Domājot.

Vakar no rīta pavadīju Pulkvedi uz lidmašīnu, kas lido uz Liverpūli. Raudāju. Vairāk gan jau tajā brīdī, kad sēdēju autobusā uz centru. Kad bijām kopā, vēl turējos. Tikai tāpēc, lai nekļūtu skumji arī viņam. Es zinu, ka viņš negribēja braukt prom, bet es saprotu arī kāpēc viņš aizbrauca.

Un viss būs kārtībā. BEt šos vārdus drīkstu teikt tikai es, un pat tad man sariešas asaras acīs, kā tagad. Nevajag mani mierināt. Es zinu, ka viss, kas notiek, mūs kādā veidā māca, stiprina un pilnveido.

Un nemaz nepaies ne pusotrs mēnesis, un viņš, mans mīļums, būs atpakaļ. Tas nekas, ka tikai uz nedēļu. Es izbaudīšu, un ceru, ka viņš arī. Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad varēšu braukt uz lidostu viņu sagaidīt.

Tagad jākoncentrējas uz mācībām un darbiņu. Jāpelna nauda barčikam. Mazliet, tieši šobrīd esmu apslimusi, bet tas laikam no emocionālajiem pārdzīvojumiem, pāries. Jau pāriet. Lēnām, bet pāriet. Rīt uz skolu, gatavošu olu ēdienus - omleti un ceptas olas.

Pārdzīvošu. Viss forši. p.s. Šodien biju vannā. Tas bija silti un jauki.

dzīves netaisnība

Puiši, kas patīk mums, meitenēm, ir vai nu aizņemti (ar otrajām pusītēm, bet.. tevi uzskata par super jauku, mīļu, skaistu cilvēku), geji (nu nesanāks tas variants - turn gay man straight!) vai arī vēl nezina, ko paši vēlas (zaļi un nepieredzējuši).. Vēl ir arī slidotāji (tūlīt pēc nopietnām ilglaicīgām attiecībām izkāpuši).. :D Tad protams ir tādi, kurus tu uzskati par draugiem, bet nē, izrādās, ka viņi vēlas ko vairāk, un tad tu jūties it kā vainīgs, ka tev nav tādu pašu jūtu, bet no otras puses saproti, ka tāda ir dzīve.. :)
Tik un tā....
Kur ir Dieva sūtīts brīnums - sastapties diviem cilvēkiem, kuri atrodas vienā attīstības līmenī, un noķert to klikšķi? Sastapties, neskatoties ne uz draugiem, vecākiem un citiem apstākļiem, kas parasti traucē mums pieņemt lēmumu, un just hit it off! Iemīlēties un dzīvot ar apziņu, ka tev blakus atrodas cilvēks, kurš ir radīts tev un saprot tevi..
Just like that! :/
p.s. ja jūs domājat, ka es palaižu garām iespēju, tad, well, kā Teds teiktu, I don’t think you’re the one for me HIMYM S01E04. Nu nejūtos tā, kā vajadzētu.. Labi, nemaz nezinu kā man vajadzētu justies, bet domāju, ka ja būtu, tad būtu, un šaubu par to nebūtu.. Memo-fuckin-ries..