..

laikam jau viss ir kārtībā. viss būs kārtībā.
----
paldies tiem, kas vakar bija kopā ar mani. tiem, kas bija pie manis.
man bija prieks, ka arī tie, kas pēdējā laikā neapmeklēja šo iestādījumu vai arī strādāja, atrada laiku, lai atnāktu un atvadītos no manis. jā, arī veltītu man dziesmu. paldies.
----
visi saka, ka pārvākšanās uz Londonu ir drosmīgs solis, bet ļoti pozitīvs. noderīgs. mazliet traks, bet kopumā - apsveicams lēmums.
paldies jums par atbalstu. nezinu, ko es bez jums darītu.
----
un muskatieri mani, vakars bija tik tiešām super - sākums Zaķu vagonā :)) ar visām no tā izrietošajām sekām. bildes ielikšu draugos rīt (ja neaizmirsīšu). pēcāk lattes uz tradīciju soliņa Vērmaņdārzā, un tad Metro (šeit laikam komentārus nevajag :D). Iekš Metro, man šķiet, bija otrā reize, kad Dačuks kāpa uz skatuves un dziedāja, ne?
----
man pietrūks muskatieru pasākumu, man pietrūks karaokes (nav jau tā, ka Londonā nebūtu karaokes, bet tomēr.. nebūs tas). pietrūks draudzīgo sarunu, nelielā sarkasma, ironijas devas.
pietrūks ļoti daudz cilvēku, lietu, sajūtu.. bet es zinu, ka es iegūšu ļoti daudz ko citu - gan iepazīšu citus cilvēkus, kas arī būs personības, iegūšu citas lietas, kas kļūs man ļoti mīļas, kā arī man radīsies daudz citu atmiņu, notikumu atblāzmas.. bet es neaizmirsīšu to, kas man ir palicis Latvijā.. :*
----
http://www.youtube.com/watch?v=qXEG8P7YPio

Vnk psc

Ir atkal viens no tiem vakariem, kad negribu būt šeit, Miera ielas dzīvoklī, vēl jo vairāk, negribu atrasties vienā telpā ar kādu cilvēku, kurš nezināmu iemeslu pēc man spēj sabojāt itin visu - garastāvokli, vakariņu garšu un vispārējo nostāju pret tādiem cilvēkiem, kā viņš. Un tad, kad cenšos nomierināt sevi, un pārējos, viss paliek tikai sliktāk, jo pēc lūguma, šobrīd šo sarunu nerisināt, t.i. pie vakariņu galda, everything coming from his mouth just makes me eat faster and get the hell out of there.

Vismaz mana istaba ir mana istaba. Te es nevienu nelaidīšu iekšā. Vismaz ne kamēr es esmu te!

--

Par kaut ko skaistāku - esmu iečekojusies un izprintējusi boarding pass. Tāpēc viss tagad ir oficiāli un patiešām notiek. Vēl pēdējā nedēļa, brīva no darba un mācībām. Esmu priecīga. Ir palikusi vēl viena nedēļa - un es lidoju projām no šīs vietas, šiem cilvēkiem - jā, daži man tiešām pietrūks, it īpaši tie, ar kuriem man saistās paši jaukākie, interesentākie notikumi, to starp muskatieru visi pasākumi, arī reģistrēšanās LLU un Youtube vakari. :)

--

Noklausies:

Mindless Self Indulgence - Never Wanted to Dance

Diena bez cigaretes

Iesākumam. Šī diena ir brīnišķīga. Ne tikai tāpēc, ka ir svētdiena. Un arī ne tāpēc, ka man nav jāstrādā. Arī ne tāpēc, ka mazliet vairāk kā pēc divām nedēļām jau lidoju prom. Šī diena sākās tīri interesanti, un turpinājās mierīgi, savu gaitu nepaātrinot nekādu apstākļu ietekmē. Kas, jāatzīst, bija ļoti patīkami. :)

Jebkurā gadījumā. Piecēlos ar domu, (pareizāk mani piecēla telefona zvans, ar tekstu, cikos būšu darbā - tas bija ap plkst 14), ka būs jāiet uz darbu, pa ceļam jāieskrien veikalā un jāiepērk vajadzīgais virtuvei. Bet nē, pēc dušas uzzvanīju Gunčam, šis teica, ka viss esot nokārtots, Direktora draudzene jau esot aizgājusi. Jauki. Tātad visa diena tikai man.

Izgāju no mājas, jo zināju, ka mājās visu dienu nosēdēt, neko neizdarīt, tāpat nebūtu nekādas jēgas. Tāpēc droši iekāpu tramvajā, un izkāpu pieturā pie Origo. Iegāju Jāņa Rozes grāmatnīcā un nopirku mehānisko zīmuli un trīs zilas pildspalvas. Paskatījos arī uz lēto grāmatu stendu, bet tur grāmatas nu vienkārši nav normālas. Lēti tulkoti romāni. Kaut gan dažas dzejas grāmatas varēja būt tīri lasāmas.

Iečekoju Dubļu Kafijas jauno ēdienkarti. Kaut kā ļoti piesaistīja, ka ēdieniem visiem ir bildes klāt, plus lielākā daļa no tiem, atgādina restorānu ēdienus. Kas notiek Albertā? Gandrīz, ja ne pat pilnīgi, tas pats! No paba ēdieniem pārejam uz restorāna smalkajiem, vai vismaz uz to pusi. :D Bet, tātad.. Paēdu garšīgi - Spaghetti a la Bolognese. Un jau tā pēc izskata garlaikotajam un nogurušajam bārmenim palūdzu uztaisīt man Caffe Mocca. (Šokolādes meitenes zina, cik jautra ir tās pagatavošana!).

Izdomāju aiziet uz kino. Kopš filmas The Book of Eli treilera noskatīšanās, gribēju to redzēt, nu tad beidzot arī noskatījos. Un pēkšņi pārņēma tāds miers. Mūzika, sižets, galvenā doma, D.Wašingtona aktierspēle. Jā, mazliet skarba sākumā un vidū. Bet tad, kad saproti, kāds ir filmas vēstījums, tas atsver asiņainos kautiņus, šaudīšanos un citas izdarības, kas šodien mani pārāk nefascinēja. Kaut gan, pēcāk izlasot dažus faktus par filmu iekš imdb.com - Wašingtons visus trikus veicis pats, jo pirms tam viņu esot apmācījis Brūsa Lī protežē. Tīri tā neko.

`

Nobeigumā. Šodien stāvot uz Forum Cinemas terases, es apzinājos, ka man pietrūks šīs skaistās pilsētas, man pietrūks draugu un ģimenes, man pietrūks arī darbs un studijas. Bet es zinu, ka mani Londonā sagaida kaut kas citādāks. Un sagaida mans mīļotais cilvēks. Kā teica, viens no mūsu regulārajiem klientiem darbā - that is a very nice city, if you have an opportunity, use it, you will enjoy it and you will do it great there. Paldies.

Un jā, Esh, es baidos. Bet labāk laikam ir to atzīt un samierināties, nekā turpināt sev melot, ka neparko neuztraucos, vai ne?

Tā es arī darīšu. Riskēšu.

`

http://www.youtube.com/watch?v=dSwyJ0aaM4k&feature=related

-mājās-

kopš otrdienas pēcpusdienas - sēžu mājās. veseļojos. dzeru tējas. guļu.

ar mani viss kārtībā, tāpat kā ar cilvēkiem man apkārt. un man prieks, ka mēs visi esam spējīgi runāt, dzirdēt un staigāt. esmu pateicīga, ka mamma mani ir radījusi un audzinājusi tādu, kāda esmu izaugusi. paldies, mammu.

un arī tev, tēti, par tām sarunām, kas mums ir bijušas, un par tiem brīžiem, kad vārdi nav bijuši vajadzīgi. paldies par pacietību.

pateicos katram cilvēkam, kas manā dzīvē ir spēlējis kaut mazu lomiņu, jo citādāk jau es nebūtu kļuvusi tāda kāda esmu tagad.

jā, dažiem varbūt kaut kas manī nepatīk, bet es pati sev patīku, un arī daudziem man tuviem cilvēkiem es patīku tāda, kāda esmu un es to spēju novērtēt. paldies. :*

p.s. īpašs paldies maniem Muskatieriem un Pulkvedim.

ir tik labas sajūtas

šodien sapratu, ka ir labi. jūtos mīļota. paldies.
pie tam! pārvākšos atpakaļ uz savām mājām, žēl, ka tā būs istabiņa 2x2 metri, bet galvenais, ka ir vieta, ko saukt par mājām. :)
un jā, gribu doties pārgājienā. vai izbraucienā pa latviju ar riteņiem.
un iemācīties veikot.
vispār vasarai daudz plānu. no vienas puses prieks, ka nebraucu nekur prom uz praksi. no otras puses, protams, žēl, ka pieredze Grieķijā izpaliek.
eh, nu tad tā. mīļoju tevi, manu Pulkvedi.
bucha un arlabunakti.