Studies in London

http://www.studylondon.ac.uk/courses/results?course%5Bname%5D=event+management&course%5Blevel%5D=&course%5Buniversity%5D=&x=46&y=16

------

http://www.thl.tvu.ac.uk/home/home.asp

......

http://www.londonhotelschool.com/courses.html

......

http://www.ceebd.co.uk/ceeed/un/uk/uktv0027.htm

......

http://www.w-l-c.co.uk/admissions/application_process.php

......

http://www.tlsi.co.uk/general-english-courses/othm-tourism-hospitality-and-management.html

......

http://www.eselondon.ac.uk/bachelor-s-degree/bachelor-s-degree-in-international-business/course-program.html

......

http://www.eselondon.ac.uk/short-courses/event-management/

......

http://www.shaker-uk.com/courses.cfm

......

http://www.theeventschool.shop.venda.com/engine/shop/category/Event+Management+Courses

.....

http://www.tvu.ac.uk/

.....

http://www.lsbu.ac.uk/

brauciens autobusā

..klausoties Adiemus un Karl Jenkins mūziku peldu atmiņās.. :)

..bet īstenībā rakstu, lai mazliet padalītos savās emocijās - esmu mazliet nogurusi no dzīves šeit. tikai strādāju, ik pa laikam dodos izklaidēties. jā, pieredze, jauni cilvēki un kopumā jauki. bet nedaru tik bieži to, ko pašai tiešām gribētos, jo ir gan slinkums, gan laika trūkums un visam pa vidu nauda arī jātaupa. :) uz karaoki beidzot pirmdien aiziešu, jo vakars no darba brīvs. salsu neesmu dejojusi gandrīz gadu - ja neskaita dažus soļus darba mūzikai līdzi. un kino, pārsvarā pirātiskās filmas, jo kino dārgs. cenšamies iet uz lētajiem kinoteātriem, kur biļete maksā nevis 12, bet 6 lati, kas ir salīdzinoši tuvāk Latvijas standartam, ne?..

..citās ziņās (nu neko nevaru padarīt, patīk man tas teiciens, piedod Ešiņ): šonakt no darba braucu ar autobusu. nakts busos te tādus brīnumus var sastapt. šoreiz gadījās ne kas pārāk ekstravagants, bet ja jau sākusi esmu rakstīt.. piecas meitenes, ļoti iespējams no Rumānijas - nav īsti nojausmas, apsēdās precīzi man blakus un aizņēma trīs solus aiz manis. vistālāk sēdošā meitene visu laiku runāja pa telefonu - ļoti skaļi un izteiksmīgi, tā ka nu viss autobuss skan. man blakus sēdošā meitene košļāja gumiju, kaut gan likās, ka viņa grauž dzelzbetonu. viens pūkšķis pēc otra un šļap, šļap, šļap. a es turpat blakus cenšos koncentrēties uz grāmatu.. starp citu, grāmata tīri jauka, - "The Book Thief" by Markus Zusak. Esmu sākumā, bet šķiet interesanta.. :)

..labi, tas pagaidām no manas puses viss. došos čučēt. rīt jāver bārs vaļā 12..

..ar labu nakti un saldus sapņus vēlot no dikti aukstās Londonas..

ārprāc..

..cik sen nav rakstīts.
Palicis ir mazāk nekā mēnesis un es jau atkal redzēšu mammu un brāli, arī Ivaru. Un būšu Amerikā. Redzēšu visu, ko jau sen sen esmu vēlējusies redzēt.
Bet ne jau par to gribēju rakstīt. Pēdējā laikā aizvien vairāk sāku domāt par to, cik daudz, vai pareizāk, cik maz kontaktējos ar saviem tuviniekiem un draugiem, it īpaši tiem, kas man ir mīļi un dārgi. Vai es baidos? No kā? Es neesmu pateikusi paldies par somas atvešanu, neesmu izteikusi līdzjūtību tuvinieka zaudēšanā, neesmu apsveikusi cilvēkus vārda dienās, dzimšanas dienās, ar maģistra grāda iegūšanu.
Vēl es tik sen neesmu pabijusi viena, tikai ar savām domām. Londonā tu nekad nepaliec viens, tu tiec iekļauts cilvēkos. Mājās, darbā un pa ceļam, tu neesi viens. Vienmēr kāds/kādi būs līdzās. Tāpēc es slīkstu grāmatās un mūzikā. Vismaz transportā - lasu grāmatu, vienu pēc otras, vai arī klausos dziesmas, kas man kompī ir, uz riņķi, atkārtojumā.
Kādu brīdi pirms Mārtiņš ir mājās no darba, esmu viena, tāpēc sadūšojos uzrakstīt.
Gribu lūgt piedošanu par neatbildētām vēstulēm, īsziņām un zvaniem.
Centīšos laboties, bet neko nesolu. Lai gan zinu, ka tad, kad būšu atpakaļ, gribēšu satikt visus. Īpaši jau manus muskatierus.
Bučas, arlabunakti.

omītei

Paldies par visu, un labajiem vārdiem.
Tā gribētos uz Saulkrastiem aizlaist. Pat kaut ko pa dārzu pakašāties. Un bisķi pasauļoties un jaukas āra pusdienas.. Ehh.. Ilgojos pēc tā visa.
Mums it kā saule tagad ārā spīd, bet tomēr auksts un vējains.
Vakar bijām uz Latvijas - Itālijas hokeja spēli. Iekš Daugavas Vanagu fonda Londonas namā (http://www.72qt.co.uk/lv/index.php). Bija jauki. Ar Dacīti, jo Mārtiņš strādāja. Iedzērām Tērvetes alu. Noskatījāmies hoķi. Mūsējie vinnēja. Tas tāds pozitīvs lādiņš bija. Pat aizmirsu, ka esmu apslimusi.
Šodien jāstrādā no 5iem, bet rītā esmu brīva. Tad arī varbūt uz to latviešu bāru aiziesim, jo hokeja spēle atkal.
Pamazām sākam iedzīvoties, sāku pieņemt Londonu kā pilsētu, no kuras daudz var mācīties, daudz iegūt.
Sveicini un samīļo opīti cieši un mīļi. Es jau ilgojos pēc jums visiem, un gribās uz Jāņiem aizbraukt uz Latviju, aiziet uz kadu zaļumballi. Jums vēl arī šovasar Jauniešu dziesmu un deju svētki. Bet tad jau redzēs. Ceru, ka uz pāris dienām varbūt sanāks.
Bučas, sveicini arī visus Gulbenē, saki, ka ar mani viss kārtībā, ka ar mazajiem niekiem tieku galā, bet lielo problēmu pagaidām nav. Dzīvojos, strādāju, viss jauki. Gaidu vasaru.

Šodien..

..vienkārši brīnišķīga diena. Darbā palaida ātrāk projām, jo pirmdiena un banku brīvdiena, tāpēc cilvēku maz un tā. :) Satikos ar Dapsi, izvazājāmies lielu līkumu pa apkārtni, kur viņa tagad dzīvo. Iedzērām pie viņas tēju un izplānojām, ka kaut kur brīvdienās jādodās, uz kādu mūzikas pasākumu - jo mēs taču esam Londonā, un te viss ir iespējams. :) Tad braucu mājās. Gaidot 25to, gandrīz nosalu, bet nākot no Ilfordas uz māju, pa ceļam - kur gadījās, kur ne - karaoke vienā no angļu pabiem. :) Yei. Nodziedāju savu firmas dziesmu - The Beatles Come Together - un tagad beidzot esmu mājās.. Man baigais prieks, ka esmu atradusi vietu, kur var šeit padziedāt. Pie tam, tur ir visas tās dziesmas, kas ir Andrim karaokē, plus daudz un visādas citas. :)
Jebkurā gadījumā, lai arī pa dienu uzlija lietus un vakarā bija dikten auksts - diena nu pilnībā izdevusies. Rīt atkal uz darbiņu 10os, un līdz 19. :)
Bučas. Visiem sveicieni.
Jūsu mīļotā, Egi.

iespējams

braukšu augustā uz ameriku.

par to sapņots ir ilgi un dikti.
bet vienmēr kaut kas ir atturējis, vai nu man jābeidz skola,
vai bračkam, vai man eksāmeni, vai jāiestājas universitātē.
jebkurā gadījumā, tas nubeidzot notiek.
mana ģimene brauc, biļetes jau ir nopirktas.
es, iespējams arī - tik jānoķer lētās biļetes.
un darbs man atļauj. ne jau 100%, bet saka, ka
noteikti ir iespējams paņemt 4-5 nedēļas brīvas pēc kārtas.
pirms izlēmu braukt uz londonu, man īstenībā bija
jāizvēlās - vai nu uk vai vasarā usa.
es izlēmu.
bet tagad viss mainās. un mani tas priecē, jo
kā jau teicu iepriekš,
sapņots par to jau ir ilgāku laiku.

Bildītes.

"Croissant and Latte"
Mums mīļa vieta - Joe & the Juices - visādas kafijas, sulas, augļu un piena kokteiļi. Pie tam, darbinieki laipni un enerģiski, kā arī iekārtojums un atmosfēra - tik tiešām pozitīva! :)
...............................................................................................................
"This is so delicious!"
Ēdu. Maza kafejnīca. Pārsvarā visur Londonā pasniedz svaigu apelsīnu sulu, nemaz neprasot, kādu tu vēlies. Plus, apelsīnu sula lielākoties ir dārgākā no piedāvātajām sulām, laikam jau tāpēc, ka svaiga. Mana sejas izteiksme šeit liecina, ka lazanja ir pārsteidzoši garšīga.
........................................................................................................
"Ēģiptiešu mērkaķis iekš to British Museum"
Ar Mārtiņa māsu, kas bija iebraukusi uz pusotru dienu Londonā, bijām British Museum, apskatījām visādas skulptūras, rotiņas un citādas lietiņas. Ieraudzīju šo, atcerējos par bračku.
.............................................................................................................
"Silts vakars pie Temzas"
Pirmā pastaiga - iepazīstam Londonu - London Bridge. Bet kopumā neko daudz neesam redzējuši, vienu vakaru pastaigāju ar Andeenu, bet tā tūristīgi neesmu bijusi nekur.
............................................................................................

p.s. Kopumā laikam saku, ka jūtos labi, pamazām sāku
baudīt dzīvi šeit. Strādāju daudz, bet man patīk. No mājas,
kurā vēlaizvien dzīvojam, metas nelabi. Ilgojos pēc Latvijas,
pēc draugiem un ģimenes. Klausos Prāta Vētru un Gustavo.

īsumā

man patīk

Njā..

Nu labi, te nu ir..

Pēdējā sestdiena STRADA mani noveda pie secinājuma, ka kaut kas Tāds nav priekš manis. Ja trīs nedēļu laikā, kopš strādāju viena pati, bez savas treneres, manī radījušas tikai negatīvas emocijas, nepatiku un visu citu, ko vien var iedomāties (ne to pozitīvāko), tad laikam jau kaut kas lietas labā jādara. un pēc sarunas ar menedžeri, kas mani pieņēma darbā, sapratu, ka viss - jātinas prom. Bet mēģiniet mani saprast, es tiešām darīju visu, kas bija manos spēkos, centos pieņemt cilvēkus, ar ko strādāju kopā, bet... Jā, bija labas dienas, vai pareizāk sakot, stundas. :) Kad strādāju kopā ar tiem, kas nav itāļi (un ticiet man, es neesmu nekāda rasiste, vai tāda, kas nepieņemtu citas tautības cilvēkus. Bet tas bija par daudz. Un jā, padomājot, parunājoties ar STRADAS geju menedžera partneri, kas pats nāk no Ņujorkas, bet dzimis ir Maskavā, sapratu, ka nemaz nedaru tik nepareizi, ejot prom no STRADAS. LAbi, tehniski vēl neesmu prom. Rīt dodos ar atlūguma vēstuli. Varbūt vēl izcietīšu vienu nedēļu, ja mani nelaidīs prom, bet ilgāk laikam neizturēšu. Bet, nu tas partneris, man saka, ka mēs visi nonākam tādā punktā savā dzīvē, kad mēs it kā atduramies pret sienu, un saprotam, ka tas, ko daram, nav domāts mums. Jā, es mēģināju, es darīju visu, cik bija iespējams. Jo man patīk pats darbs kā tāds!! Jā, es ieguvu pieredzi, un ne tikai darba pieredzi, bet arī pieredzi attiecībās ar cilvēkiem. Un ieraudzīju pāris punktus, kas būs jāņem vērā verot vaļā savu iestādīti. :)

Jebkurā gadījumā, runāju ar Mārtiņu, viņš akceptē manu lēmumu, jo grib, lai es esmu laimīga. Jauki, ne? Vienkārši, pēdējās dienas, nāku mājās un gaužos par to cik tas un šitas darbā ir bijis tā vai citādāk slikti. Jā, dažreiz labas lietas arī pastāstīju, ja tādas gadījās.

Tagad lielas cerības lieku uz rītdienas trial shiftu. Jo man tā vieta patīk. Zinu, ka būs problēmas, būs grūti pierast pie jaunās vietas, būs grūtības. Bet es tās pārvarēšu. Jo, kopš pašiem darba meklējumu pirmsākumiem, tieši šajā vietā gribēju strādāt. Tagad man būs iespēja sevi pierādīt! :)

Prātā nāk, līdzība ar Jelgavu un LLU. Jo jau tad, kad pieteicos LU, zināju, ka īsti negribu tur mācīties, ka gribu mēģināt Jelgavu. Un, re kā, pēc gada, nomainīju skolu un viss super. Nu labi, protams, braukšana turpu šurpu no mājām uz skolu, agrā celšanās no rītiem un citas mazas lietiņas.. Jā, bet - kopumā - un to es saku no visas sirds - man patīk mācīties Jelgavas LLU. :)

Tā lūk! Te nu ir manu pēdējo divu dienu pārdzīvojumi īsumā.

Tad nu tagad, salieciet roku un kāju pirkus tā, lai par mani turētu īkšķus, un rīt došu ziņu, kas un kā man izdevies. Bučas.

p.s.

Chill un House mīļotājiem:

Cartoon Studio: Lost Cartoon - Amesh

Amnesia Iiza 2006 Essential mix - This is Miami

Shutter Island

Šodien pabeidzu grāmatu. Tagad jānoskatās filma (1). Grāmata mazliet lika padomāt, pat gandrīz nobīties un sašausmināties. Vienā brīdī - ļoti novērtēt to, ka esmu normāla (cik nu mēs katrs esam :), un mani tuvie cilvēki ir mīļi, jauki un "normāli".
Jā, mana diena. Tīri okeij. Biju uz interviju Market Place. Neko jaunu man nepateica, kopš iepriekšējās intervijas. Tikai šoreiz abas intervētājas izskatījās ļoti pozitīvi noskaņotas un norīkoja man trial shift pirmdien. Jautājums tikai, vai no STRADAs tikšu pirmdien brīva. Nezinu vēl savu grafiku. Bet domāju, ka rīt to varēšu sarunāt.
Darbs bija ļoti mierīgs. Vienu brīdi gan bija diezgan stresaini, pilns ar cilvēkiem, bet kopumā okeij vakars. Nopelnīju dzeramnaudā 10 poundus. Bet ar darbiniekiem vēlaizvien nevaru īsti līdz galam komunicēt. Valodas barjera traucē.
No šīs mājas gan gribu tikt projām. Jāsagaida alga piektdien. Un jāsarēķina. Transports, īre, mazliet ēdiens (pamats, jo ēst var darbā) un kaut kādām atpūtām. Jo, ja ir tikai darbs, mājas, darbs, mājas. Var nojūgties. Vajag atpūtu. Būt prom no visa, kādā vietā, kas dod jaunas emocijas, jaunus pārdzīvojumus, jaunu pieredzi. Liek mazliet aizmirst par darbu. :)

Plus apkārt visu laiku ir tik daudz cilvēku. Mājās.. Uz ielas.. neaprakstāmi daudz cilvēku. Un visu laiku, tie grūstās. Tajos brīžos, kad gribas dusmoties, ir jāatceras pirmie teikumi no filmas "Crash" (2). Varbūt cilvēkiem vajag to pieskārienu, to tuvuma sajūtu, tāpēc viņi tā velkās pa ielu, it kā gaidītu, kad tu viņiem pieskarsies. Bet varbūt arī nē...

Mājās braucu ar autobusu. Es vairs nevaru braukt ar autobusu. Tas ir tik šausmīgi, pārāk ilgi un pārāk daudz cilvēku apkārt. Man jau Latvijā nepatika autobusi. Es labāk izvēlējos vilcienu, tramvaju, sliktākajā gadījumā - tramvaju. Un autobusu tikai tad, ja nav citas iespējas. Un vēl arī tad, kad braucu Ikšķili vai Ogri (agrāk) kopā ar tēvu. Atceros tos braucienus ar ļoti lielu smaidu uz sejas un siltumu sirdī. :) Ilgojos būt maza meitene.

Nu jā. Rīt pirkšu metro travelling card. Tas nozīmē, ka uz darbu tieku nevis 3 stundās, bet pusotrā. :) Yeii..

Tas laikam pagaidām viss. Mēģināšu rīt vai parīt, ja būs labs laiciņš, savā darba pārtraukumā pastaigāšu ap savu darbiņu un pafotogrāfēšu apkārtni. Ielikšu bildītes. ;)

Lai jums jauka diena! Nedēļa! Un vispār pozitīva dzīve! :*

~~~~~~~~~~~~~~~~~
(1) http://www.imdb.com/title/tt1130884/
(2) It's the sense of touch. In any real city, you walk, you know? You brush past people, people bump into you. In L.A., nobody touches you. We're always behind this metal and glass. I think we miss that touch so much, that we crash into each other, just so we can feel something.

Translation/tulkojums:

Tā ir taustes sajūta. Jebkurā pilsētā, tu ej, vai ne? Tu nejauši uzgrūdies kādam, cilvēki ieskrien tevī. LosAndželosā neviens tevi neaiztiek. Mēs vienmēr esam aiz šī metāla un stikla. Es domāju, ka mums pietrūkst šī pieskāriena tik ļoti, ka mēs ietriecamies viens otrā tikai lai kaut ko sajustu.

Revolver

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas iet savās gaitās - uz darbu, mājām vai kādu restorāniņu vai citu mīlīgu vietiņu, kur pavadīt savu pēcpusdienu.
Kas vēl jauns? Rīt sarunāju darba interviju Market Place ''. Atkal. :) Bet varbūt tā ir kāda zīme par manu lēmuma pareizību? Tieši tajā brīdī, kad saprotu, ka STRADA laikam nav man, man tiek piešķirta iespēja mainīt darba vietu. Protams, man pašai ir jāizspēlē tālākās kārtis pareizi, lai es tiktu pieņemta un tiktu uz izmēģinājuma stundām.
Brīdī, kad biju Market Place pārliecināties par doto iespēju un parunāt ar Caroline, iestādes menedžeri, ienāca sieviete, kuras māsa strādā Nando's restorānos''' un meklē viesmīļus jaunajai vietai. Neliela problēma gan varētu būt tas, ka jaunā vieta ir ļoti, ļoti ārpus Londonas. Nosūtīju e-pastu ar CV un pateicību par dāvāto iespēju un tagad gaidu atbildīti.
Un tomēr, līdz brīdim, kad zināšu kaut ko konkrētāku par citu darbiņu, turos ar zobiem STRADA. Un šoreiz, ar zobiem, nedomāju šī teiciena normālo nozīmi, bet tik tiešām, ar zobiem.. Jo nepatīk. Un es sapratu, kas man nepatīk. Jo es tik tiešām mīlu darbu kā tādu - iepriecināt cilvēkus, apkalpot viņus, darīt laimīgus, redzēt smaidu uz viņu sejām. Bet tiklīdz jārunā ar kādu no darbiniekiem, menedžeriem, tā nekā - smaids uz sejas paliek mākslīgs.
Ja neskaita darbu, lietaino pavasari un ilgas pēc mājām, tad ar mani viss kārtībā - ēdam normāli (dažnedažādas zivtiņas, rīsus, makaronus, dārzeņus un augļus mazāk, bet es cenšos, tik tiešām cenšos ēst vairāk. šodien pat nopirkām ar Dacīti plūmītes. tagad vēders tāds jocīgs, bet kopumā garšīgi), mēģinam vairāk vai mazāk brīvās dienas kaut kur iziet, kaut ko apskatīt (pēdējā laikā!).
Un.. jo vairāk cilvēku ievācas šajā mājā, jo vairāk gribās izvākties. Rotācija šeit ir bezgalīga. Gribētos tajā piedalīties. :)
Vēl viens plus - un es ceru, ka mans menedžeris gejs man teica pareizi - man rīt, tas ir, jau šodien, ieskaitīs naudiņu. Tad riktīgi varēšu sarēķināt kas un kā. Vai vispār kaut kas te sanāk vai nesanāk. Plus, jāskatās, ko piedāvā Market Place un Nando's. :)
Bučas visiem. Turiet īkšķus par mani rīt un domājiet labas domas.
Lai jums jauka diena, mani mīļumi. :*
---------------------
' http://www.stpauls.co.uk/
'' http://www.marketplace-london.com/
''' http://www.nandos.co.uk/index.cfm/

Hmm.. Negribu..

piedodiet, pēdējās pāris dienas nekādīgi negribu neko rakstīt. darbā liels nogurums, visa tā braukāšanās turpu šurpu. plus mājās nekādas atpūtas. tik daudz cilvēku apkārt. kāds vienmēr kaut ko gribēs ar tevi parunāties.



jā, man vakar bija brīvdiena, bet ko tas man deva? pusdienu nogulēju, pāris stundiņas pastaigājos apkārt pa Ilfordu, un tad noskatījāmies ar Mārtiņu 2 The Sopranos sērijas. :) Duša un saldi sapnīši.
Ceru, ka mazliet vēlāk, vai rīt no rīta būs vairāk iedvesmas kaut ko rakstīt.
P.S. Darbs.. eh, darbs.. Šonedēļ atkal 5 dienas strādāju - un visas slēgšanas. Tās slēgšanas tik nogurdinošas.. :(

PSDEC

mēroju garo ceļu uz darbu un izrādās - nokavēju pirmo staff meetingu. tāds marazms. es zināju, ka notiks, bija izlikts paziņojums, bet es kaut kā nenoreaģēju vai/un aizmirsu. stulbi. tik pat stulbi, kā nosist gulbi. nu ja. un darbā man jābūt 6 h vēlāk.
atbraucu mājās. iečekoju draugus, mailu un facebook, kā arī blogu. ikdienas rituāls. bet kā šodien no rīta dusmojos uz sevi. ka neesmu bijusi pietiekami uzmanīga, un neesmu pifiksējusi to darbinieku satikšanos.
tagad ēdu makaronus ar kečupu un dzeru karsto šokolādi (lasīt: vāju kakao).
jāizmazgā mati. varbūt mazliet jāpaguļ.

pēdējās dienas

pēdējā nedēļa ir bijusi diezgan aizņemta. sākot ar to, ka strādāju gandrīz katru dienu, mājās jāpilda visādas treniņu grāmatas, jāmācās ēdienkarte, vīnu karte, deserti. īsāk sakot, ir ko darīt.
šodiena brīva. dienas kārtība tāda pati, tikai jāstrādā nav. :)
pie mums saulains un silts laiciņš, grādi +13.
esmu atvērusi kontu bankā, kurā man pārskaitīs algu. šim kontam klāt nāk papildus karte, kas man jānosūta uz Latviju (piemēram, mammai) un tad es bez maksas varu nosūtīt naudiņu uz Latviju. vai nav jauki? vēl pāris ekstras, - ceļojumu apdrošināšana, telefona apdrošināšana, un citas lietas, kuras man šķiet nemaz nevajadzēs.. :)
kopumā, laime un prieks pārņem manu sirdi.
drīz ieradīsies Mo ar Laimas saldumiem.
labi, tagad jāķeras pie treniņgrāmatas, un ēdienkartes izzināšanas.
šo piektdien, saņemšu pirmo aldziņu, yei! kaut kā būs jāatzīmē. :) ieteikumi?

interesants vakars

Vakar bija super jauks vakars - latviešu vakaru uzrīkojām Mārtiņam par godu. :) Mārtiņa draugi pa dienu bija aizgājuši uz krievu veikaliņu "Gastronom". Es domās piedalījos.. :) Nopirka šprotītes, Dzintara kausēto sieru - kaut kas no Latvijas. Cido sula. Cepām ķiploku grauzdiņus. Pēc tam ieņēmām pīpētāju istabu - visa vakara gaitā ļoti nedaudzi cilvēki ieradās šajās telpās. Laikam nobijās.. :) Prieks. Latvieši tik tiešām pārņem pasauli. Ēdām arī kūku - keksu ar rozīnēm un citiem sausajiem augļiem. Pārsteidzoši, man garšoja. :) Un Mārtiņam tika kartupeļu maiss - dzimšanas dienas dāvana. :)
..
nākamā diena - guļam līdz 3iem. pavadīju Mārtiņu uz darbu, pastaigāju pa veikaliem. nācu mājās - mācījos ēdienkarti.
..
pēdējais vakars Aivitai - sagribējās mazliet vīnu - kaut kā atzīmēt. izstaigājām no mājas uz vienu pusi, uz otru pusi - neviens veikals nav vaļā. nav jau liels pārsteigums - trešdienas nakts, pulkstens 2. beigu beigās: pulkstens ir gandrīz 5 no rīta, Mārtiņš ir atpakaļ, un mēs dzeram alu, nu bet tā bišķīt, do not worry. :)

vēl viena vēstule

Darbs nav tālu. Nu nav tālu no centra. Bet tā, kā mēs dzīvojam tālu no centra, tas skaitās tālu.. Strādāju New Burlington Street STRADA, kas ir tuvu Oxford Circus stacijai, kas nozīmē - pats centrs. Ceļš aizņem aptuveni minūtes 40, ja paveicās ar vilciena un metro sakritībām Stratfordas pieturā, tā kā tas bija šodien.
Šodien bija pirmā darba diena, pasūtījumus pieņēmu tikai dzērieniem, bet galvenais uzdevums šodien bija - saprast organizāciju viesu uzņemšanā, kas principā nozīmē 8 soļus (sasveicināšanās, nosēdināšana pie galdiņa & dzērienkartes iedošana, pasūtījuma pieņemšana, atsauksmes par ēdienu & otrie dzērieni, galda novākšana, desertu un kafijas piedāvāšana, rēķina pasniegšana, atvadīšanās). Man tika ierādīta sekcija kopā ar manu "treneri", kas vairākas reizes man atprasīja galdiņu statusu - ko viņi gaida, kas tagad jādara, kas viņiem vēl jāaiznes, un tādā garā.
Līdz šai 4dienai man jāiemācās ļoti daudz lietiņu - ēdienkarte ir pats galvenais, jāizpilda treniņa grāmata. Ironija, dzīvoju kopā ar tik daudz cilvēkiem, tik dažādām tautībām un nav neviena, kas saprastu itāļu valodu. A man visi ēdienu nosaukumi, kafijas (tas gan ir vienkāršākais), deserti, vīni - viss ir itāliski. Paskaidrojumi, jā, angliski, bet.. kopumā.. liela nesaprašana. Ņemšu palīgā interneta vārdnīcu, ar skaņu palīdzību, mācīšos..
Bet jā, restorāns man patīk. Ir diezgan paliels, ietilpība ir 150 personas. Un ja uz lenča laiku ierodās grupas, diezgan grūti.. Nemaz negribu domāt, kā būs, kad vienā sekcijā, kurā ir ~35 galdiņi, tikšu galā.. Bet nu, pagaidām koncentrējos uz to, ko man māca.. ķeru visu informāciju. Ja pārējiem, kuri tiek apmācīti, tiek dotas 5 pilnas dienas, man tiek dotas 3, jo mana "trenere" strādā šonedēļ pēdējo nedēļu. Jacenšās sevi parādīt! Jāmācās ātri, daudz pašai viss jādara. "Trenere" man forša - francūziete, nostrādājusi gadu, pašai ļoti patīk, teica, ka viņai pietrūks visu darbinieku - daži kļuvuši par labiem draugiem.
Nu, palēnām viss sāk nokārtoties, vēl jāpagaida kāds mēnesis, un tad varēs pārvākties. Būs iespēja beidzot padzīvot vieniem. Tas arī būs piedzīvojums, pārdzīvojums, pārbaudījums mūsu attiecībām. Pagaidām jau viss ir tik tiešām kārtībā. Viens otru mīļojam, gatavojam kopā ēst, skatamies seriālu The Sopranos uz kompja pirms gulētiešanas. Jebkurā gadījumā, esmu laimīga. Tagad arī par to, ka man ir darbiņš.

..ilgojos..

..sagaidīsim Aivitu Stratfordā, tad visu izstāstīšu par šodienu.. :)

___________________________________

Nu jau tik daudz kas noticis pa vidam, ka nemaz neatceros, kā sākās aizvakardiena. :)

Jāsāk jau laikam ar to, ka pēdējās pāris dienas no rītiem ir bijušas tik skaistas, saulainas un vispār jaukas. Tāda sajūta, ka tiešām tuvojas pavasaris.. Kā jums?

------> George Thorogood & Destroyers - Bad To The Bone <-------

Aizvakar braucām uz centru, staigājām ar Mārtiņu un Andēnu pa kafejnīcām, veikaliem, devām CV. Dažos ļoti laipni pateica, ka pagaidām nevajag, ka ieliks arhīvā, un pēc pāris mēnešiem varbūt zvanīs.. Daži ar smaidu pieņēma, teica, ka atdos menedžerim, jo, jā, viņiem tieši vajadzīgi darbinieki..

Pats trakākais, ka biju atstājusi telefonu mājās, bet pirmdien apstaigātās kafejnīcas un restorāni teica, ka zvanīs šīs nedēļas laikā. Un tā, kā līdz tam netika zvanīts, tad - piektdiena, kurā atstāju telefonu mājās, bija vienīgā atlikusī darba diena.. :(

Un tieši tā - atbraucam mājās - un 10 neatbildēti zvani.. Cits nezināms numurs, cits omītes.. :) Jebkurā gadījumā, uz to brīdi kredīta nebija, naudas arī pavisam maz, braucienam uz centru sanāk - vienas dienas ticketam. :) Bet mans mīļotais piedāvāja uzzvanīt šiem nezināmajiem numuriem no sava telefona..

----------> Prāta Vētra - Māsa Nakts <-------------

Tā nu es zvanu, viens atutomātiskais atbildētājs, cits vispār neatbild.. Bet tad ienākošais zvans - gribētu sarunāt izmēģinājuma stundas, kurās parādītu kas un kā.. Rīt? Jā protams! Sešos? Nav problēmu! Melnas bikses un kurpes? Bet protams! .....> Acis jau zib!! :))

Vēl pēdējais zvans uz nezināmo numuru, un man atbild Market Place - vieta kurā tik ļoti gribēju strādāt.. Pat nezinu kāpēc.. Atmosfēra, ko rada darbinieki, mūzika, ēdiens.. Viss kopā.. :) Sarunāja interviju uz nākamo dienu (t.i. vakardienu) plkst.14 :)) Eh, cik tajā brīdī liels prieks bija acīs, sirdī.. Un vispārēja laime. :P

......

Nākamajā dienā, laicīgi (~11 :D:D ) piecēlos, sataisījos.. Saģērbos - vienkārši, bet smuki.. Uzkrāsojos, iztaisnoju matus.. :) Nu vispār - smuka biju.. :) Braucu uz centru.

Pats brauciens aizņem apmēram četrdesmit minūtes, tas gan atkarīgs, kuru transporta veidu vai pareizāk transporta veidu savienojumu izvēlies.

Atkāpjoties no tēmas:

1) var iet ar kājām līdz Ilfordas stacijai, tas aizņem minūtes 7-10 min, sagaidam vilcienu (3-9 min), braucam līdz Stratfordas stacijai (15 min), pārsēžamies iekš tjūba :D. brauciens līdz Londonas centram, Oxford Circus stacijai, aizņem apmēram 20-25 min. kopējais max laiks = 60 minūtes.

-------> A.R.Rahman - Mustafa Mustafa <-------

2) sagaidīt autobusu (145 vai 366) minūtes 1-10, braukt līdz Redbridge tjūba stacijai (5 min), pēc tam ar to līdz Oxford Circus - 35 min. kopējais max laiks = 50 minūtes.

3) autobuss (5 min) vai ar kājām (10 min) līdz 25.autobusa pieturai. braukt ar 25 autobusu līdz Tottenham Court Road pieturai (55 min), kas ir apmēram 7-10 minūšu gājienā no Oxford Circus. kopējais max laiks = 1 h 15 minūtes.

Nav jau īsti starpības, ko tu izvēlies.. Laika ziņā, bet ar autobusu braucot no rītiem paliek auksti, nav vēl autobusi iesildīti. Eh, nu ko tur. Autobusi gan ir lētāki, bet kratīšanās un brauciena ilgums tomēr liek izvēlēties metro. :)

Nu tad, atpakaļ pie tēmas.. :D Tātad - braucu uz interviju. Lika man izpildīt formiņu, parunājās ar mani, bet nu nekas tāds baigi īpašs. Darītu to pašu, ko Albertā - varbūt iemācītos kaut ko jaunu, pavisam citādāku.. Bet, tik un tā, man tā vieta tā fascinē.. :)

-----> Orquestra de la Luz - Salsa y Control <--------

Atbraucu mājiņās. Ar Maŗtiņu paēdām, un kopīgi braucām uz centru. Viņš uz darbiņu un es uz izmēģinājuma stundām. :)

STRADA ierados pusstundu par ātru, bet man piedāvāja uzgaidīt, iedzert tēju. Kā uzzināju vēlāk, tad tieši pusstundu pirms manas ierašanās esot bijis ļoti liels cilvēku uzplūdums - tieši uz lunch time. Bet kad viss nomierinājās, tieši uz to laiku, kad man bija jābūt, un jāsāk strādāt, man ierādīja restorānu, virtuvi, ģērbtuves.. Avārijas izejas.. Un slepeno vārdu. Izrādās, ka tad, kad sāk kaut kas kaut kur degt, nedrīkst pa visu restorānu skriet, rokas pa gaisu vicinot, un kliegt "Fire, Fire, Panic, Fire" :D:D Jāiet pie menedžera/es un jāsaka: "There is Mr. Sands in the kitchen." :)

Kopumā jau neko vēl nedarīju, vismaz pasūtījumus nepieņēmu, jo ēdienkarti vispār nezināju. Bet novācu galdiņus, uzklāju galdiņus, pastāstiju, kur ir tualetes, uzbēru klientu ēdieniem parmezānu. Nu visādus sīkumus - iepazinos ar apkārtni un atmosfēru. Restorāns uz 160 vietām, galdiņi daudz, to numerācija kaut kāda pilnīgi debīla. He he. Menedžere pēcāk (3 h darbiņa) parunājās un teica burvīgos vārdus - ka viņa gribētu man dot iespēju pamēģināt strādāt.. :D Ļoti pieklājīga un bez emociju pieņemšana darbā. :) Bet - galvenais, ka pieņemta!! :) Prieks un laime..

Mājās braucot - patīkams nogurums un prieks mijas ar izsalkumu un nelielu aukstuma sajūtu. Plus jāsāk mācīties iedotais mājas darbs - astoņi apkalpošanas soļi, plus galdiņu numerācija. :)

---------> Linkin Park - My December <--------

...

Atkal, liels prieks saņemt garas un īsas vēstules ar stāstiem kā iet, ko darat. :) Arī gaidu Mo ciemos.. :)) Un saldumus no Laimas.. Ņamm.. Bučas jums visiem, ilgojos pēc jums.. :)

eh..

šodien bija galvā baigā doma. aiziet uz tuvāko pilsētu un paskatīties, kas tur notiek. iesniegt CV un parunāties veikalos un kafejnīcās par darba piedāvājumiem.

viss pasākums izvērtās uz stundām četrām, jo tuvākā pilsēta ir Stratforda, 4,2 jūdzes, kas ir 6,76 km. turp - atpakaļ = ~13,5km. Tā neko pēcpusdienas pastaiga.

Nu jā, bet tagad iedomājieties mani!!!! tā vienkārši pastaigājoties vienā pēcpusdienā 14 kilometrus.. :D:D Tiem, kas mani pazīst, tas tik tiešām šķistu nenormāli.. Es??? 4 stundās 14 km.. :D:D

Nu jā.. jebkurā gadījumā, visa tā pasākuma gaitā, neviens veikals, kur pieteikties Andeenam, un neviena kafe/restorāns, kur pieteikties man, nav atrasts. Izsalkums tā mācās virsū. Un kājas pēdējos metrus vairs vispār nejūt.
Bet kā esmu teikusi iepriekš - tas tāds patīkams nogurums! Apskatīta apkārtne, paelpots svaigs gaiss, un vispārējs sportiskums. :)
Un vakars arī brīnišķīgs, - vakariņās vistiņa ar kartupelīšiem un salātiņiem un melno tējiņu.. Un neliela meditācija pirms gulētiešanas.. Dievīgi..
Tagad čucēt un rīt 8os ceļos un uz pilsētu.. Iesniegt CV.. :))
Lai man veicas! Egi.
Ilgojos un mīļoju jūs visus, mani lasītāji.. :D

par vakardienu :)

..vakar vakarā pazuda internets. bišķi skumīgi. bet celties no gultas un labot rūteri kaut kā negribējās. :) tāpēc rakstu šodien..

.....

Darbīga diena vakar bija - aizbraucām uz centru, pieteicos darbiņā vairākās vietās. Dažās no tām tik tiešām uz pavasari, tas ir, šo brīdi, vajag papildus darbiniekus. Nosaukšu vietas, bet laikam lielākā daļa no tām, jums neko neizteiks -

1. Market Place (ļoti jauka vietiņa - restorāns, klubs, bārs pašā Londonas centrā pie Oxford Circus)

2. Apostrophe (kafijas, piena, maizīšu un dažādu saldumu kafejnīca arī centrā)

3. COSTA @ Bank stacijas (kafijas veikaliņš/kafe)

4. Cafe Pasta (pasta, pizza - restorāns)

5. ODEON (kinoteātris)

6. Cafe Phillies (mazs restorāniņš, bet viņiem darbiniekus vajag tikai uz aprīli, maiju)

7. Nero Cafe - ļoti neviesmīlīgi (itāļu kafejnīca).

Vislabāk man patika COSTA @ Bank, jo atgādināja man Reval Šokolādi. Tāda mierīga, mājīga. Menedžere teica, ka no rītiem esot ļoti "bizī". Šonedēļ zvanīs. :)

.....

Otrā dienas daļā: ar Andēnu - Mārtiņa draugu - bijām skatīties Pilsētu - aizbraucām līdz Big Benam. Nu es pat teiktu, ka skaisti. Gaismiņas.. Temza.. Aizgājām līdz London Eye, noskaidrojām, ka brauciens maksā 18 poundi. Nu varbūt no trešās algas. Bet, ja pareizi atceros, tad mamma braukdama ar Aci, neesot bijusi sajūsmā. Garš ceļojums pa apli un redzēt visu, ko vajag, vari pirmajās 10 minūtēs.. :)

Bijām pastaigāties līdz Westminster Abbey - iekšā netikām (arī te apskate maksā 15 poundi - psc), bet no ārpuses tik tiešām iespaidīgi. Plus bijām pēc 18, un zvanīja zvanus.. Sākumā krita uz nerviem, bet kamēr apstaigājām riņķī, tikmēr jau pieradu.

Tower Bridžu gan neredzēju.

....

Kur, kas vēl?

No mūsu istabiņas izvācies viens džeks. Elpot vieglāk. :) Un.. ar visām laika maiņām, daudziem cilvēkiem apkārt un faktu, ka tik maz ieskatos kalendārā, esmu aizmirsusi vakar apsveikt Ivarus. Īpašs Londonisks vārda dienas sveiciens Ivaram A.

Pavasaris!

pieceļos. čivina putniņi.

izeju ārā. spīd saule. siltums pārņem manu ķermeni.

brokastis.

brauciens uz centru.

p.s. mums atkal ir nets, un vakarā stāstīšu, kā man šodien gāja. :)