Bildītes.

"Croissant and Latte"
Mums mīļa vieta - Joe & the Juices - visādas kafijas, sulas, augļu un piena kokteiļi. Pie tam, darbinieki laipni un enerģiski, kā arī iekārtojums un atmosfēra - tik tiešām pozitīva! :)
...............................................................................................................
"This is so delicious!"
Ēdu. Maza kafejnīca. Pārsvarā visur Londonā pasniedz svaigu apelsīnu sulu, nemaz neprasot, kādu tu vēlies. Plus, apelsīnu sula lielākoties ir dārgākā no piedāvātajām sulām, laikam jau tāpēc, ka svaiga. Mana sejas izteiksme šeit liecina, ka lazanja ir pārsteidzoši garšīga.
........................................................................................................
"Ēģiptiešu mērkaķis iekš to British Museum"
Ar Mārtiņa māsu, kas bija iebraukusi uz pusotru dienu Londonā, bijām British Museum, apskatījām visādas skulptūras, rotiņas un citādas lietiņas. Ieraudzīju šo, atcerējos par bračku.
.............................................................................................................
"Silts vakars pie Temzas"
Pirmā pastaiga - iepazīstam Londonu - London Bridge. Bet kopumā neko daudz neesam redzējuši, vienu vakaru pastaigāju ar Andeenu, bet tā tūristīgi neesmu bijusi nekur.
............................................................................................

p.s. Kopumā laikam saku, ka jūtos labi, pamazām sāku
baudīt dzīvi šeit. Strādāju daudz, bet man patīk. No mājas,
kurā vēlaizvien dzīvojam, metas nelabi. Ilgojos pēc Latvijas,
pēc draugiem un ģimenes. Klausos Prāta Vētru un Gustavo.

Njā..

Nu labi, te nu ir..

Pēdējā sestdiena STRADA mani noveda pie secinājuma, ka kaut kas Tāds nav priekš manis. Ja trīs nedēļu laikā, kopš strādāju viena pati, bez savas treneres, manī radījušas tikai negatīvas emocijas, nepatiku un visu citu, ko vien var iedomāties (ne to pozitīvāko), tad laikam jau kaut kas lietas labā jādara. un pēc sarunas ar menedžeri, kas mani pieņēma darbā, sapratu, ka viss - jātinas prom. Bet mēģiniet mani saprast, es tiešām darīju visu, kas bija manos spēkos, centos pieņemt cilvēkus, ar ko strādāju kopā, bet... Jā, bija labas dienas, vai pareizāk sakot, stundas. :) Kad strādāju kopā ar tiem, kas nav itāļi (un ticiet man, es neesmu nekāda rasiste, vai tāda, kas nepieņemtu citas tautības cilvēkus. Bet tas bija par daudz. Un jā, padomājot, parunājoties ar STRADAS geju menedžera partneri, kas pats nāk no Ņujorkas, bet dzimis ir Maskavā, sapratu, ka nemaz nedaru tik nepareizi, ejot prom no STRADAS. LAbi, tehniski vēl neesmu prom. Rīt dodos ar atlūguma vēstuli. Varbūt vēl izcietīšu vienu nedēļu, ja mani nelaidīs prom, bet ilgāk laikam neizturēšu. Bet, nu tas partneris, man saka, ka mēs visi nonākam tādā punktā savā dzīvē, kad mēs it kā atduramies pret sienu, un saprotam, ka tas, ko daram, nav domāts mums. Jā, es mēģināju, es darīju visu, cik bija iespējams. Jo man patīk pats darbs kā tāds!! Jā, es ieguvu pieredzi, un ne tikai darba pieredzi, bet arī pieredzi attiecībās ar cilvēkiem. Un ieraudzīju pāris punktus, kas būs jāņem vērā verot vaļā savu iestādīti. :)

Jebkurā gadījumā, runāju ar Mārtiņu, viņš akceptē manu lēmumu, jo grib, lai es esmu laimīga. Jauki, ne? Vienkārši, pēdējās dienas, nāku mājās un gaužos par to cik tas un šitas darbā ir bijis tā vai citādāk slikti. Jā, dažreiz labas lietas arī pastāstīju, ja tādas gadījās.

Tagad lielas cerības lieku uz rītdienas trial shiftu. Jo man tā vieta patīk. Zinu, ka būs problēmas, būs grūti pierast pie jaunās vietas, būs grūtības. Bet es tās pārvarēšu. Jo, kopš pašiem darba meklējumu pirmsākumiem, tieši šajā vietā gribēju strādāt. Tagad man būs iespēja sevi pierādīt! :)

Prātā nāk, līdzība ar Jelgavu un LLU. Jo jau tad, kad pieteicos LU, zināju, ka īsti negribu tur mācīties, ka gribu mēģināt Jelgavu. Un, re kā, pēc gada, nomainīju skolu un viss super. Nu labi, protams, braukšana turpu šurpu no mājām uz skolu, agrā celšanās no rītiem un citas mazas lietiņas.. Jā, bet - kopumā - un to es saku no visas sirds - man patīk mācīties Jelgavas LLU. :)

Tā lūk! Te nu ir manu pēdējo divu dienu pārdzīvojumi īsumā.

Tad nu tagad, salieciet roku un kāju pirkus tā, lai par mani turētu īkšķus, un rīt došu ziņu, kas un kā man izdevies. Bučas.

p.s.

Chill un House mīļotājiem:

Cartoon Studio: Lost Cartoon - Amesh

Amnesia Iiza 2006 Essential mix - This is Miami

Music for soul (Lyrics)

CHER & SONNY "I Got You Babe"

[HER:] They say we're young and we don't know
We won't find out until we grow
[HIM:] Well I don't know if all that's true
'Cause you got me, and baby I got you

[HIM:] Babe
[BOTH:] I got you babe I got you babe

[HER:] They say our love won't pay the rent
Before it's earned, our money's all been spent
[HIM:] I guess that's so, we don't have a pot
But at least I'm sure of all the things we got

[HIM:] Babe
[BOTH:] I got you babe I got you babe

[HIM:] I got flowers in the spring I got you to wear my ring
[HER:] And when I'm sad, you're a clown
And if I get scared, you're always around
[HER:] So let them say your hair's too long
'Cause I don't care, with you I can't go wrong
[HIM:] Then put your little hand in mine
There ain't no hill or mountain we can't climb

[HIM:] Babe
[BOTH:] I got you babe I got you babe

[HIM:] I got you to hold my hand
[HER:] I got you to understand
[HIM:] I got you to walk with me
[HER:] I got you to talk with me
[HIM:] Igot you to kiss goodnight
[HER:] I got you to hold me tight
[HIM:] I got you, I won't let go
[HER:] I got you to love me so

[BOTH:] I got you babe

Des'ree - You Gotta Be

Listen as your day unfolds
Challenge what the future holds
Try and keep your head up to the sky
Lovers, they may cause you tears
Go ahead release your fears
Stand up and be counted
Don't be ashamed to cry

You gotta be

You gotta be bad, you gotta be bold
You gotta be wiser, you gotta be hard
You gotta be tough, you gotta be stronger
You gotta be cool, you gotta be calm
You gotta stay together
All I know, all I know, love will save the day

Herald what your mother said
Readin' the books your father read
Try to solve the puzzles in your own sweet time
Some may have more cash than you
Others take a different view
My oh my heh, hey

Don't ask no questions, it goes on without you
Leaving you behind if you can't stand the pace
The world keeps on spinning
You can't stop it, if you try to
This time it's danger staring you in the face
Oh oh oh Remember

Hooverphonic - Mad About You

Feel the vibe, feel the terror, feel the pain
It's driving me insane
I can't fake
For God's sake, why am I
Driving in the wrong lane
Trouble is my middle name
But in the end I'm not too bad
Can someone tell me if it's wrong to be so mad about you
Mad about you
Mad

Are you the fishy wine who will give me
A headache in the morning
Or just a dark blue land mine
That'll explode without a decent warning
Give me all your true hate
And I'll translate it in our bed
Into never seen passion, never seen passion
That's why I am so mad about you
Mad about you
Mad
Trouble is your middle name
But in the end you're not too bad
Can someone tell me if it's wrong to be
So mad about you
Mad about you
Mad about you
Mad about you
Mad

(Intermezzo)

Give me all your true hate
And I'll translate it in your bed
Into never seen passion
That is why I am so mad about you
Mad about you

Mattafix - Living Darfur

See the nation through the people's eyes,
See tears that flow like rivers from the skies.
Where it seems there are only borderlines
Where others turn and sigh,
You shall rise (x2)

There's disaster in your past
Boundaries in your path
What do you desire when lift you higher?
You don't have to be extraordinary, just forgiving
Those who never heard your cries,
You shall rise (x2)
And look toward the skies.
Where others fail, you prevail in time.
You shall rise.

(You may never know,
If you lay low, lay low) (x4)
You shall rise (x3)

Sooner or later we must try... Living
(You may never know,
If you lay low, lay low) (x4)

See the nation through the people's eyes,
See tears that flow like rivers from the skies.
Where it seems there are only borderlines
Where others turn and sigh,
You shall rise (x4)

(You may never know,
If you lay low, lay low) [4x]

Sooner or later we must try... Living

Gunārs Kalniņš - Vēja Suns

Kurp joņo vēja suns
Vai dzenā pēdas tam kāds
Šai pilsētā nav ievērots
Nekad vēl tāds

Caur pūli lauzdamies
Kā meži, zinādams skriet
Skrien vēja suns bez atelpas
Tik tālāk vien

Un ļaudis apstājas
Ir savāds satraukums
Nekad tā joņojis
Vēl nav neviens no mums

Vai neprāts viņu dzen
Vai nāve ķer to ciet
Un drošākie no pūļa
Sāk tam līdzi skriet

Kurp joņo neprātīgais vēja suns
Neviens vēl nezin to
Un cauri pilsētai
Kā vējš, kā vējš, kā vējš tas aizjoņo
x2

Jau visa pilsēta
Skrien vēja sunim līdz
Un zin kādēļ
It visu sirdis krūtīs trīc

Ja kāds no skrējiena krīt
To simtiem gadu mīl
Kurp vēja suns tos vilina
Ir jāuzzin

Kad beidzas pilsēta
Un sākas jūras krasts
Suns apstājas un redz
Cik viss te neparasts

Viņš priekā rej un lec
Tā, kā suns to prot
Bet ļaudis stāv
Un vēja suni nesaprot

Bet nemana nevienu vēja suns
Ir beidzot laimīgs tas
Jo savās asinīs
Viņš nav, viņš nav, viņš nav no pilsētas
x4

Darbs STRADA*

Barrington Levy - Murderer
Ar ko lai sāk?
Sākumā šķita, ka šis darbs būs kā radīts man - darbs ar cilvēkiem, restorāns** (cita veida pieeja klientu apkalpošanai), restorāna ēdieni - kopumā kaut kas pilnīgi jauns. Tas protams ir labi - pieredzei. :)
Treniņa nedēļa ir pagājusi, mana pirmā patstāvīgi strādājošā nedēļa arī. Sāku saprast, kas te notiek. Pagaidām vēl īsti nešķiet, ka esmu pieņemta kā viena no komandas. Lai gan man saka, ka varu jautāt, ja man jaut kas ir neskaidrs, bet vienmēr, kad man kaut kas ir neskaidrs, ir tāda stresaina situācija, visi skrien kur kurais, jāapkalpo daudz cilvēku un nenormālos ātrumos. Tas viss tik tāpēc, ka menedžments STRADA tāds mazliet jocīgs. Bet jocīgs nevis Latvijas mazajos mērogos, bet Londonas masīvā. :D
Guns N' Roses - November Rain
Sākot jau ar to, ka cilvēku daudzums šajā vietā nav atkarīgs no klientu daudzuma, jocīgi, bet fakts. Tad, kad klientu maz, zālē ir apmēram 8 viesmīļi, plus bārmenis un "runner" (cilvēks, kurš, kad viesmīļiem nav laika, ēdienu aizgādā galdiņam). Tas ir daudz par daudz. Bet kad restorāns ir gandrīz pilns, ir lielās grupas, piemēram, 3 lielie galdi ar 15 cilvēkiem katrā, tad zālē ir 3 viesmīļi. Normālā gadījumā zālē, kuras ietilpība ir 170 cilvēki, jābūt 8 viesmīļiem (20 cilvēki uz katru viesmīli). Ja skaita vienu vai divus bārmeņus, kas arī var strādāt kā viesmīļi, tad = 1 menedžeris, galvenais viesmīlis (maitre d'hotel), 2 bārmeņi un 5 viesmīļi vai 1 bārmenis un 6 viesmīļi. Visi sadalīti pa sekcijām.
Sting - Englishman In New York
Tas laikam ir galvenais, kas man nepatīk šajā vietā. Bet nu.. Ar to jau vienu problēmu viss sākas. Ja ir "zapara", tad sākas stress un visi tādi uzvilkti, kaut ko baigi skrien un dara. Nevaru pierast pie tā, ka tik nenormāli jāskrien. Jā, Albertā bija jāskrien, bet tas bija citādāk - tur atmosfēra, pieeja bija daudz draudzīgāka. Ne tik stīva un saspringta kā šeit. Piemēram, ir tie 8 soļi, kas ir jāizpilda servisa laikā. Bet ja man ir kādi 6 galdiņi, viens no tiem ir lielais galds uz 10 cilvēkiem, tad kā lai es paspēju pēc tam, kad kāds no "runner"iem ir aiznesis ēdienu, pajautāt kā viņiem garšo. Es to atceros, un ieraugu tikai tajā brīdī, kad klienti jau gandrīz ir paēduši.
Bryan Adams - 18 Till I Die
Man laikam vienkārši gribētos, lai viss notiek mazliet lēnāk, kā tas pieklātos restorānam. Lai būtu personiskāka pieeja klientiem. Lai viss būtu skaistāk. :) Lai pasaule, un tai skaitā es, būtu laimīgāka. :)
Cosmos - Dūdieviņš
Tas pagaidām viss. Jāceļ augšā Mārtiņš un jādodas uz darbu.
Lai jums visiem jauks vakars!
P.S. Īpašs sveicien maniem muskatieriem. No jums tik maz kas dzirdams. Ceru, ka Mo jums nodos manus apskāvienus. Bučas, manas daiļavas.
_______________________
* STRADA is all about great quality, freshly prepared pizzas, pastas and risottos served in stylish, contemporary surroundings.
** A restaurant prepares and serves food, drink and dessert to customers. Meals are generally served and eaten on premises, but many restaurants also offer take-out and food delivery services. Restaurants vary greatly in appearance and offerings, including a wide variety of cuisines and service models.
Moby - James Bond Theme [Moby's Re-Version]

..ilgojos..

..sagaidīsim Aivitu Stratfordā, tad visu izstāstīšu par šodienu.. :)

___________________________________

Nu jau tik daudz kas noticis pa vidam, ka nemaz neatceros, kā sākās aizvakardiena. :)

Jāsāk jau laikam ar to, ka pēdējās pāris dienas no rītiem ir bijušas tik skaistas, saulainas un vispār jaukas. Tāda sajūta, ka tiešām tuvojas pavasaris.. Kā jums?

------> George Thorogood & Destroyers - Bad To The Bone <-------

Aizvakar braucām uz centru, staigājām ar Mārtiņu un Andēnu pa kafejnīcām, veikaliem, devām CV. Dažos ļoti laipni pateica, ka pagaidām nevajag, ka ieliks arhīvā, un pēc pāris mēnešiem varbūt zvanīs.. Daži ar smaidu pieņēma, teica, ka atdos menedžerim, jo, jā, viņiem tieši vajadzīgi darbinieki..

Pats trakākais, ka biju atstājusi telefonu mājās, bet pirmdien apstaigātās kafejnīcas un restorāni teica, ka zvanīs šīs nedēļas laikā. Un tā, kā līdz tam netika zvanīts, tad - piektdiena, kurā atstāju telefonu mājās, bija vienīgā atlikusī darba diena.. :(

Un tieši tā - atbraucam mājās - un 10 neatbildēti zvani.. Cits nezināms numurs, cits omītes.. :) Jebkurā gadījumā, uz to brīdi kredīta nebija, naudas arī pavisam maz, braucienam uz centru sanāk - vienas dienas ticketam. :) Bet mans mīļotais piedāvāja uzzvanīt šiem nezināmajiem numuriem no sava telefona..

----------> Prāta Vētra - Māsa Nakts <-------------

Tā nu es zvanu, viens atutomātiskais atbildētājs, cits vispār neatbild.. Bet tad ienākošais zvans - gribētu sarunāt izmēģinājuma stundas, kurās parādītu kas un kā.. Rīt? Jā protams! Sešos? Nav problēmu! Melnas bikses un kurpes? Bet protams! .....> Acis jau zib!! :))

Vēl pēdējais zvans uz nezināmo numuru, un man atbild Market Place - vieta kurā tik ļoti gribēju strādāt.. Pat nezinu kāpēc.. Atmosfēra, ko rada darbinieki, mūzika, ēdiens.. Viss kopā.. :) Sarunāja interviju uz nākamo dienu (t.i. vakardienu) plkst.14 :)) Eh, cik tajā brīdī liels prieks bija acīs, sirdī.. Un vispārēja laime. :P

......

Nākamajā dienā, laicīgi (~11 :D:D ) piecēlos, sataisījos.. Saģērbos - vienkārši, bet smuki.. Uzkrāsojos, iztaisnoju matus.. :) Nu vispār - smuka biju.. :) Braucu uz centru.

Pats brauciens aizņem apmēram četrdesmit minūtes, tas gan atkarīgs, kuru transporta veidu vai pareizāk transporta veidu savienojumu izvēlies.

Atkāpjoties no tēmas:

1) var iet ar kājām līdz Ilfordas stacijai, tas aizņem minūtes 7-10 min, sagaidam vilcienu (3-9 min), braucam līdz Stratfordas stacijai (15 min), pārsēžamies iekš tjūba :D. brauciens līdz Londonas centram, Oxford Circus stacijai, aizņem apmēram 20-25 min. kopējais max laiks = 60 minūtes.

-------> A.R.Rahman - Mustafa Mustafa <-------

2) sagaidīt autobusu (145 vai 366) minūtes 1-10, braukt līdz Redbridge tjūba stacijai (5 min), pēc tam ar to līdz Oxford Circus - 35 min. kopējais max laiks = 50 minūtes.

3) autobuss (5 min) vai ar kājām (10 min) līdz 25.autobusa pieturai. braukt ar 25 autobusu līdz Tottenham Court Road pieturai (55 min), kas ir apmēram 7-10 minūšu gājienā no Oxford Circus. kopējais max laiks = 1 h 15 minūtes.

Nav jau īsti starpības, ko tu izvēlies.. Laika ziņā, bet ar autobusu braucot no rītiem paliek auksti, nav vēl autobusi iesildīti. Eh, nu ko tur. Autobusi gan ir lētāki, bet kratīšanās un brauciena ilgums tomēr liek izvēlēties metro. :)

Nu tad, atpakaļ pie tēmas.. :D Tātad - braucu uz interviju. Lika man izpildīt formiņu, parunājās ar mani, bet nu nekas tāds baigi īpašs. Darītu to pašu, ko Albertā - varbūt iemācītos kaut ko jaunu, pavisam citādāku.. Bet, tik un tā, man tā vieta tā fascinē.. :)

-----> Orquestra de la Luz - Salsa y Control <--------

Atbraucu mājiņās. Ar Maŗtiņu paēdām, un kopīgi braucām uz centru. Viņš uz darbiņu un es uz izmēģinājuma stundām. :)

STRADA ierados pusstundu par ātru, bet man piedāvāja uzgaidīt, iedzert tēju. Kā uzzināju vēlāk, tad tieši pusstundu pirms manas ierašanās esot bijis ļoti liels cilvēku uzplūdums - tieši uz lunch time. Bet kad viss nomierinājās, tieši uz to laiku, kad man bija jābūt, un jāsāk strādāt, man ierādīja restorānu, virtuvi, ģērbtuves.. Avārijas izejas.. Un slepeno vārdu. Izrādās, ka tad, kad sāk kaut kas kaut kur degt, nedrīkst pa visu restorānu skriet, rokas pa gaisu vicinot, un kliegt "Fire, Fire, Panic, Fire" :D:D Jāiet pie menedžera/es un jāsaka: "There is Mr. Sands in the kitchen." :)

Kopumā jau neko vēl nedarīju, vismaz pasūtījumus nepieņēmu, jo ēdienkarti vispār nezināju. Bet novācu galdiņus, uzklāju galdiņus, pastāstiju, kur ir tualetes, uzbēru klientu ēdieniem parmezānu. Nu visādus sīkumus - iepazinos ar apkārtni un atmosfēru. Restorāns uz 160 vietām, galdiņi daudz, to numerācija kaut kāda pilnīgi debīla. He he. Menedžere pēcāk (3 h darbiņa) parunājās un teica burvīgos vārdus - ka viņa gribētu man dot iespēju pamēģināt strādāt.. :D Ļoti pieklājīga un bez emociju pieņemšana darbā. :) Bet - galvenais, ka pieņemta!! :) Prieks un laime..

Mājās braucot - patīkams nogurums un prieks mijas ar izsalkumu un nelielu aukstuma sajūtu. Plus jāsāk mācīties iedotais mājas darbs - astoņi apkalpošanas soļi, plus galdiņu numerācija. :)

---------> Linkin Park - My December <--------

...

Atkal, liels prieks saņemt garas un īsas vēstules ar stāstiem kā iet, ko darat. :) Arī gaidu Mo ciemos.. :)) Un saldumus no Laimas.. Ņamm.. Bučas jums visiem, ilgojos pēc jums.. :)

Vnk psc

Ir atkal viens no tiem vakariem, kad negribu būt šeit, Miera ielas dzīvoklī, vēl jo vairāk, negribu atrasties vienā telpā ar kādu cilvēku, kurš nezināmu iemeslu pēc man spēj sabojāt itin visu - garastāvokli, vakariņu garšu un vispārējo nostāju pret tādiem cilvēkiem, kā viņš. Un tad, kad cenšos nomierināt sevi, un pārējos, viss paliek tikai sliktāk, jo pēc lūguma, šobrīd šo sarunu nerisināt, t.i. pie vakariņu galda, everything coming from his mouth just makes me eat faster and get the hell out of there.

Vismaz mana istaba ir mana istaba. Te es nevienu nelaidīšu iekšā. Vismaz ne kamēr es esmu te!

--

Par kaut ko skaistāku - esmu iečekojusies un izprintējusi boarding pass. Tāpēc viss tagad ir oficiāli un patiešām notiek. Vēl pēdējā nedēļa, brīva no darba un mācībām. Esmu priecīga. Ir palikusi vēl viena nedēļa - un es lidoju projām no šīs vietas, šiem cilvēkiem - jā, daži man tiešām pietrūks, it īpaši tie, ar kuriem man saistās paši jaukākie, interesentākie notikumi, to starp muskatieru visi pasākumi, arī reģistrēšanās LLU un Youtube vakari. :)

--

Noklausies:

Mindless Self Indulgence - Never Wanted to Dance

Diena bez cigaretes

Iesākumam. Šī diena ir brīnišķīga. Ne tikai tāpēc, ka ir svētdiena. Un arī ne tāpēc, ka man nav jāstrādā. Arī ne tāpēc, ka mazliet vairāk kā pēc divām nedēļām jau lidoju prom. Šī diena sākās tīri interesanti, un turpinājās mierīgi, savu gaitu nepaātrinot nekādu apstākļu ietekmē. Kas, jāatzīst, bija ļoti patīkami. :)

Jebkurā gadījumā. Piecēlos ar domu, (pareizāk mani piecēla telefona zvans, ar tekstu, cikos būšu darbā - tas bija ap plkst 14), ka būs jāiet uz darbu, pa ceļam jāieskrien veikalā un jāiepērk vajadzīgais virtuvei. Bet nē, pēc dušas uzzvanīju Gunčam, šis teica, ka viss esot nokārtots, Direktora draudzene jau esot aizgājusi. Jauki. Tātad visa diena tikai man.

Izgāju no mājas, jo zināju, ka mājās visu dienu nosēdēt, neko neizdarīt, tāpat nebūtu nekādas jēgas. Tāpēc droši iekāpu tramvajā, un izkāpu pieturā pie Origo. Iegāju Jāņa Rozes grāmatnīcā un nopirku mehānisko zīmuli un trīs zilas pildspalvas. Paskatījos arī uz lēto grāmatu stendu, bet tur grāmatas nu vienkārši nav normālas. Lēti tulkoti romāni. Kaut gan dažas dzejas grāmatas varēja būt tīri lasāmas.

Iečekoju Dubļu Kafijas jauno ēdienkarti. Kaut kā ļoti piesaistīja, ka ēdieniem visiem ir bildes klāt, plus lielākā daļa no tiem, atgādina restorānu ēdienus. Kas notiek Albertā? Gandrīz, ja ne pat pilnīgi, tas pats! No paba ēdieniem pārejam uz restorāna smalkajiem, vai vismaz uz to pusi. :D Bet, tātad.. Paēdu garšīgi - Spaghetti a la Bolognese. Un jau tā pēc izskata garlaikotajam un nogurušajam bārmenim palūdzu uztaisīt man Caffe Mocca. (Šokolādes meitenes zina, cik jautra ir tās pagatavošana!).

Izdomāju aiziet uz kino. Kopš filmas The Book of Eli treilera noskatīšanās, gribēju to redzēt, nu tad beidzot arī noskatījos. Un pēkšņi pārņēma tāds miers. Mūzika, sižets, galvenā doma, D.Wašingtona aktierspēle. Jā, mazliet skarba sākumā un vidū. Bet tad, kad saproti, kāds ir filmas vēstījums, tas atsver asiņainos kautiņus, šaudīšanos un citas izdarības, kas šodien mani pārāk nefascinēja. Kaut gan, pēcāk izlasot dažus faktus par filmu iekš imdb.com - Wašingtons visus trikus veicis pats, jo pirms tam viņu esot apmācījis Brūsa Lī protežē. Tīri tā neko.

`

Nobeigumā. Šodien stāvot uz Forum Cinemas terases, es apzinājos, ka man pietrūks šīs skaistās pilsētas, man pietrūks draugu un ģimenes, man pietrūks arī darbs un studijas. Bet es zinu, ka mani Londonā sagaida kaut kas citādāks. Un sagaida mans mīļotais cilvēks. Kā teica, viens no mūsu regulārajiem klientiem darbā - that is a very nice city, if you have an opportunity, use it, you will enjoy it and you will do it great there. Paldies.

Un jā, Esh, es baidos. Bet labāk laikam ir to atzīt un samierināties, nekā turpināt sev melot, ka neparko neuztraucos, vai ne?

Tā es arī darīšu. Riskēšu.

`

http://www.youtube.com/watch?v=dSwyJ0aaM4k&feature=related

PSC

mani moka divējādas sajūtas:

dusmas - kā var tā aiztīties, nesakot ne vārda, nevienam no kompānijas???

un

rūpes - jācer, ka nekas slikts nav noticis..

--

laikam jau nav jābrīnās par cilvēka spēju aizdzerties tik tālu, ka viņš nesaprot, kur atrodās un vispār nespēj kontrolēt lietas, kas notiek ap viņu. bet vai tiešām nepastāv neliela mēra izjūta, kaut kur dziļi dziļi ķermenī, kādā kaktiņā, kas pasaka: "Klau, vecīt, pārstāj dzert! Jo nu vienreiz pietiks!!". Šķiet, ka dažiem ar to mēra izjūtas sadzirdēšanu ir kā ir - varbūt no sākuma vēl okeij, bet tad pa virsu ir aliņš un vēlviens, kurš to izjūtu aizskalo pavisam citā ķermeņa rajonā, un tu viņu vienkārši nedzirdi.

--

bet tik un tā! Kur ir Pulkvedis? Ja kāds redzējis, ziņojiet!

--

P.s. klausos Moby - cenšos būt mierīga un kontrolēt savas sajūtas..

youtube nav, bet ja sanāk atrast - Moby - Grace no albuma I like to Score.

..ar mani viss kārtībā..

********************************************************
Loyal and generous. Sexy. Patriotic. Active in games and interactions. Impatient and hasty. Ambitious. Influential in organizations. Fun to be with. Loves to socialize. Loves praises. Loves attention. Loves to be loved. Honest and trustworthy. Not pretending. Short tempered. Changing personality. Not egoistic. Take high pride in oneself. Hates restrictions. Loves to joke. Good sense of humor. Logical.
*******************************************************
Miley Cyrus - The Climb

Apēst Tevi un Bums

http://www.youtube.com/watch?v=f_pU7Nud93s

http://www.youtube.com/watch?v=__TC6SxwGXM&feature=related

p.s. nu nav tik traki.. latvieši kko tomēr mazliet māk.. :D:D

Ne pa visam tā kā domāju.. :D

nu tad tā..

tā kā mans mīļums uz nedēļas darba dienām dodas tālēs zilajās, tad man ir kaut kā sevi jānodarbina.. piemēram pagājušo nedēļ, sačinīju Pulkvedim kompi.. :D pareizāk būtu teikt, ka sarunāju viņa vienu labu draugu, kas man palīdzētu to izdarīt.. nu labi, kas to varētu izdarīt manā vietā.. :D:P bet.. nodoms labs.. un rezultāts vēl labāks..

nepietiek jau ar to, ka braucot uz Duntes ielu man nenormāli gribējās gulēt.. tur sēžot man pazvana dārgā Annushka un saka, ka bez manis viņa pie Renāra vārda dienu nebrauks svinēt.. es nu protams arī, neesmu Renāru sen redzējusi, davai.. ja tik man atbrauc pakaļ, un pēcāk, kaut vai no rīta, atved atpakaļ..

dabūjusi apstiprinājumu gan no Annas, gan Oskara, ka varu doties, es arī dodos.. it kā jau pa mierīgo.. aizbraucam, apsveicam.. un es palēnām uz čuču muižu.. :D

ā.... beigu galā :D:D (vienmēr paticis šis izteiciens) beigu galā tač arī Dachuks mums pievienojās.. jo uz vārda dienām taču var ierasties neaicināti, vai ne? :D:D bet bija labi, tik tiešām..

no rīta pamodusies, saprotu, ka tik agri, cik man vajag uz darbu, mani neviens nevedīs.. nu labi, labi.. tad man pašai jāsēžas pie stūres rata un jādragā uz Rīgu.. :D labi, es te mazliet pārspīlēju, viss tika sarunāts un noskaidrots.. kuram ir tiesības, kurš drīkst braukt utt..

jebkurā gadījumā, iznāca tā, ka divus guļošus pasažierus un vienu stūrmani, kas gan jau mazliet uztraucās par savu mašīnīti, es vedu uz Rīgu. :) pats jautrākais, ka man uz darbu tajā dienā nemaz nebija jābrauc.. :(:D

bet tā sajūta, atkal izjust stūri savās rokās, ceļu zem mašīnas riteņiem un, nu ne gluži vēju matos, bet tuvu tam.. pie tam.. ar Honda Preludi.. eh.. tas bija jauki.. :)

viss šis pasāciens man atgādina, un arī VW Beetles salidojums, ka man pašai ir vecum veca mašīnīte, ar kuru varētu braukt turpu šurpu.. tik ja būtu naudiņa, par ko viņu salabot.. aķītis jauns vajadzīgs. un tehniskā jāiziet.. plus, apdrošināšana taču arī.. :( skumji..

plus, by the way, esmu izsūtījusi savu CV uz dažādiem restorāniem un viesnīcām.. gaidu pozitīvas atbildes. :) baigi darbiņu gribās.. un ziniet ko man vēl gribās? mācīties.. gaidu 3.semestri.. :D:D ēdienu gatavošanas tehnoloģijas un citas h*****.. :D

----

kādu laiciņu neesmu mūziku likusi: :D
http://www.youtube.com/watch?v=Ddn4MGaS3N4&feature=fvst
http://www.youtube.com/watch?v=udLVvfexWPg&NR=1
http://www.youtube.com/watch?v=Q7npu377nbM&feature=related

pagaidām tādās noskaņās..

Jump! Jump! Jump!

Pēdējā laikā esmu sākusi nevīžīgi izturēties pret šo lapu. Ieraksti nav tik personiski, nu labi, drīzāk, nav tik izsmeļoši. Es labošos. Kaut kādā ziņā, noteikti labošos.
--
Un varat iedomāties?? Es tik tiešām gribu atkal mācīties. Ar nepacietību gaidu otro kursu.. (dance)
--
http://www.youtube.com/watch?v=ovVx43-c60g

Pozitīvi!

Iesākam nedēļas nogali piektdien no rīta. Savācam visus nepieciešamos ļautiņus, kā vēlāk uzzinam vienu vai otru lielāku sēni, bet kopumā ļoti jauku kompāniju. ;)

Pa ceļam mazliet paguļam, jo kā nu kura pavadīja nakti, īsti gulēt nebija sanācis, bija jānoķet nokavētais miegs. :D Pa ceļam arī veikals - saldie jogurtiņi, saulespuķu maizītes un aukstā zupiņa. :)) Paldies lielajai mašīnai un bagāžniekam, mašīnā sagāja visas mantas, arī mans 6-vietīgais guļammaiss. :)

Paliksim pa nakti kkur Ainažos pie šoferīša bērnības drauga, tāpēc vispirms noliekam mantas. Un tad paēst pie šoferīša mammītes - ceptas ziftiņas un pankūkas ar zemeņu ievārījumu. Ņammīgi.. :)

Mašīnu atstājam pļavā, izskatās kā aizvakar speciāli nopļauta, lai mazliet piepelnītos izīrējot savu privāto īpašumu, bet nu kas ta mums, izmantojam pēc pilnas programmas. :) Un ar kājiņām uz festivāla norises teritoriju.. :)

Pastaigājam apkārt, bet tie īstie dziedoņi jau tikai vēlā vakarā uzstājās.. Tāpēc vienam no pienācējiem pasūtam aliņus, jo nu, beidziet, festivālā pa to cenu, ko prasa pārdevēji, nu nekādi.. :D Jebkurā gadījumā, tradicionālais tosts tiek izteikts pie Salacgrīvas vidusskolas uz soliņa ļoti jautrā kompānijā. He he..

Nu un tad - beidzot - izvairoties no Dj Vampīra, ložņājam pa teritoriju, viesojoties šūpuļtīklu rajonā, aizejot līdz jūriņai un paklausoties mazliet no visa - Dohertiju, Tīģerlillijas un protams, tos vaininiekus, kāpēc vispār uz šo festivālu braucām - Prāta Vētru. Koncerts kā jau koncerts, lielāku pārsteigumu guvu pēc Prātnieku uzstāšanās, kad uz skatuves uzkāpa Reigani!!! :D:D Bet nu pāris dziesmas un arī viņi ir prom.. Arī Dacīte jau vairs nevar izturēt, un mēs dodamies uz mājām..

Pilnībā aizmirsu vēl vienu svarīgu lietu - iegravētās zīmītes un tikšanās pie Laimas pulksteņa.. :P

Nākamais rīts veiksmīgi iesākas, vismaz dažiem, ar braucienu uz Igauniju pēc aliņiem.. (nedomājiet ka mēs dzērām daudz, nu nebija daudz, mēs kā civēki tač arī bijām daudz, nu kādi 6 :D:D) Nu ja, un tad aizbraucām uz Salacu papeldēties.. Kā nu kurš šo izklaidi uztvēra!? Man protams odi, dunduri un citi knišļi pārāk nepatīk, tāpēc arī par šo atpūtu pie upes nebiju sajūsmā.. Fui.. Bet kad turpinājām ceļu, un pie mammītes dabūjām auksto zupu.. Vot tas ir to vērts! :))

Nu un ko tagad?? Atpakaļ uz festiņu!! Instrumentus nokavējām. :( Hobos un ZigZag nokavējām. :( Toties tik labi laiku pavadījām MammaDaba Kušš Tuss teltī un pie Jengas.. Improvizācijas, dzejas lasījumi, indiešu dejas - skaisti. :)

Normāli aizliegtās darbības skolas pagalmā.. Yeiii... :D To zin tik es un viņa.. Derētu atkārtot. ;):D

Nu ja - un tad arī Mobijs ir klāt - Tas tik tiešām bija šovs!! Trakojām un dziedājām visi trijātā līdzi.. Brīnišķīgs pasākums.. Un par to trešo personāžu teikšu tev tā, tāpat kā teicu šodien Annuškai, ļaujies! :P

Nākamajā rītā - lēns ceļš mājup. Protams, mašīnā guļam. :)

Eh, aizmirsu, paspējām arī saldējumu apēst!!! Šovasar nemaz tik daudz neesmu ēdusi saldējumus, nu vismaz salīdzinājumā ar citiem gadiem, pat ziemām... :D

Laikam jau jāsaka paldies kādam cilvēciņam, kurš pagājušā gadā Dačuku uzaicināja uz Jūrkalni, un tamdēļ Dačuks uzaicināja mani, bet es nebiju uz Prātnieku Mežaparka konci. Tamdēļ arī solījums aizvest mani uz nākamo PV konci. :) Redz kā.. Paldies.

Pasākums izdevies, atmiņas foršas. :P

P.S. Dačuk, tik nākamreiz mēs patstāvīgi, ja? Un tu jau saproti, par ko es, vai ne? :D

Meiteņu vakars!!! :D

He he.. Atkal kārtējais stāsts par to kā Trīs Muskatieri kko sadarīja.. Mēs iekarojām Lilastes ielu 36.. Un pēcāk Jamesonu.. Jo nu tik vnk to ballīti nedrīkst beigt, ir vēl jāuzdzied.. :D Nu laikam jau viss pēc kārtas jāstāsta.. A, kā būtu, ja šoreiz ne pēc kārtas, bet jauktā secībā.. Nu tad tā.. Klausoties kompozīciju no filmas Blood Diamond - Solomon Vandy - James Newton Howard, varu mazliet ieskicēt kas un kā..

Vakara pirmā daļa:

• Pulkvedi dedzinam??? :D
  
• Voļux - pirmās asinis! Kā vispār spēlējot voļuku var dabūt asinis? :(
• Apgāztā ūdenspīpe, kura īsti nebija ūdenspīpe, - drīzāk vīnpīpe.. :D
• OskarTomMāri un citi zvēri
• Ārprātīgi liels Kaukāziešu izcelsmes suns!
• Pingvīni un to jaunā īpašniece - jubilāre - Karinčiks
  
• Māris minisvārciņos - vot, tas ir skats!! he he..
• UNO - kā tad bez UNO!!! (dance) 6:4 manā labā.. Saņem, Māri! :P
  
• Kūka (un ne jau tas, kurš man māca ķīmiju).
  

Vakara otrā daļa:

• Ūūūūber labais brauciens ar Mercedes Benz markas auto... gandrīz kā kabriolets...
• Kūka uz biksēm un uz mašīnas sēdekļa, piedod Alvil, un mati pa vēju...
• P.S. Tagad jāklausās Creed - Beautiful
• Mans mikrofons vispār neskanēja!!! :(
• Mans paspēja noķert pāli.. nu tādu maziņu, bet paspēja.. Bet paspēja arī iziet..
• Pudele šampja un sieviešu (+ Raimis) sarunas pīpētavā.. Sajūsmas saucieni un galdam varbūt arī sāpēja.
  
• Joks par Artūriem!!
• Viktora atklātība... brīnums
  
• Pinks un viņa cepure... nu jau mana cepure.. ja vien neprasīs atpakaļ... bet ja prasīs, došu ar.. :)
• Mans mīlums arī ieradās paskatīties cik drausmīgi izskatos.. :D
  
• Dačuka un Annushkas fotosesija ar Eshu (par šo neatbildu, klāt nebiju)
• Dačuka un Anuushkas sarunas ar Jorgenu.. (arī neatbildu, nebiju klāt)

So... kopumā ļoti jauks vakars izdevies... ;) Viss, gandrīz viss, notika tā kā es vēlējos.. :) Gandrīz kā saņemt dzimšanas dienas dāvanu - darīšu visu, ko tu vēlies, un tu vari darīt visu, ko tu vēlies.. ;)

Kamčatka!

Uz trīs nedēļām esmu pārvākusies uz brīnišķīgu vietu, kur varu pabūt viena ar savām domām un normāli pamācīties, it kā es to tuvāko trīs dienu laikā grasītos darīt - smieklīgi, bet nu turpinam, klausīties skaļu mūziku, no dušas līdz skapim iet puskaila, dejot un vnk gulēt, skatoties griestos. Nu aptuveni saprotat, kas un kā, ja? Galvenais ir tas, ka šeit ir tā vieta, kur mani liek mierā, neviens mani netraucē, es varu darīt, ko gribu un kad gribu! Vot tā lūk! Tagad piemēram skatos, NCIS. Un dzeru zaļo tēju ar citronu. Un jūtos labi. Pa ilgiem laikiem, jūtos labi. :)
P.S. Gustavo - Plus Mīnus.

P.A.V.A.S.A.R.I.S.

He, šodien sajutu pavasari! Pirmām kārtām, to sajutu jau vakar, kad visu dienu pa manu logu spīdējā saulīte un sildīja manus plecus, likās, ka ir, beidzot - pavasaris! Bet nu šodien izejot no mājas ārā ar tā saucamo "pavasara balto jauku" un saulesbrillēm uz deguna, tik tiešām bija! Pavasaris tik tiešām ir klāt! Protams, cilvēki ģērbušies kā nu kurais, i jauniņas, jauniņas meitenītes pilnīgi ridiculously īsos svārciņos (un es ļoti labi saprotu, ka puišiem/vīriešiem patīk, bet nu sor, ne jau tik!!), jaunās māmiņas ar ratiņiem, atbilstoši laika apstākļiem - vieglās pavasarjaciņās, izvedušas pastaigāties savus bēbjus, vīrieši uzvalkos, nu jau tos vairs nenosedzot ar mēteļiem, tūristi, gan no dienvidu (satuntulējušies), gan ziemeļu (t-krelos bez rokām) zemēm. Vēroju cilvēkus no galvas līdz kājām, viņiem uzsmaidot, bet ne vienmēr sagaidu smaidu atpakaļ. Bet tas netraucē. Saule spīd un pūš viegls vējiņš. Tik perfektas 40 minūtes! Un papildus pozitīvisma sajūtu dod mūzika, kas skan ausīs - Twilight soundtracka izlase, Vanessas Mae vijoļu skaņas, un vēl pāris skaistas melodijas no LifeHouse, Kenny G un Linkin Park remiksiem. Nu un smaids man no lūpām nepazūd, pat tad, kad atkal ierodos Miera ielā, un tieku pilnībā nodarbināta darbiem, kuri man nemaz nepatīk, veidos, kādi man nemaz nepatīk. Bet nu, kā jau teicu, man po. Smaids nepazūd. Es pagrižu skaļāk Party People no I Love House Music albuma un turpinu mantas kārtot maisos un kastēs.
--
Atkal par laiku runājot - laika ziņās sola ka tāds pavasarīgs/vasarīgs laiks turēsie līdz pat ceturdienai. I totally hope so. :D

papildinājums

/ievads/
Vakar mana bibliotēka tika papildināta ar vēl vienu grāmatu, it kā man jau tāpat viņu nebūtu pietiekami. Bet ja tā bišķīt padomā, tad katra jauna grāmata, katrs vārds, katra izteikta doma kaut ko mums iemāca. Tāpēc jau mums ir enciklopēdijas un pavārgrāmatas. Jo šeit nevajadzētu runāt par pašpalīdzības grāmatām, tās man šķiet velta laika šķiešana. Tad jau labāk dzīvē aci pret aci parunāt ar cilvēku, lūgt padomu un uzklausīt to. Bet ne par to ir šis ieraksts.

/iztirzājums/
Grāmata, thanks to my mom, ir angļu valodā. Jo droši vien būtu diezgan pagrūti to lasīt hindu valodā (kā nekā tiešā ceļā no Indijas vesta). Jebkurā gadījumā, autors: John Grisham (http://www.jgrisham.com/), nosaukums: The Associate. Pati jaunākā Grišama grāmata, izdota 2009.gada janvārī Anglijā. Pēc atsauksmēm, ko lasīju tīmeklī, grāmata ir ko vērta, 'This has been the first book in years that I have not been able to put down'. Smieklīgi gan ir tas, ka mammucis izvēloties grāmatu man, nezināja, ka Grišams ir slavens juridiskās drāmas rakstnieks. Nezināja arī to, ka balstoties uz viņa grāmatām ir uzņemtas filmas - trilleri. Kad to mammai teicu, viņa lielām acīm un smaidu uz lūpām teica, ka nu tādā gadījumā nemaz nebūtu to pirkusi, bet tā kā šī, un vēl pāris, ko viņa neesot nopirkusi, esot bijušas visejošākās grāmatas Indijā, tad domājusi, ka ir laba. Pie tam, šo izdevumu nekur citur nevarot nopirkt. Nu par šī apgalvojuma neatbilstību patiesībai pārliecinājos papētot saitus, kas piedāvā pārdot un nosūtīt šo grāmatu uz jebkuru pasaules vietu. Bet tas nu tā. :) Un nē, es nekādā gadījumā nesaku, ka nav laba, neesmu vēl pat sākusi lasīt, bet tā kā mamma pārāk neatbalsta asā sižeta žarnu reālajā dzīvē, tad arī grāmatās un filmās nav sajūsmā par jebkādām tā izpausmēm.

/nobeigums/
Pati kopējā ideja visam šitam pasākumam. Beidzot manās rokās ir nonākusi slavenā Grišama grāmata. Vienīgi jāpiebilst, ka pirms tam, es pat nezināju, ka tād eksistē. Jā, biju redzējusi Firmu (http://www.imdb.com/title/tt0106918/), bet tajā brīdī man tač nepavisam negribējās zināt, vai viņa balsīta uz kādas grāmatas motīviem. :D Un pat nemēģiniet man to pārmest! :D Katru dienu mēs dzīvojam, lai uzzinātu kaut ko jaunu. Katra lieta pie mums nāk savā laikā un ar savu nolūku. Mērķi, kas mums ir jāuzzin. Dzīvosim, gaidīsim, un viss notiks.. Heh, uz cik pozitīvas domas beidzu ierakstu. Būs laikam jāsāk lasīt tā grāmata.. :D

/p.s./
Fona mūzika:
Andre Nickatina - AYO for Yayo
The Cribs - Be Safe
-Abas dziesmas no OST Never Back Down, btw, iesaku noskatīties! ;)