vēl viena vēstule

Darbs nav tālu. Nu nav tālu no centra. Bet tā, kā mēs dzīvojam tālu no centra, tas skaitās tālu.. Strādāju New Burlington Street STRADA, kas ir tuvu Oxford Circus stacijai, kas nozīmē - pats centrs. Ceļš aizņem aptuveni minūtes 40, ja paveicās ar vilciena un metro sakritībām Stratfordas pieturā, tā kā tas bija šodien.
Šodien bija pirmā darba diena, pasūtījumus pieņēmu tikai dzērieniem, bet galvenais uzdevums šodien bija - saprast organizāciju viesu uzņemšanā, kas principā nozīmē 8 soļus (sasveicināšanās, nosēdināšana pie galdiņa & dzērienkartes iedošana, pasūtījuma pieņemšana, atsauksmes par ēdienu & otrie dzērieni, galda novākšana, desertu un kafijas piedāvāšana, rēķina pasniegšana, atvadīšanās). Man tika ierādīta sekcija kopā ar manu "treneri", kas vairākas reizes man atprasīja galdiņu statusu - ko viņi gaida, kas tagad jādara, kas viņiem vēl jāaiznes, un tādā garā.
Līdz šai 4dienai man jāiemācās ļoti daudz lietiņu - ēdienkarte ir pats galvenais, jāizpilda treniņa grāmata. Ironija, dzīvoju kopā ar tik daudz cilvēkiem, tik dažādām tautībām un nav neviena, kas saprastu itāļu valodu. A man visi ēdienu nosaukumi, kafijas (tas gan ir vienkāršākais), deserti, vīni - viss ir itāliski. Paskaidrojumi, jā, angliski, bet.. kopumā.. liela nesaprašana. Ņemšu palīgā interneta vārdnīcu, ar skaņu palīdzību, mācīšos..
Bet jā, restorāns man patīk. Ir diezgan paliels, ietilpība ir 150 personas. Un ja uz lenča laiku ierodās grupas, diezgan grūti.. Nemaz negribu domāt, kā būs, kad vienā sekcijā, kurā ir ~35 galdiņi, tikšu galā.. Bet nu, pagaidām koncentrējos uz to, ko man māca.. ķeru visu informāciju. Ja pārējiem, kuri tiek apmācīti, tiek dotas 5 pilnas dienas, man tiek dotas 3, jo mana "trenere" strādā šonedēļ pēdējo nedēļu. Jacenšās sevi parādīt! Jāmācās ātri, daudz pašai viss jādara. "Trenere" man forša - francūziete, nostrādājusi gadu, pašai ļoti patīk, teica, ka viņai pietrūks visu darbinieku - daži kļuvuši par labiem draugiem.
Nu, palēnām viss sāk nokārtoties, vēl jāpagaida kāds mēnesis, un tad varēs pārvākties. Būs iespēja beidzot padzīvot vieniem. Tas arī būs piedzīvojums, pārdzīvojums, pārbaudījums mūsu attiecībām. Pagaidām jau viss ir tik tiešām kārtībā. Viens otru mīļojam, gatavojam kopā ēst, skatamies seriālu The Sopranos uz kompja pirms gulētiešanas. Jebkurā gadījumā, esmu laimīga. Tagad arī par to, ka man ir darbiņš.

..ilgojos..

..sagaidīsim Aivitu Stratfordā, tad visu izstāstīšu par šodienu.. :)

___________________________________

Nu jau tik daudz kas noticis pa vidam, ka nemaz neatceros, kā sākās aizvakardiena. :)

Jāsāk jau laikam ar to, ka pēdējās pāris dienas no rītiem ir bijušas tik skaistas, saulainas un vispār jaukas. Tāda sajūta, ka tiešām tuvojas pavasaris.. Kā jums?

------> George Thorogood & Destroyers - Bad To The Bone <-------

Aizvakar braucām uz centru, staigājām ar Mārtiņu un Andēnu pa kafejnīcām, veikaliem, devām CV. Dažos ļoti laipni pateica, ka pagaidām nevajag, ka ieliks arhīvā, un pēc pāris mēnešiem varbūt zvanīs.. Daži ar smaidu pieņēma, teica, ka atdos menedžerim, jo, jā, viņiem tieši vajadzīgi darbinieki..

Pats trakākais, ka biju atstājusi telefonu mājās, bet pirmdien apstaigātās kafejnīcas un restorāni teica, ka zvanīs šīs nedēļas laikā. Un tā, kā līdz tam netika zvanīts, tad - piektdiena, kurā atstāju telefonu mājās, bija vienīgā atlikusī darba diena.. :(

Un tieši tā - atbraucam mājās - un 10 neatbildēti zvani.. Cits nezināms numurs, cits omītes.. :) Jebkurā gadījumā, uz to brīdi kredīta nebija, naudas arī pavisam maz, braucienam uz centru sanāk - vienas dienas ticketam. :) Bet mans mīļotais piedāvāja uzzvanīt šiem nezināmajiem numuriem no sava telefona..

----------> Prāta Vētra - Māsa Nakts <-------------

Tā nu es zvanu, viens atutomātiskais atbildētājs, cits vispār neatbild.. Bet tad ienākošais zvans - gribētu sarunāt izmēģinājuma stundas, kurās parādītu kas un kā.. Rīt? Jā protams! Sešos? Nav problēmu! Melnas bikses un kurpes? Bet protams! .....> Acis jau zib!! :))

Vēl pēdējais zvans uz nezināmo numuru, un man atbild Market Place - vieta kurā tik ļoti gribēju strādāt.. Pat nezinu kāpēc.. Atmosfēra, ko rada darbinieki, mūzika, ēdiens.. Viss kopā.. :) Sarunāja interviju uz nākamo dienu (t.i. vakardienu) plkst.14 :)) Eh, cik tajā brīdī liels prieks bija acīs, sirdī.. Un vispārēja laime. :P

......

Nākamajā dienā, laicīgi (~11 :D:D ) piecēlos, sataisījos.. Saģērbos - vienkārši, bet smuki.. Uzkrāsojos, iztaisnoju matus.. :) Nu vispār - smuka biju.. :) Braucu uz centru.

Pats brauciens aizņem apmēram četrdesmit minūtes, tas gan atkarīgs, kuru transporta veidu vai pareizāk transporta veidu savienojumu izvēlies.

Atkāpjoties no tēmas:

1) var iet ar kājām līdz Ilfordas stacijai, tas aizņem minūtes 7-10 min, sagaidam vilcienu (3-9 min), braucam līdz Stratfordas stacijai (15 min), pārsēžamies iekš tjūba :D. brauciens līdz Londonas centram, Oxford Circus stacijai, aizņem apmēram 20-25 min. kopējais max laiks = 60 minūtes.

-------> A.R.Rahman - Mustafa Mustafa <-------

2) sagaidīt autobusu (145 vai 366) minūtes 1-10, braukt līdz Redbridge tjūba stacijai (5 min), pēc tam ar to līdz Oxford Circus - 35 min. kopējais max laiks = 50 minūtes.

3) autobuss (5 min) vai ar kājām (10 min) līdz 25.autobusa pieturai. braukt ar 25 autobusu līdz Tottenham Court Road pieturai (55 min), kas ir apmēram 7-10 minūšu gājienā no Oxford Circus. kopējais max laiks = 1 h 15 minūtes.

Nav jau īsti starpības, ko tu izvēlies.. Laika ziņā, bet ar autobusu braucot no rītiem paliek auksti, nav vēl autobusi iesildīti. Eh, nu ko tur. Autobusi gan ir lētāki, bet kratīšanās un brauciena ilgums tomēr liek izvēlēties metro. :)

Nu tad, atpakaļ pie tēmas.. :D Tātad - braucu uz interviju. Lika man izpildīt formiņu, parunājās ar mani, bet nu nekas tāds baigi īpašs. Darītu to pašu, ko Albertā - varbūt iemācītos kaut ko jaunu, pavisam citādāku.. Bet, tik un tā, man tā vieta tā fascinē.. :)

-----> Orquestra de la Luz - Salsa y Control <--------

Atbraucu mājiņās. Ar Maŗtiņu paēdām, un kopīgi braucām uz centru. Viņš uz darbiņu un es uz izmēģinājuma stundām. :)

STRADA ierados pusstundu par ātru, bet man piedāvāja uzgaidīt, iedzert tēju. Kā uzzināju vēlāk, tad tieši pusstundu pirms manas ierašanās esot bijis ļoti liels cilvēku uzplūdums - tieši uz lunch time. Bet kad viss nomierinājās, tieši uz to laiku, kad man bija jābūt, un jāsāk strādāt, man ierādīja restorānu, virtuvi, ģērbtuves.. Avārijas izejas.. Un slepeno vārdu. Izrādās, ka tad, kad sāk kaut kas kaut kur degt, nedrīkst pa visu restorānu skriet, rokas pa gaisu vicinot, un kliegt "Fire, Fire, Panic, Fire" :D:D Jāiet pie menedžera/es un jāsaka: "There is Mr. Sands in the kitchen." :)

Kopumā jau neko vēl nedarīju, vismaz pasūtījumus nepieņēmu, jo ēdienkarti vispār nezināju. Bet novācu galdiņus, uzklāju galdiņus, pastāstiju, kur ir tualetes, uzbēru klientu ēdieniem parmezānu. Nu visādus sīkumus - iepazinos ar apkārtni un atmosfēru. Restorāns uz 160 vietām, galdiņi daudz, to numerācija kaut kāda pilnīgi debīla. He he. Menedžere pēcāk (3 h darbiņa) parunājās un teica burvīgos vārdus - ka viņa gribētu man dot iespēju pamēģināt strādāt.. :D Ļoti pieklājīga un bez emociju pieņemšana darbā. :) Bet - galvenais, ka pieņemta!! :) Prieks un laime..

Mājās braucot - patīkams nogurums un prieks mijas ar izsalkumu un nelielu aukstuma sajūtu. Plus jāsāk mācīties iedotais mājas darbs - astoņi apkalpošanas soļi, plus galdiņu numerācija. :)

---------> Linkin Park - My December <--------

...

Atkal, liels prieks saņemt garas un īsas vēstules ar stāstiem kā iet, ko darat. :) Arī gaidu Mo ciemos.. :)) Un saldumus no Laimas.. Ņamm.. Bučas jums visiem, ilgojos pēc jums.. :)

P.A.V.A.S.A.R.I.S.

He, šodien sajutu pavasari! Pirmām kārtām, to sajutu jau vakar, kad visu dienu pa manu logu spīdējā saulīte un sildīja manus plecus, likās, ka ir, beidzot - pavasaris! Bet nu šodien izejot no mājas ārā ar tā saucamo "pavasara balto jauku" un saulesbrillēm uz deguna, tik tiešām bija! Pavasaris tik tiešām ir klāt! Protams, cilvēki ģērbušies kā nu kurais, i jauniņas, jauniņas meitenītes pilnīgi ridiculously īsos svārciņos (un es ļoti labi saprotu, ka puišiem/vīriešiem patīk, bet nu sor, ne jau tik!!), jaunās māmiņas ar ratiņiem, atbilstoši laika apstākļiem - vieglās pavasarjaciņās, izvedušas pastaigāties savus bēbjus, vīrieši uzvalkos, nu jau tos vairs nenosedzot ar mēteļiem, tūristi, gan no dienvidu (satuntulējušies), gan ziemeļu (t-krelos bez rokām) zemēm. Vēroju cilvēkus no galvas līdz kājām, viņiem uzsmaidot, bet ne vienmēr sagaidu smaidu atpakaļ. Bet tas netraucē. Saule spīd un pūš viegls vējiņš. Tik perfektas 40 minūtes! Un papildus pozitīvisma sajūtu dod mūzika, kas skan ausīs - Twilight soundtracka izlase, Vanessas Mae vijoļu skaņas, un vēl pāris skaistas melodijas no LifeHouse, Kenny G un Linkin Park remiksiem. Nu un smaids man no lūpām nepazūd, pat tad, kad atkal ierodos Miera ielā, un tieku pilnībā nodarbināta darbiem, kuri man nemaz nepatīk, veidos, kādi man nemaz nepatīk. Bet nu, kā jau teicu, man po. Smaids nepazūd. Es pagrižu skaļāk Party People no I Love House Music albuma un turpinu mantas kārtot maisos un kastēs.
--
Atkal par laiku runājot - laika ziņās sola ka tāds pavasarīgs/vasarīgs laiks turēsie līdz pat ceturdienai. I totally hope so. :D

Parasta Marta Svētdiena

Neesmu ilgi neko rakstījusi.. Ir prasījies.. Par pavasari, par balli, par labiem cilvēkiem apkārt, par nelieliem pārsteigumiem pirmdienu rītos un par labi pabeigtu studiju nedēļu.. Bet nekas, tas lai paliek pie manis, sirsniņā.. Visu jau tāpat neuzrakstīšu, un visu jau tāpat jūs nesapratīsiet..

Bet šodien viss ir nostājies savās vietās.. Sirdī un ķermenī tāds vieglums un miers..

Jocīgi it īpaši tāpēc, ka šodien sajutos vientuļa.. Bet ne par to ir stāsts.. Pie tam, tas bija no rīta, un nu jau vairs nav taisnība.. Nē, nu ir, bet nesāp tik ļoti..

Tātad šodien es sajutu iestājamies pavasari.. Vismaz tā pamazām nākot uz manu pusi.. No rīta mani pamodināja saulīte, ļoti silta, silta saulīte, kas mani modinās šķiet nākamos 3 mēnešus.. Par ko, starpcitu, es esmu pateicīga, jo tad diena iesāksies saulaini, priecīgi un vispārēji pozitīvi..

Un saruna ar kursabiedru, kaut arī par ķīmijas tēmu, manī radīja nelielu, bet patīkamu satraukumu.. Tādu, kas rodas aktieriem tūlīt, tūlīt pirms izrādes sākuma.. Saruna, kas it kā neko nenozīmē, man deva vēlvienu pozitīvisma lādiņu šai dienai.. Es pat paspēju aizmirst, cik grūta man būs nākamā nedēļa, ar visiem tiem laboratorijas darbiem, ieskaitēm, prezentācijām un eseju rakstīšanām.. Paldies..

Bet, ja vien jūs zinātu, un man šķiet, ka daži nojauš, ka ir vajadzīgs tik maz, šķietami vienkāršas un nenozīmīgas darbības vai pasacīti vārdi, lai diena kļūtu gaišāka un nenodzēšams smaids parādītos uz sejas..

Un šodien taču ir Sieviešu Diena! Protams, mans opaps īsti neatbalsta šādus pasākumus, jo īpaši tāpēc, ka tās vairāk ir krievu tautības tradīcijas.. Bet es tāpat, omītei uzdāvināju narcisītes, dzeltenas, dzeltenas, kā saulīte.. Un viņa priecājās.. Un par to, ka priecājās viņa, priecājos es.. Vēl viens mazs labs darbiņš, un vēl viens labs momentiņš, ko atcerēties par šo burvīgo dienu.. :)

Pati galvenā, varbūt ne tik ļoti nozīmīga uz šo brīdi, jo es pie secinājuma nonācu, kad kārtoju drēbju skapī izmazgātos palagus un dvieļus, ka, lai arī Mērfija likums māca: - Nekad nelaid vaļā to, pie kā turies, pirms neesi pieķēries pie kaut kā cita. -, nu nav tās dzirkstelītes.. Es domāju, ka mēs abi to saprotam.. Ir jālaiž vaļā! Tikai abi šķiet negribam to atzīt viens otram.. Sarežģīta ir šī dzīve..

Bet tā, kā tā nepaliks vieglāka, ir jāiemācās dzīvot šo pašu pēc iespējas pozitīvāk, un ņemot visu, ko tā mums sniedz. Iespējas mums tiek pasniegtas uz Kristāla šķīvīšiem.. Vienīgi viesmīļi neuzkavējas tik ilgi, cik mēs ilgi domājam, pieņemt, nepieņemt, kāpēc un ko, un kā, un vispār wtf.. Un aiziet projām.. Tāpēc.. Ķer!!

Eh, es atkal novirzījos..

Šodien šobrīd esmu laimīga! Dalos ar jums šajā mazajā laimes mirklī!!

Lai jums jauka nākamā darba nedēļa! ;):*

p.s. Un jā, vai es teicu, ka ir iestājies Pavasaris?? :P