Parasta Marta Svētdiena

Neesmu ilgi neko rakstījusi.. Ir prasījies.. Par pavasari, par balli, par labiem cilvēkiem apkārt, par nelieliem pārsteigumiem pirmdienu rītos un par labi pabeigtu studiju nedēļu.. Bet nekas, tas lai paliek pie manis, sirsniņā.. Visu jau tāpat neuzrakstīšu, un visu jau tāpat jūs nesapratīsiet..

Bet šodien viss ir nostājies savās vietās.. Sirdī un ķermenī tāds vieglums un miers..

Jocīgi it īpaši tāpēc, ka šodien sajutos vientuļa.. Bet ne par to ir stāsts.. Pie tam, tas bija no rīta, un nu jau vairs nav taisnība.. Nē, nu ir, bet nesāp tik ļoti..

Tātad šodien es sajutu iestājamies pavasari.. Vismaz tā pamazām nākot uz manu pusi.. No rīta mani pamodināja saulīte, ļoti silta, silta saulīte, kas mani modinās šķiet nākamos 3 mēnešus.. Par ko, starpcitu, es esmu pateicīga, jo tad diena iesāksies saulaini, priecīgi un vispārēji pozitīvi..

Un saruna ar kursabiedru, kaut arī par ķīmijas tēmu, manī radīja nelielu, bet patīkamu satraukumu.. Tādu, kas rodas aktieriem tūlīt, tūlīt pirms izrādes sākuma.. Saruna, kas it kā neko nenozīmē, man deva vēlvienu pozitīvisma lādiņu šai dienai.. Es pat paspēju aizmirst, cik grūta man būs nākamā nedēļa, ar visiem tiem laboratorijas darbiem, ieskaitēm, prezentācijām un eseju rakstīšanām.. Paldies..

Bet, ja vien jūs zinātu, un man šķiet, ka daži nojauš, ka ir vajadzīgs tik maz, šķietami vienkāršas un nenozīmīgas darbības vai pasacīti vārdi, lai diena kļūtu gaišāka un nenodzēšams smaids parādītos uz sejas..

Un šodien taču ir Sieviešu Diena! Protams, mans opaps īsti neatbalsta šādus pasākumus, jo īpaši tāpēc, ka tās vairāk ir krievu tautības tradīcijas.. Bet es tāpat, omītei uzdāvināju narcisītes, dzeltenas, dzeltenas, kā saulīte.. Un viņa priecājās.. Un par to, ka priecājās viņa, priecājos es.. Vēl viens mazs labs darbiņš, un vēl viens labs momentiņš, ko atcerēties par šo burvīgo dienu.. :)

Pati galvenā, varbūt ne tik ļoti nozīmīga uz šo brīdi, jo es pie secinājuma nonācu, kad kārtoju drēbju skapī izmazgātos palagus un dvieļus, ka, lai arī Mērfija likums māca: - Nekad nelaid vaļā to, pie kā turies, pirms neesi pieķēries pie kaut kā cita. -, nu nav tās dzirkstelītes.. Es domāju, ka mēs abi to saprotam.. Ir jālaiž vaļā! Tikai abi šķiet negribam to atzīt viens otram.. Sarežģīta ir šī dzīve..

Bet tā, kā tā nepaliks vieglāka, ir jāiemācās dzīvot šo pašu pēc iespējas pozitīvāk, un ņemot visu, ko tā mums sniedz. Iespējas mums tiek pasniegtas uz Kristāla šķīvīšiem.. Vienīgi viesmīļi neuzkavējas tik ilgi, cik mēs ilgi domājam, pieņemt, nepieņemt, kāpēc un ko, un kā, un vispār wtf.. Un aiziet projām.. Tāpēc.. Ķer!!

Eh, es atkal novirzījos..

Šodien šobrīd esmu laimīga! Dalos ar jums šajā mazajā laimes mirklī!!

Lai jums jauka nākamā darba nedēļa! ;):*

p.s. Un jā, vai es teicu, ka ir iestājies Pavasaris?? :P