Revolver

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas iet savās gaitās - uz darbu, mājām vai kādu restorāniņu vai citu mīlīgu vietiņu, kur pavadīt savu pēcpusdienu.
Kas vēl jauns? Rīt sarunāju darba interviju Market Place ''. Atkal. :) Bet varbūt tā ir kāda zīme par manu lēmuma pareizību? Tieši tajā brīdī, kad saprotu, ka STRADA laikam nav man, man tiek piešķirta iespēja mainīt darba vietu. Protams, man pašai ir jāizspēlē tālākās kārtis pareizi, lai es tiktu pieņemta un tiktu uz izmēģinājuma stundām.
Brīdī, kad biju Market Place pārliecināties par doto iespēju un parunāt ar Caroline, iestādes menedžeri, ienāca sieviete, kuras māsa strādā Nando's restorānos''' un meklē viesmīļus jaunajai vietai. Neliela problēma gan varētu būt tas, ka jaunā vieta ir ļoti, ļoti ārpus Londonas. Nosūtīju e-pastu ar CV un pateicību par dāvāto iespēju un tagad gaidu atbildīti.
Un tomēr, līdz brīdim, kad zināšu kaut ko konkrētāku par citu darbiņu, turos ar zobiem STRADA. Un šoreiz, ar zobiem, nedomāju šī teiciena normālo nozīmi, bet tik tiešām, ar zobiem.. Jo nepatīk. Un es sapratu, kas man nepatīk. Jo es tik tiešām mīlu darbu kā tādu - iepriecināt cilvēkus, apkalpot viņus, darīt laimīgus, redzēt smaidu uz viņu sejām. Bet tiklīdz jārunā ar kādu no darbiniekiem, menedžeriem, tā nekā - smaids uz sejas paliek mākslīgs.
Ja neskaita darbu, lietaino pavasari un ilgas pēc mājām, tad ar mani viss kārtībā - ēdam normāli (dažnedažādas zivtiņas, rīsus, makaronus, dārzeņus un augļus mazāk, bet es cenšos, tik tiešām cenšos ēst vairāk. šodien pat nopirkām ar Dacīti plūmītes. tagad vēders tāds jocīgs, bet kopumā garšīgi), mēģinam vairāk vai mazāk brīvās dienas kaut kur iziet, kaut ko apskatīt (pēdējā laikā!).
Un.. jo vairāk cilvēku ievācas šajā mājā, jo vairāk gribās izvākties. Rotācija šeit ir bezgalīga. Gribētos tajā piedalīties. :)
Vēl viens plus - un es ceru, ka mans menedžeris gejs man teica pareizi - man rīt, tas ir, jau šodien, ieskaitīs naudiņu. Tad riktīgi varēšu sarēķināt kas un kā. Vai vispār kaut kas te sanāk vai nesanāk. Plus, jāskatās, ko piedāvā Market Place un Nando's. :)
Bučas visiem. Turiet īkšķus par mani rīt un domājiet labas domas.
Lai jums jauka diena, mani mīļumi. :*
---------------------
' http://www.stpauls.co.uk/
'' http://www.marketplace-london.com/
''' http://www.nandos.co.uk/index.cfm/

Iz Annes Briedes dienasgrāmatas.

*Viņai nevajag, lai tu viņu aizved uz restorānu. Pietiks ar peļķi lietus laikā, ja vien jūs abi būsiet kopā. *Viņai patīk, ja viņu noskūpsta tad, kad viņa tev neatlaidīgi cenšas kaut ko pastāstīt. *Viņai nav vajadzīgas dārgas dāvanas. Pietiks kaut vai ar saujiņu smilšu, tikai lai tā būtu tikai un vienīgi viņai, un no sirds. *Viņai nevajag, lai tu raksti viņai dzejoļus, dziesmas vai odas. Pietiks, ja kaut vienreiz dienā pateiksi, cik viņa ir skaista un ko viņa tev nozīmē. *Viņai nepatīķ, ja saki, ka tev vienalga. Labāk izdzēs visus puišu numurus no viņas telefona. Tad viņa sapratīs, cik svarīga tev ir. *Ejot saulainā dienā pa ielu, pasaki, ka tas baltais, lielais mākonis debesīs šodien ir tieši priekš viņas. Tici man, neviens nekad nebūs uzdāvinājis viņai mākoni.. *Ja esi nogrēkojies un viņa ir dusmīga, ar viņas mīļākās krāsas krītiņiem zem viņas istabas loga uzraksti ''Piedod, mīļā!''... *Aizsūti viņai sms ar dziesmas nosaukumu, kuras vārdos aprakstīts, ko viņa tev nozīmē... *Moki, kutini, kod, turi viņu, ja viņa ''slikti uzvedas''... *Uzaicini viņu uz deju ielas vidū, naktī. Viņa to atcerēsies vienmēr. *Ierodies neaicināts, ar viņas mīļāko ziedu rokās... *Atgādini, cik ļoti tev viņa patīk tik bieži, cik vien iespējams... Meitenes mēdz aizmirst..

Tomorrow is The Day

Rīt ceļos gandrīz tāpat kā ikdienā, drusku vēlāk. Bet diena man būs īpašāka! Ne tāpēc, (arī tāpēc), ka satikšu vienkopus, visus savus muskatierus, bet tāpēc, ka pirmo reizi lidošu viena pati. Kaut gan, arī tas nav īstais iemesls, kāpēc šovakar man sirsniņa dauzās ātrāk par ierasto ritmu. Tas tāpēc, un es domāju, ka lielākā daļa (tie nabaga trīs cilvēki, kas šim blogam seko :D) zina, par ko es runāju - es satikšu savu mīļoto cilvēciņu. :) Pēc nedaudz vairāk kā divpadsmit stundām, es būšu viņa apskāvienos. Stiprajās rokās. Gaidu. Ar nepacietību.

Buchas, gaidiet mani atpakaļ. Gan jau ka būšu, kur likšos. :)

..nevaru aizmigt..

nesaprotu, kas mani nomoka. kapec nevaru aizmigt. galva ir tik daudz domu. problemu. risinajumu. sobrid apzinos vienu lietu, ko gribu. ar to laikam pietiek. vismaz pagaidam. un ir daudz lietas, ko es negribu, bet ari tas ir labi apzinaties.

nakama nedela bus gara. bet, ja ta padoma, palikusas 10 dienas. tikai 10 dienas. un es busu tur, kur velos but. ar cilveku, ar kuru velos but

kopa. man prieks, ka musdienas ir iespejas tik atri noklut cita pasaules mala. tikai 10 dienas. un es mierigi varesu aizmigt savam jaukajam

virietim blakus. vins mani apskaus, samilos un, velot man saldus sapnus, nobucos pirms miega.

p.s. atvainojos, ka neizmantoju garumzimes.

es vienkarsi negribu.

Mārtiņš ir prom

Jau otro vakaru jūtos tā mazliet dīvaini. Viena sēdēdama uz dīvāna. Domājot.

Vakar no rīta pavadīju Pulkvedi uz lidmašīnu, kas lido uz Liverpūli. Raudāju. Vairāk gan jau tajā brīdī, kad sēdēju autobusā uz centru. Kad bijām kopā, vēl turējos. Tikai tāpēc, lai nekļūtu skumji arī viņam. Es zinu, ka viņš negribēja braukt prom, bet es saprotu arī kāpēc viņš aizbrauca.

Un viss būs kārtībā. BEt šos vārdus drīkstu teikt tikai es, un pat tad man sariešas asaras acīs, kā tagad. Nevajag mani mierināt. Es zinu, ka viss, kas notiek, mūs kādā veidā māca, stiprina un pilnveido.

Un nemaz nepaies ne pusotrs mēnesis, un viņš, mans mīļums, būs atpakaļ. Tas nekas, ka tikai uz nedēļu. Es izbaudīšu, un ceru, ka viņš arī. Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad varēšu braukt uz lidostu viņu sagaidīt.

Tagad jākoncentrējas uz mācībām un darbiņu. Jāpelna nauda barčikam. Mazliet, tieši šobrīd esmu apslimusi, bet tas laikam no emocionālajiem pārdzīvojumiem, pāries. Jau pāriet. Lēnām, bet pāriet. Rīt uz skolu, gatavošu olu ēdienus - omleti un ceptas olas.

Pārdzīvošu. Viss forši. p.s. Šodien biju vannā. Tas bija silti un jauki.

Dzīve

nu jau atkal kādu brīdi nekas nav rakstīts. bet nav īsti arī ko teikt. nē, ir ko teikt, bet negribās. tāpat jau viss pa vecam. studijas, darbiņš, mīļums. kalni un lejas. tieši tā, kā vajag.

mamma Krētā. es pati iespējams laidīšu uz Spāniju. redzēs, kā tur ar studijām būs, jo ar darbiņu viss sarunāts.

gribās gūt tādu mazu atvasaru. jo tagad pa klaviatūru klabinu ietinusies segā, mazliet nosalušiem pirkstiem. nav kas tēju uztaisa. pulkvedis strādā.

nekas. tātad - viss kārtībā. atskaitījusies esmu. cerams, ka tuvākajā laikā būs iedvesma, uzrakstīšu kko sīkāk. buchas.

Ne pa visam tā kā domāju.. :D

nu tad tā..

tā kā mans mīļums uz nedēļas darba dienām dodas tālēs zilajās, tad man ir kaut kā sevi jānodarbina.. piemēram pagājušo nedēļ, sačinīju Pulkvedim kompi.. :D pareizāk būtu teikt, ka sarunāju viņa vienu labu draugu, kas man palīdzētu to izdarīt.. nu labi, kas to varētu izdarīt manā vietā.. :D:P bet.. nodoms labs.. un rezultāts vēl labāks..

nepietiek jau ar to, ka braucot uz Duntes ielu man nenormāli gribējās gulēt.. tur sēžot man pazvana dārgā Annushka un saka, ka bez manis viņa pie Renāra vārda dienu nebrauks svinēt.. es nu protams arī, neesmu Renāru sen redzējusi, davai.. ja tik man atbrauc pakaļ, un pēcāk, kaut vai no rīta, atved atpakaļ..

dabūjusi apstiprinājumu gan no Annas, gan Oskara, ka varu doties, es arī dodos.. it kā jau pa mierīgo.. aizbraucam, apsveicam.. un es palēnām uz čuču muižu.. :D

ā.... beigu galā :D:D (vienmēr paticis šis izteiciens) beigu galā tač arī Dachuks mums pievienojās.. jo uz vārda dienām taču var ierasties neaicināti, vai ne? :D:D bet bija labi, tik tiešām..

no rīta pamodusies, saprotu, ka tik agri, cik man vajag uz darbu, mani neviens nevedīs.. nu labi, labi.. tad man pašai jāsēžas pie stūres rata un jādragā uz Rīgu.. :D labi, es te mazliet pārspīlēju, viss tika sarunāts un noskaidrots.. kuram ir tiesības, kurš drīkst braukt utt..

jebkurā gadījumā, iznāca tā, ka divus guļošus pasažierus un vienu stūrmani, kas gan jau mazliet uztraucās par savu mašīnīti, es vedu uz Rīgu. :) pats jautrākais, ka man uz darbu tajā dienā nemaz nebija jābrauc.. :(:D

bet tā sajūta, atkal izjust stūri savās rokās, ceļu zem mašīnas riteņiem un, nu ne gluži vēju matos, bet tuvu tam.. pie tam.. ar Honda Preludi.. eh.. tas bija jauki.. :)

viss šis pasāciens man atgādina, un arī VW Beetles salidojums, ka man pašai ir vecum veca mašīnīte, ar kuru varētu braukt turpu šurpu.. tik ja būtu naudiņa, par ko viņu salabot.. aķītis jauns vajadzīgs. un tehniskā jāiziet.. plus, apdrošināšana taču arī.. :( skumji..

plus, by the way, esmu izsūtījusi savu CV uz dažādiem restorāniem un viesnīcām.. gaidu pozitīvas atbildes. :) baigi darbiņu gribās.. un ziniet ko man vēl gribās? mācīties.. gaidu 3.semestri.. :D:D ēdienu gatavošanas tehnoloģijas un citas h*****.. :D

----

kādu laiciņu neesmu mūziku likusi: :D
http://www.youtube.com/watch?v=Ddn4MGaS3N4&feature=fvst
http://www.youtube.com/watch?v=udLVvfexWPg&NR=1
http://www.youtube.com/watch?v=Q7npu377nbM&feature=related

pagaidām tādās noskaņās..