Revolver

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas iet savās gaitās - uz darbu, mājām vai kādu restorāniņu vai citu mīlīgu vietiņu, kur pavadīt savu pēcpusdienu.
Kas vēl jauns? Rīt sarunāju darba interviju Market Place ''. Atkal. :) Bet varbūt tā ir kāda zīme par manu lēmuma pareizību? Tieši tajā brīdī, kad saprotu, ka STRADA laikam nav man, man tiek piešķirta iespēja mainīt darba vietu. Protams, man pašai ir jāizspēlē tālākās kārtis pareizi, lai es tiktu pieņemta un tiktu uz izmēģinājuma stundām.
Brīdī, kad biju Market Place pārliecināties par doto iespēju un parunāt ar Caroline, iestādes menedžeri, ienāca sieviete, kuras māsa strādā Nando's restorānos''' un meklē viesmīļus jaunajai vietai. Neliela problēma gan varētu būt tas, ka jaunā vieta ir ļoti, ļoti ārpus Londonas. Nosūtīju e-pastu ar CV un pateicību par dāvāto iespēju un tagad gaidu atbildīti.
Un tomēr, līdz brīdim, kad zināšu kaut ko konkrētāku par citu darbiņu, turos ar zobiem STRADA. Un šoreiz, ar zobiem, nedomāju šī teiciena normālo nozīmi, bet tik tiešām, ar zobiem.. Jo nepatīk. Un es sapratu, kas man nepatīk. Jo es tik tiešām mīlu darbu kā tādu - iepriecināt cilvēkus, apkalpot viņus, darīt laimīgus, redzēt smaidu uz viņu sejām. Bet tiklīdz jārunā ar kādu no darbiniekiem, menedžeriem, tā nekā - smaids uz sejas paliek mākslīgs.
Ja neskaita darbu, lietaino pavasari un ilgas pēc mājām, tad ar mani viss kārtībā - ēdam normāli (dažnedažādas zivtiņas, rīsus, makaronus, dārzeņus un augļus mazāk, bet es cenšos, tik tiešām cenšos ēst vairāk. šodien pat nopirkām ar Dacīti plūmītes. tagad vēders tāds jocīgs, bet kopumā garšīgi), mēģinam vairāk vai mazāk brīvās dienas kaut kur iziet, kaut ko apskatīt (pēdējā laikā!).
Un.. jo vairāk cilvēku ievācas šajā mājā, jo vairāk gribās izvākties. Rotācija šeit ir bezgalīga. Gribētos tajā piedalīties. :)
Vēl viens plus - un es ceru, ka mans menedžeris gejs man teica pareizi - man rīt, tas ir, jau šodien, ieskaitīs naudiņu. Tad riktīgi varēšu sarēķināt kas un kā. Vai vispār kaut kas te sanāk vai nesanāk. Plus, jāskatās, ko piedāvā Market Place un Nando's. :)
Bučas visiem. Turiet īkšķus par mani rīt un domājiet labas domas.
Lai jums jauka diena, mani mīļumi. :*
---------------------
' http://www.stpauls.co.uk/
'' http://www.marketplace-london.com/
''' http://www.nandos.co.uk/index.cfm/

interesants vakars

Vakar bija super jauks vakars - latviešu vakaru uzrīkojām Mārtiņam par godu. :) Mārtiņa draugi pa dienu bija aizgājuši uz krievu veikaliņu "Gastronom". Es domās piedalījos.. :) Nopirka šprotītes, Dzintara kausēto sieru - kaut kas no Latvijas. Cido sula. Cepām ķiploku grauzdiņus. Pēc tam ieņēmām pīpētāju istabu - visa vakara gaitā ļoti nedaudzi cilvēki ieradās šajās telpās. Laikam nobijās.. :) Prieks. Latvieši tik tiešām pārņem pasauli. Ēdām arī kūku - keksu ar rozīnēm un citiem sausajiem augļiem. Pārsteidzoši, man garšoja. :) Un Mārtiņam tika kartupeļu maiss - dzimšanas dienas dāvana. :)
..
nākamā diena - guļam līdz 3iem. pavadīju Mārtiņu uz darbu, pastaigāju pa veikaliem. nācu mājās - mācījos ēdienkarti.
..
pēdējais vakars Aivitai - sagribējās mazliet vīnu - kaut kā atzīmēt. izstaigājām no mājas uz vienu pusi, uz otru pusi - neviens veikals nav vaļā. nav jau liels pārsteigums - trešdienas nakts, pulkstens 2. beigu beigās: pulkstens ir gandrīz 5 no rīta, Mārtiņš ir atpakaļ, un mēs dzeram alu, nu bet tā bišķīt, do not worry. :)

..

laikam jau viss ir kārtībā. viss būs kārtībā.
----
paldies tiem, kas vakar bija kopā ar mani. tiem, kas bija pie manis.
man bija prieks, ka arī tie, kas pēdējā laikā neapmeklēja šo iestādījumu vai arī strādāja, atrada laiku, lai atnāktu un atvadītos no manis. jā, arī veltītu man dziesmu. paldies.
----
visi saka, ka pārvākšanās uz Londonu ir drosmīgs solis, bet ļoti pozitīvs. noderīgs. mazliet traks, bet kopumā - apsveicams lēmums.
paldies jums par atbalstu. nezinu, ko es bez jums darītu.
----
un muskatieri mani, vakars bija tik tiešām super - sākums Zaķu vagonā :)) ar visām no tā izrietošajām sekām. bildes ielikšu draugos rīt (ja neaizmirsīšu). pēcāk lattes uz tradīciju soliņa Vērmaņdārzā, un tad Metro (šeit laikam komentārus nevajag :D). Iekš Metro, man šķiet, bija otrā reize, kad Dačuks kāpa uz skatuves un dziedāja, ne?
----
man pietrūks muskatieru pasākumu, man pietrūks karaokes (nav jau tā, ka Londonā nebūtu karaokes, bet tomēr.. nebūs tas). pietrūks draudzīgo sarunu, nelielā sarkasma, ironijas devas.
pietrūks ļoti daudz cilvēku, lietu, sajūtu.. bet es zinu, ka es iegūšu ļoti daudz ko citu - gan iepazīšu citus cilvēkus, kas arī būs personības, iegūšu citas lietas, kas kļūs man ļoti mīļas, kā arī man radīsies daudz citu atmiņu, notikumu atblāzmas.. bet es neaizmirsīšu to, kas man ir palicis Latvijā.. :*
----
http://www.youtube.com/watch?v=qXEG8P7YPio