Njā..

Nu labi, te nu ir..

Pēdējā sestdiena STRADA mani noveda pie secinājuma, ka kaut kas Tāds nav priekš manis. Ja trīs nedēļu laikā, kopš strādāju viena pati, bez savas treneres, manī radījušas tikai negatīvas emocijas, nepatiku un visu citu, ko vien var iedomāties (ne to pozitīvāko), tad laikam jau kaut kas lietas labā jādara. un pēc sarunas ar menedžeri, kas mani pieņēma darbā, sapratu, ka viss - jātinas prom. Bet mēģiniet mani saprast, es tiešām darīju visu, kas bija manos spēkos, centos pieņemt cilvēkus, ar ko strādāju kopā, bet... Jā, bija labas dienas, vai pareizāk sakot, stundas. :) Kad strādāju kopā ar tiem, kas nav itāļi (un ticiet man, es neesmu nekāda rasiste, vai tāda, kas nepieņemtu citas tautības cilvēkus. Bet tas bija par daudz. Un jā, padomājot, parunājoties ar STRADAS geju menedžera partneri, kas pats nāk no Ņujorkas, bet dzimis ir Maskavā, sapratu, ka nemaz nedaru tik nepareizi, ejot prom no STRADAS. LAbi, tehniski vēl neesmu prom. Rīt dodos ar atlūguma vēstuli. Varbūt vēl izcietīšu vienu nedēļu, ja mani nelaidīs prom, bet ilgāk laikam neizturēšu. Bet, nu tas partneris, man saka, ka mēs visi nonākam tādā punktā savā dzīvē, kad mēs it kā atduramies pret sienu, un saprotam, ka tas, ko daram, nav domāts mums. Jā, es mēģināju, es darīju visu, cik bija iespējams. Jo man patīk pats darbs kā tāds!! Jā, es ieguvu pieredzi, un ne tikai darba pieredzi, bet arī pieredzi attiecībās ar cilvēkiem. Un ieraudzīju pāris punktus, kas būs jāņem vērā verot vaļā savu iestādīti. :)

Jebkurā gadījumā, runāju ar Mārtiņu, viņš akceptē manu lēmumu, jo grib, lai es esmu laimīga. Jauki, ne? Vienkārši, pēdējās dienas, nāku mājās un gaužos par to cik tas un šitas darbā ir bijis tā vai citādāk slikti. Jā, dažreiz labas lietas arī pastāstīju, ja tādas gadījās.

Tagad lielas cerības lieku uz rītdienas trial shiftu. Jo man tā vieta patīk. Zinu, ka būs problēmas, būs grūti pierast pie jaunās vietas, būs grūtības. Bet es tās pārvarēšu. Jo, kopš pašiem darba meklējumu pirmsākumiem, tieši šajā vietā gribēju strādāt. Tagad man būs iespēja sevi pierādīt! :)

Prātā nāk, līdzība ar Jelgavu un LLU. Jo jau tad, kad pieteicos LU, zināju, ka īsti negribu tur mācīties, ka gribu mēģināt Jelgavu. Un, re kā, pēc gada, nomainīju skolu un viss super. Nu labi, protams, braukšana turpu šurpu no mājām uz skolu, agrā celšanās no rītiem un citas mazas lietiņas.. Jā, bet - kopumā - un to es saku no visas sirds - man patīk mācīties Jelgavas LLU. :)

Tā lūk! Te nu ir manu pēdējo divu dienu pārdzīvojumi īsumā.

Tad nu tagad, salieciet roku un kāju pirkus tā, lai par mani turētu īkšķus, un rīt došu ziņu, kas un kā man izdevies. Bučas.

p.s.

Chill un House mīļotājiem:

Cartoon Studio: Lost Cartoon - Amesh

Amnesia Iiza 2006 Essential mix - This is Miami