mēroju garo ceļu uz darbu un izrādās - nokavēju pirmo staff meetingu. tāds marazms. es zināju, ka notiks, bija izlikts paziņojums, bet es kaut kā nenoreaģēju vai/un aizmirsu. stulbi. tik pat stulbi, kā nosist gulbi. nu ja. un darbā man jābūt 6 h vēlāk.
atbraucu mājās. iečekoju draugus, mailu un facebook, kā arī blogu. ikdienas rituāls. bet kā šodien no rīta dusmojos uz sevi. ka neesmu bijusi pietiekami uzmanīga, un neesmu pifiksējusi to darbinieku satikšanos.
tagad ēdu makaronus ar kečupu un dzeru karsto šokolādi (lasīt: vāju kakao).
jāizmazgā mati. varbūt mazliet jāpaguļ.
-
Pašas pirmās stundas no 2009. gada 1. janvāra nebija no tām patīkamākajām, kaut gan bija arī daži labi brīži.. Brīvības pieminekļa brīnums, ...
-
Pēdējā laikā ir noticis tik daudz. Vairāk gan ir tādu lietu, kas mani pārliecina, ka esmu pieņēmusi pareizo lēmumu - pamest šo valsti, visma...
No comments:
Post a Comment