Ja es Tevi atgrūžu, ne vienmēr tas nozīmē, ka Tu man nepatīc. Iespējams, Tu man patīc pārāk stipri un man vienkārši ir bail Tev ļauties.

Kad es Tev rakstu, tas nozīmē, ka Tu man pietrūksti - kad es Tev nerakstu, es gaidu, kad es Tev sākšu pietrūkt!

Damn It

..kaut kas tomēr nav kārtībā..

..tikai, ja kāds manī arī ieklausītos..

..tik tiešām ieklausītos..

Dzīve

nu jau atkal kādu brīdi nekas nav rakstīts. bet nav īsti arī ko teikt. nē, ir ko teikt, bet negribās. tāpat jau viss pa vecam. studijas, darbiņš, mīļums. kalni un lejas. tieši tā, kā vajag.

mamma Krētā. es pati iespējams laidīšu uz Spāniju. redzēs, kā tur ar studijām būs, jo ar darbiņu viss sarunāts.

gribās gūt tādu mazu atvasaru. jo tagad pa klaviatūru klabinu ietinusies segā, mazliet nosalušiem pirkstiem. nav kas tēju uztaisa. pulkvedis strādā.

nekas. tātad - viss kārtībā. atskaitījusies esmu. cerams, ka tuvākajā laikā būs iedvesma, uzrakstīšu kko sīkāk. buchas.

I am desperate for the change of scenery.

It is friday, right?

Let's do some thing!

Paarrrtyy!

izrādās

esmu greizsirdīga.

ļoti jocīgi piedzīvot šīs sajūtas it īpaši, ja pirms kāda laika biju domājusi, ka neko tādu nejustīšu. ja nu arī jutīšu, tad tas būs saistībā tikai ar vienu cilvēku.

bet tagad, kā rādās, pamats greizsirdībai būtu, bet tās nav. man pat ir prieks, ka viss tā ir izvērties.

tikai tagad (necerēti - un es nesaprotu vai tas ir pozitīvi vai negatīvi) nedaudz esmu greizsirdīga uz.. uz.. neko. jā, īstenībā uz neko.

nu kā tā var?

-mājās-

kopš otrdienas pēcpusdienas - sēžu mājās. veseļojos. dzeru tējas. guļu.

ar mani viss kārtībā, tāpat kā ar cilvēkiem man apkārt. un man prieks, ka mēs visi esam spējīgi runāt, dzirdēt un staigāt. esmu pateicīga, ka mamma mani ir radījusi un audzinājusi tādu, kāda esmu izaugusi. paldies, mammu.

un arī tev, tēti, par tām sarunām, kas mums ir bijušas, un par tiem brīžiem, kad vārdi nav bijuši vajadzīgi. paldies par pacietību.

pateicos katram cilvēkam, kas manā dzīvē ir spēlējis kaut mazu lomiņu, jo citādāk jau es nebūtu kļuvusi tāda kāda esmu tagad.

jā, dažiem varbūt kaut kas manī nepatīk, bet es pati sev patīku, un arī daudziem man tuviem cilvēkiem es patīku tāda, kāda esmu un es to spēju novērtēt. paldies. :*

p.s. īpašs paldies maniem Muskatieriem un Pulkvedim.

rīt uz darbu 14

es nesaprotu.

kā var būt tik patstāvīgs cilvēks? kurš nekādi neiespaidojas no apkārtējiem? bet ne tikai neiespaidojas, bet arī neņem vērā citus apstākļus, par kuriem atļaušos šeit nerakstīt.

es nezinu, vai tur kaut kas sanāks.

un es atkal raudu.

psc.un pats jautrākais, ka no tā fakta, ka es raudu,ir ne silts, ne auksts.

var jau būt ka pārspīlēju, bet man šķiet, ka normāli tā nevajadzētu būt. bet kas gan šajā dzīvē ir normas robežās?

p.s. a jā, Pulkvedis ir atradies. psc.