Eseja Ētikā

piedāvāju novērtēšanai (par gramatikas un stila kļūdām neatbildu):
Kas man šķiet interesants un svarīgs?

Laika gaitā mainās domas un vienas lietas gūst pārākumu pār citām un šķiet vairāk vērtas mana laika, taču man šķiet, ka pāri visam vienmēr un visur stāv dažas lietas, darbības un īpašības, kas man stāv pāri visam.

Ir daudzas nodarbes, ko man patīk darīt. Pārsvarā viss, ko daru ir atkarīgs no tā, kādā situācijā es atrodos, kāds ir mans noskaņojums uz doto brīdi. Arī cilvēki un viņu emocijas ir noteicošs apstāklis. Bet vienmēr un visur es varu klausīties mūziku.

Mūzika - elektroniskā, viegli klausāmā, RnB, džezs, reggejs, vokālā. Esmu noskaņu cilvēks, tāpēc vienu brīdi var patikt simfonijas, bet nākamajā jau klausīties - smagais roks. Esmu karaokes cilvēks. Lai arī neesmu muzikālas balss īpašniece, dziedu prieka pēc un tam jau īstenībā karaoke ir domāta. Ja man būtu balss, visdrīzāk ietu uz kori vai kādā ansamblī. Bet kamēr neesmu attīstījusi šo spēju, tikmēr apstājos pie tradicionālajām karaokēm trešdienu vakaros.

Mūziku novērtēju arī tad, kad skatos filmas. Varu atzīties, ka esmu neliela filmumāne, kaut gan spēju novērtēt tikai labas filmas. Esmu pat izveidojusi kritērijus pēc kuriem vērtēju vai filmu vispār būtu vērts redzēt uz lielā ekrāna. Tie ir: ieinteriģējošs treilerītis (reklāmas klips), prasmīgi aktieri, laba mūzika, neredzēti specefekti un interesants sižets. Ja vismaz divi no šiem kritērijiem ir, tad es, kamēr Jūs vēl lasāt šo teikumu, esmu jau ceļā uz kinoteātri.

Ļoti patīk ceļošana. Atceros savu pirmo pieredzi satiekot pilnīgi citu kultūru - Ēģiptē - musulmaņu. Kad ieradāmies galvaspilsētā, mamma bija sašutusi par lielo netīrību un nekaunīgo uzbāzīgumu, bet man kā lielam citu kultūru zināšanu uzsūcējam - šī zeme likās dievīga. Tik atšķirīga no vienaldzīgās un pelēkās Latvijas. Nākotnē noteikti gribu iepazīt tuvāk japāņu kultūru, par kuru esmu tikai lasījusi grāmatas.

Deja ir manas dzīves otrā mīlestība. Varētu jau teikt, ka pirmā, bet vietai sarakstā nav nozīmes, galvenais, ka ik pa laikam atceros, ka māku dejot salsu un citas latīņamerikas dejas. Izklaides pēc uzdejoju arī vēderdejas, kuras iemīļoju pēc nometnes apmeklēšanas.

Protams, man kā visām meitenēm patīk puiši. Un, ja uz satikšanos puiši ierodas ar puķēm, kādām netradicionālām, piemēram dekoratīvo kāpostu, nu pavisam jauki. Uzreiz skats uzdzīvi skaistāks.

Esmu vasaras bērns. Saule, jūra, siltums, svaigs gaiss, daudz brīva laika - tie visi ir atslēgas vārdi manai vasarai. Peldēties laikā, kad līst silts lietus, kas gadās diezgan reti, ir apbrīojama tīrības un viegluma sajūta. Kā nekā ūdens ir tas, kas mūsu negatīvismu noskalo un aiznes no mums tā patālāk.

Brīvo laiku pavadu kā nu kuru reizi - mācoties, klausoties mūziku, ejot uz operu. Bet īpaši gaidu tos brīžus, kad ar draugiem ejam uzspēlēt biljardu vai galda hokeju. Vai mājas apstākļos spēlējam pokeru. Neiebilstu arī ar draugiem ik pa reizei noīrēt pirti - kārtīgi izpērties un izplunčāties baseinā.

Mans moto ir baudīt mirkli, mīlēt dzīvi, sevi un būt šodienā. Ne vienmēr esmu ļoti aktīva, dažreiz patīk pastāvēt maliņā un vērot cilvēkus, jo manuprāt, tā vislabāk var novērtēt cilvēku. Ir jāļauj viņam pašam sevi atklāt, nevis vilkt ārā no viņa kā ar skrūvspīlēm "slepeno" informāciju.

Protams, citādāk es nebūtu izvēlējusies šo programmu, ja man nepatiktu gatavot ēst. Kopš mazas bērna kājas man ir paticis darboties virtuvē. Bērnībā ģimenei cepu omleti no rītiem, kartupeļus pusdienās un vārīju rīsus vakariņās. Arī tagad patīk izvilkt no grāmatplaukta vecmāmiņas pavārgrāmatu un uzcept Mārtiņdienas zosi vai pameklēt internetā jaunākās receptes iz citu tautu gastronomijas.

Internets ir ļoti svarīga manas dzīves sastāvdaļa, un kā gan lai nebūtu, mūsdienu cilvēce dzīvo no globālā tīmekļa resursiem. Internetā var uzzināt visu par visiem un iegūt informāciju par dažnedažādākajām neiedomākajām lietām. Interneta lapas es izmantoju saziņai ar saviem draugiem, kolēģiem, izmantoju arī kā piezīmju un atgādinājumu blociņu, kā arī uzturu elektronisko dienasgrāmatu. Internets manuprāt ir ļoti parocīgs un viegls. Kā arī es izmantoju e-radio, kas izvēlas manai noskaņai un vēlmēm atbilstošas dziesmas. Brīnišķīga lieta tas intertīkls.

Vērtības noteikti man ir ģimene, jo tā man ir daudz iemācījusi. No tēva iemācījos to, ka vajag sarunāties, bet dažreiz ir svētīgi paklusēt, jo nu ja nav ko teikt, tad kult tukšus salmus nav vērts. Bračka vairāk palīdz ar tehniskām lietām, bet mamma ar "pareizu" dzīvestilu. Apmeklējusi nodarbības saistībā ar ajūrvēdas zinātni, mamma man stāsta dažnedažādas sadzīvē, attiecībās, darbā un savas garīgās dzīves izaugsmē pielietojamas lietas.

Īstenībā ar ģimeni ir grūti, jo vecāki ir šķīrušies. Esmu pateicīga, ka vecāki ir izšķīrušies, jo nevarētu pārdzīvot, ja tikai bērnu dēļ, kā tas ir daudzās man zināmās ģimenēs, vecāki paliek dzīvot kopā. Bet līdz ar to rodas lielas problēmas svētku svinēšanas laikā. Papildus tradicionālajiem svētkiem - Ziemassvētkiem un Lieldienām - liela ķibele sanāk ar Jāņiem, jo man abi vectēvi ir Jāņi, un tad nu abi vēlas, lai piedalos viņu īpašajā dienā. Tad nu sanāk mētāties, vienu gadu pie viena, citu pie otra.

Kultūra - māksla, tētris, balets, mākslas izstādes - nesanāk apmeklēt bieži, bet atļaujos tajos brīžos, kad gribas redzēt ko skaistu. Kad vēlos mieru un lai kāds izskaistina manu dvēseli.

Mana veselība man ir ļoti svarīga, kā jau katram sevi cienošam cilvēkam - tāpēc nodarbojos ar dejām un jogu. Joga ļoti man ir palīdzējusi eksāmenu laikā un arī ikdienas stresā, kā arī ar problēmām ar muguru.

Mani draugi - vēl viena no manām vērtībām - esmu pieredzējusi kā mainās draugi, cik dažreiz ātri atnāk un tikpat ātri aiziet. Galvenais viņus neaizturēt, jo kā reiz kāds gudrs vīrs ir man mācījis, mēs dzīvē satiekam cilvēkus ar nolūku, kādu uzdevumu. Tas uzdevums var būt mums kaut ko iemācīt viņam , vai tieši pretēji, mums ir tikai jāuzņem zināšanas, ko sniedz šis satiktais cilvēks. Kad būs notikusi vienpusēja vai abpusēja uzdevumu izpilde, šie cilvēki šķirsies, un tādā brīdī svarīgi ir šo personu neaizkavēt. Ļaut viņam iet, lai mēs varam palīdzēt citiem un šī persona var palīdzēt citiem.
Galvenais ir tajā brīdī, kad esat tuvi draugi izbaudīt to brīdi.

Par vērtību savā dzīvē es uzskatu arī pamatskolā un vidusskolā iegūtās angļu valodas zināšanas. Spēcīgu pamatu, uz kura varu turpināt celt savas turpmākās zināšanas. Liela daļa manu draugu ir angļu valodā runājoši cilvēki, arī grāmatas man patīk labāk lasīt orģinālvalodā, tāpēc valodas zināšanas man ir ļoti noderīgas un vērtīgas.

Cilvēkos novērtēju vairākas īpašības, taču galvenā no tām, kas pēdējā laikā it īpaši ir parādījusies kā neesoša dažu apkārtējo cilvēku vidū, ir loģiskās domāšanas prasmes. Un vēl, man ļoti nepatīk, ka cilvēki vienmēr kaut ko gaida pretī. Ja viņi ir izdarījuši tev pakalpojumu, tad gaida, kad tu viņiem atmaksāsi, un jo vairāk, jo labāk. Mēs, kā pašsaprotamu uzskatam palīdzību bez maksas. Kaut vai drauga plecs, uz kā izraudāties. Jā, esam mēs egoisti, bet ne jau varaskāri deputāti, kas naudu sev kabatās bāž tāpat, prieka pēc.

Ticība sev. Lai arī esmu ļoti mainīgs cilvēks, un bieži mainu savu viedokli par lietām, man tomēr ir svarīgi, ka šim viedoklim es ticu.

Ļoti pozitīvi vērtēju cilvēkus, kuri smaida. Tāpēc arī pati cenšos smaidīt un novērtēt to, kas man ir dots - gan universitātē, gan mājās, gan draugu lokā. Pārdomājot šādi savu dzīvi, vērtības, saprotu, ka par maz lietoju vārdu paldies. Bet ne jau paldies par pakalpojumu, bet paldies, ka man šie cilvēki ir blakus un atbalsta mani jebkurā manas dzīves situācijā, tāpēc tagad droši varu teikt, paldies. Paldies.