Thursday, 9 April 2009

Musketieru Nakts!

Trīs musketieri atkal kopā! :D:D
Beidzot ar čiksām bijām atkal kopā sanākušas pasēdēt mūsu iemīļotajā Metro. Daudz jau cilvēku nebija, kā vienmēr, tie paši bārmeņi, tās pašas acis, tās pašas rokas, tikai Andrītis šoreiz noskuvies. :) Longijs un vīns raisa sarunas, bet durakos palieku es. :D Nu labi, no trīs reizēm spēlētām, vienu reizi es, bet pārējās Dačuks un Annuška. Tomēr kādu reizi ir arī jāzaudē.. :D
Un tad ieradās divi puiši, kas tajā dienā bija palikuši bez olām.. :) Smieklīgi ne? Tieši pirms Lieldienām, kad tā ir jākrāso. :D Bet īstenībā, tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - spēle draugiem.lv. Eh, nu ko par to..
Palēnām, vārdu pa vārdam, ierodas arī mūsu "glābējs" :D - Valdis Lūriņš. :D Un kā tad bez pudeles - šampis galdā, un Annu nelaižam prom. Bet nekā, šī aizšmauc spēlēt Katanu. :(:P
Tā nu mēs paliekam divi musketieri, kuriem šinī vakarā ir svarīgs uzdevums - aiziet uz ČBK - aiziet paklausīties Dziļā Nemaņā - aiziet paraustīt Balerīnu aiz matiem (lasīt: lauvu aiz ūsām :D ) - aiziet noskaidrot ar kāda koka vālītēm spēlē DN bundzinieks. Principā, ja mēs tā atklāti runājam, :D - viss tika izdarīts un tātad uzdevums paveikts godam. ;) Un papildus, guvām arī svarīgu suvenīru - vienu no "slavenajām" vālītēm - Silverfox 5A. :D Vakaru īpaši jautru padarīja Psihā. :P (Neuztvert kā uzbraucienu! :D ). Kapēc vienkārši nevar pieņemt, ka ir tādas dabiskās tieksmes cilvēkam, kā runāties ar citiem sev pazīstamiem cilvēkiem? Pie tam, ja tie ir tik forši, kā mēs ar Dačuku. :P C'mon!! :D
Ā, jā, grupa bija tīri tā neko. Sen nebiju bijusi uz kādu dzīvās mūzikas konci. Pie tam, ar vecātēva akceptu! Kas tik bieži negadās.. :D Bet nu jā, lai saglabātu ticamības momentu, vectēvs nezināja uz kāda koncerta apmeklējumu viņš dod piekrišanu. :)
Vakara gaitā we realized:
1) Mēs esam foršas!
2) Balerīna ar mums visticamāk nerunās :D
3) Pasaule ir maza, tam pierādījums ir Sapņu Līgavainis un Raimonds..
4) Cilvēkiem ir ļoti liela vēlme (neapzināta gan) sadomāties to, kā nemaz nav. Pēcāk uz šīm domām balstīt darbus un vēlāk radīt pārpratumu situācijas. :)
5) Jāiet gulēt ir laicīgi! It īpaši ja nākamajā dienā ir darbs :(
6) Par labu nakti! (drink)

(hugs&kisses)

Nu, bet tagad tiešām, saldu dusu un uz čučumuižu. :)

Fona mūzika: Depech Mode instrumentālie gabali. ;)

Monday, 6 April 2009

Kamčatka!

Uz trīs nedēļām esmu pārvākusies uz brīnišķīgu vietu, kur varu pabūt viena ar savām domām un normāli pamācīties, it kā es to tuvāko trīs dienu laikā grasītos darīt - smieklīgi, bet nu turpinam, klausīties skaļu mūziku, no dušas līdz skapim iet puskaila, dejot un vnk gulēt, skatoties griestos. Nu aptuveni saprotat, kas un kā, ja? Galvenais ir tas, ka šeit ir tā vieta, kur mani liek mierā, neviens mani netraucē, es varu darīt, ko gribu un kad gribu! Vot tā lūk! Tagad piemēram skatos, NCIS. Un dzeru zaļo tēju ar citronu. Un jūtos labi. Pa ilgiem laikiem, jūtos labi. :)
P.S. Gustavo - Plus Mīnus.

P.A.V.A.S.A.R.I.S.

He, šodien sajutu pavasari! Pirmām kārtām, to sajutu jau vakar, kad visu dienu pa manu logu spīdējā saulīte un sildīja manus plecus, likās, ka ir, beidzot - pavasaris! Bet nu šodien izejot no mājas ārā ar tā saucamo "pavasara balto jauku" un saulesbrillēm uz deguna, tik tiešām bija! Pavasaris tik tiešām ir klāt! Protams, cilvēki ģērbušies kā nu kurais, i jauniņas, jauniņas meitenītes pilnīgi ridiculously īsos svārciņos (un es ļoti labi saprotu, ka puišiem/vīriešiem patīk, bet nu sor, ne jau tik!!), jaunās māmiņas ar ratiņiem, atbilstoši laika apstākļiem - vieglās pavasarjaciņās, izvedušas pastaigāties savus bēbjus, vīrieši uzvalkos, nu jau tos vairs nenosedzot ar mēteļiem, tūristi, gan no dienvidu (satuntulējušies), gan ziemeļu (t-krelos bez rokām) zemēm. Vēroju cilvēkus no galvas līdz kājām, viņiem uzsmaidot, bet ne vienmēr sagaidu smaidu atpakaļ. Bet tas netraucē. Saule spīd un pūš viegls vējiņš. Tik perfektas 40 minūtes! Un papildus pozitīvisma sajūtu dod mūzika, kas skan ausīs - Twilight soundtracka izlase, Vanessas Mae vijoļu skaņas, un vēl pāris skaistas melodijas no LifeHouse, Kenny G un Linkin Park remiksiem. Nu un smaids man no lūpām nepazūd, pat tad, kad atkal ierodos Miera ielā, un tieku pilnībā nodarbināta darbiem, kuri man nemaz nepatīk, veidos, kādi man nemaz nepatīk. Bet nu, kā jau teicu, man po. Smaids nepazūd. Es pagrižu skaļāk Party People no I Love House Music albuma un turpinu mantas kārtot maisos un kastēs.
--
Atkal par laiku runājot - laika ziņās sola ka tāds pavasarīgs/vasarīgs laiks turēsie līdz pat ceturdienai. I totally hope so. :D

Saturday, 28 March 2009

papildinājums

/ievads/
Vakar mana bibliotēka tika papildināta ar vēl vienu grāmatu, it kā man jau tāpat viņu nebūtu pietiekami. Bet ja tā bišķīt padomā, tad katra jauna grāmata, katrs vārds, katra izteikta doma kaut ko mums iemāca. Tāpēc jau mums ir enciklopēdijas un pavārgrāmatas. Jo šeit nevajadzētu runāt par pašpalīdzības grāmatām, tās man šķiet velta laika šķiešana. Tad jau labāk dzīvē aci pret aci parunāt ar cilvēku, lūgt padomu un uzklausīt to. Bet ne par to ir šis ieraksts.

/iztirzājums/
Grāmata, thanks to my mom, ir angļu valodā. Jo droši vien būtu diezgan pagrūti to lasīt hindu valodā (kā nekā tiešā ceļā no Indijas vesta). Jebkurā gadījumā, autors: John Grisham (http://www.jgrisham.com/), nosaukums: The Associate. Pati jaunākā Grišama grāmata, izdota 2009.gada janvārī Anglijā. Pēc atsauksmēm, ko lasīju tīmeklī, grāmata ir ko vērta, 'This has been the first book in years that I have not been able to put down'. Smieklīgi gan ir tas, ka mammucis izvēloties grāmatu man, nezināja, ka Grišams ir slavens juridiskās drāmas rakstnieks. Nezināja arī to, ka balstoties uz viņa grāmatām ir uzņemtas filmas - trilleri. Kad to mammai teicu, viņa lielām acīm un smaidu uz lūpām teica, ka nu tādā gadījumā nemaz nebūtu to pirkusi, bet tā kā šī, un vēl pāris, ko viņa neesot nopirkusi, esot bijušas visejošākās grāmatas Indijā, tad domājusi, ka ir laba. Pie tam, šo izdevumu nekur citur nevarot nopirkt. Nu par šī apgalvojuma neatbilstību patiesībai pārliecinājos papētot saitus, kas piedāvā pārdot un nosūtīt šo grāmatu uz jebkuru pasaules vietu. Bet tas nu tā. :) Un nē, es nekādā gadījumā nesaku, ka nav laba, neesmu vēl pat sākusi lasīt, bet tā kā mamma pārāk neatbalsta asā sižeta žarnu reālajā dzīvē, tad arī grāmatās un filmās nav sajūsmā par jebkādām tā izpausmēm.

/nobeigums/
Pati kopējā ideja visam šitam pasākumam. Beidzot manās rokās ir nonākusi slavenā Grišama grāmata. Vienīgi jāpiebilst, ka pirms tam, es pat nezināju, ka tād eksistē. Jā, biju redzējusi Firmu (http://www.imdb.com/title/tt0106918/), bet tajā brīdī man tač nepavisam negribējās zināt, vai viņa balsīta uz kādas grāmatas motīviem. :D Un pat nemēģiniet man to pārmest! :D Katru dienu mēs dzīvojam, lai uzzinātu kaut ko jaunu. Katra lieta pie mums nāk savā laikā un ar savu nolūku. Mērķi, kas mums ir jāuzzin. Dzīvosim, gaidīsim, un viss notiks.. Heh, uz cik pozitīvas domas beidzu ierakstu. Būs laikam jāsāk lasīt tā grāmata.. :D

/p.s./
Fona mūzika:
Andre Nickatina - AYO for Yayo
The Cribs - Be Safe
-Abas dziesmas no OST Never Back Down, btw, iesaku noskatīties! ;)

Monday, 16 March 2009

par labām sajūtām ir jāmaksā

tūkstošiem zvaigžņu un mēs divi vien. :D
-
pārsteigumi un patīkami negaidītas atklāsmes. tas viss vienā vakarā un vēl vairāk ,- pāris stundu laikā. :))
-
jūras smarža, viļņu šalkoņa, kaiju klaigas. - tas viss piederējās pie lietas. - jo kā nekā jūra ir mana mīlestība jebkurā gadalaikā.. un arī jebkurā diennakts laikā.. ;)
-
prieks par padarīto šajā nedēļas nogalē un prieks par to, ka nu jau puslīdz sāku saprast organisko ķīmiju. līdz pārtikas ķīmijai man vēl tālu, bet es cenšos. :D
-
jebkurā gadījumā, ja nu kas, tad arlabunakti un saldus sapņus! :*


Saturday, 14 March 2009

A Dream


Es ceru, ka šīsnakts sapni neaizmirsīšu! Negribu! Patīk!


Sunday, 8 March 2009

Parasta Marta Svētdiena

Neesmu ilgi neko rakstījusi.. Ir prasījies.. Par pavasari, par balli, par labiem cilvēkiem apkārt, par nelieliem pārsteigumiem pirmdienu rītos un par labi pabeigtu studiju nedēļu.. Bet nekas, tas lai paliek pie manis, sirsniņā.. Visu jau tāpat neuzrakstīšu, un visu jau tāpat jūs nesapratīsiet..

Bet šodien viss ir nostājies savās vietās.. Sirdī un ķermenī tāds vieglums un miers..

Jocīgi it īpaši tāpēc, ka šodien sajutos vientuļa.. Bet ne par to ir stāsts.. Pie tam, tas bija no rīta, un nu jau vairs nav taisnība.. Nē, nu ir, bet nesāp tik ļoti..

Tātad šodien es sajutu iestājamies pavasari.. Vismaz tā pamazām nākot uz manu pusi.. No rīta mani pamodināja saulīte, ļoti silta, silta saulīte, kas mani modinās šķiet nākamos 3 mēnešus.. Par ko, starpcitu, es esmu pateicīga, jo tad diena iesāksies saulaini, priecīgi un vispārēji pozitīvi..

Un saruna ar kursabiedru, kaut arī par ķīmijas tēmu, manī radīja nelielu, bet patīkamu satraukumu.. Tādu, kas rodas aktieriem tūlīt, tūlīt pirms izrādes sākuma.. Saruna, kas it kā neko nenozīmē, man deva vēlvienu pozitīvisma lādiņu šai dienai.. Es pat paspēju aizmirst, cik grūta man būs nākamā nedēļa, ar visiem tiem laboratorijas darbiem, ieskaitēm, prezentācijām un eseju rakstīšanām.. Paldies..

Bet, ja vien jūs zinātu, un man šķiet, ka daži nojauš, ka ir vajadzīgs tik maz, šķietami vienkāršas un nenozīmīgas darbības vai pasacīti vārdi, lai diena kļūtu gaišāka un nenodzēšams smaids parādītos uz sejas..

Un šodien taču ir Sieviešu Diena! Protams, mans opaps īsti neatbalsta šādus pasākumus, jo īpaši tāpēc, ka tās vairāk ir krievu tautības tradīcijas.. Bet es tāpat, omītei uzdāvināju narcisītes, dzeltenas, dzeltenas, kā saulīte.. Un viņa priecājās.. Un par to, ka priecājās viņa, priecājos es.. Vēl viens mazs labs darbiņš, un vēl viens labs momentiņš, ko atcerēties par šo burvīgo dienu.. :)

Pati galvenā, varbūt ne tik ļoti nozīmīga uz šo brīdi, jo es pie secinājuma nonācu, kad kārtoju drēbju skapī izmazgātos palagus un dvieļus, ka, lai arī Mērfija likums māca: - Nekad nelaid vaļā to, pie kā turies, pirms neesi pieķēries pie kaut kā cita. -, nu nav tās dzirkstelītes.. Es domāju, ka mēs abi to saprotam.. Ir jālaiž vaļā! Tikai abi šķiet negribam to atzīt viens otram.. Sarežģīta ir šī dzīve..

Bet tā, kā tā nepaliks vieglāka, ir jāiemācās dzīvot šo pašu pēc iespējas pozitīvāk, un ņemot visu, ko tā mums sniedz. Iespējas mums tiek pasniegtas uz Kristāla šķīvīšiem.. Vienīgi viesmīļi neuzkavējas tik ilgi, cik mēs ilgi domājam, pieņemt, nepieņemt, kāpēc un ko, un kā, un vispār wtf.. Un aiziet projām.. Tāpēc.. Ķer!!

Eh, es atkal novirzījos..

Šodien šobrīd esmu laimīga! Dalos ar jums šajā mazajā laimes mirklī!!

Lai jums jauka nākamā darba nedēļa! ;):*

p.s. Un jā, vai es teicu, ka ir iestājies Pavasaris?? :P

Talk the talk, walk the walk /

New year, new me has never really worked for me. Or maybe it has.  At least this year, me and Ruta tackled the monthly challenges to get in...