Revolver

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas iet savās gaitās - uz darbu, mājām vai kādu restorāniņu vai citu mīlīgu vietiņu, kur pavadīt savu pēcpusdienu.
Kas vēl jauns? Rīt sarunāju darba interviju Market Place ''. Atkal. :) Bet varbūt tā ir kāda zīme par manu lēmuma pareizību? Tieši tajā brīdī, kad saprotu, ka STRADA laikam nav man, man tiek piešķirta iespēja mainīt darba vietu. Protams, man pašai ir jāizspēlē tālākās kārtis pareizi, lai es tiktu pieņemta un tiktu uz izmēģinājuma stundām.
Brīdī, kad biju Market Place pārliecināties par doto iespēju un parunāt ar Caroline, iestādes menedžeri, ienāca sieviete, kuras māsa strādā Nando's restorānos''' un meklē viesmīļus jaunajai vietai. Neliela problēma gan varētu būt tas, ka jaunā vieta ir ļoti, ļoti ārpus Londonas. Nosūtīju e-pastu ar CV un pateicību par dāvāto iespēju un tagad gaidu atbildīti.
Un tomēr, līdz brīdim, kad zināšu kaut ko konkrētāku par citu darbiņu, turos ar zobiem STRADA. Un šoreiz, ar zobiem, nedomāju šī teiciena normālo nozīmi, bet tik tiešām, ar zobiem.. Jo nepatīk. Un es sapratu, kas man nepatīk. Jo es tik tiešām mīlu darbu kā tādu - iepriecināt cilvēkus, apkalpot viņus, darīt laimīgus, redzēt smaidu uz viņu sejām. Bet tiklīdz jārunā ar kādu no darbiniekiem, menedžeriem, tā nekā - smaids uz sejas paliek mākslīgs.
Ja neskaita darbu, lietaino pavasari un ilgas pēc mājām, tad ar mani viss kārtībā - ēdam normāli (dažnedažādas zivtiņas, rīsus, makaronus, dārzeņus un augļus mazāk, bet es cenšos, tik tiešām cenšos ēst vairāk. šodien pat nopirkām ar Dacīti plūmītes. tagad vēders tāds jocīgs, bet kopumā garšīgi), mēģinam vairāk vai mazāk brīvās dienas kaut kur iziet, kaut ko apskatīt (pēdējā laikā!).
Un.. jo vairāk cilvēku ievācas šajā mājā, jo vairāk gribās izvākties. Rotācija šeit ir bezgalīga. Gribētos tajā piedalīties. :)
Vēl viens plus - un es ceru, ka mans menedžeris gejs man teica pareizi - man rīt, tas ir, jau šodien, ieskaitīs naudiņu. Tad riktīgi varēšu sarēķināt kas un kā. Vai vispār kaut kas te sanāk vai nesanāk. Plus, jāskatās, ko piedāvā Market Place un Nando's. :)
Bučas visiem. Turiet īkšķus par mani rīt un domājiet labas domas.
Lai jums jauka diena, mani mīļumi. :*
---------------------
' http://www.stpauls.co.uk/
'' http://www.marketplace-london.com/
''' http://www.nandos.co.uk/index.cfm/

peles

nevajag sabīties.
bet.

mums darbā ir trīs mazas pelītes. viena lielāka, divas mazākas. viņas tusējas pie izmestajiem atkritumiem. bet salīdzinoši ar pelīti, ko satikām Ilfordā pie Valentīna parka, ļoti bailīgas. pie parka satiktā pelīte nu tik ļoti mīļa un jauka izskatījās, nemaz nebaidījās. ēda kaut kādu saberztu cepumu, mēs viņai iedevām vēl divus. gan jau tagad knokstās ap tiem.

bet tās pelītes Stradā, tāpat kā visi pārējie, kas Stradā strādā, tik skrien un skrien. baigi stresainas izskatās..

nu ja.

šodien mammai dzimšanas diena. vakarā gan jau būs vakariņas, vai arī visi ies uz Da Sergio. būtu jauki būt tur, kopā ar visiem, pasēdēt. bet man drīz jābrauc strādāt.

Darbs STRADA*

Barrington Levy - Murderer
Ar ko lai sāk?
Sākumā šķita, ka šis darbs būs kā radīts man - darbs ar cilvēkiem, restorāns** (cita veida pieeja klientu apkalpošanai), restorāna ēdieni - kopumā kaut kas pilnīgi jauns. Tas protams ir labi - pieredzei. :)
Treniņa nedēļa ir pagājusi, mana pirmā patstāvīgi strādājošā nedēļa arī. Sāku saprast, kas te notiek. Pagaidām vēl īsti nešķiet, ka esmu pieņemta kā viena no komandas. Lai gan man saka, ka varu jautāt, ja man jaut kas ir neskaidrs, bet vienmēr, kad man kaut kas ir neskaidrs, ir tāda stresaina situācija, visi skrien kur kurais, jāapkalpo daudz cilvēku un nenormālos ātrumos. Tas viss tik tāpēc, ka menedžments STRADA tāds mazliet jocīgs. Bet jocīgs nevis Latvijas mazajos mērogos, bet Londonas masīvā. :D
Guns N' Roses - November Rain
Sākot jau ar to, ka cilvēku daudzums šajā vietā nav atkarīgs no klientu daudzuma, jocīgi, bet fakts. Tad, kad klientu maz, zālē ir apmēram 8 viesmīļi, plus bārmenis un "runner" (cilvēks, kurš, kad viesmīļiem nav laika, ēdienu aizgādā galdiņam). Tas ir daudz par daudz. Bet kad restorāns ir gandrīz pilns, ir lielās grupas, piemēram, 3 lielie galdi ar 15 cilvēkiem katrā, tad zālē ir 3 viesmīļi. Normālā gadījumā zālē, kuras ietilpība ir 170 cilvēki, jābūt 8 viesmīļiem (20 cilvēki uz katru viesmīli). Ja skaita vienu vai divus bārmeņus, kas arī var strādāt kā viesmīļi, tad = 1 menedžeris, galvenais viesmīlis (maitre d'hotel), 2 bārmeņi un 5 viesmīļi vai 1 bārmenis un 6 viesmīļi. Visi sadalīti pa sekcijām.
Sting - Englishman In New York
Tas laikam ir galvenais, kas man nepatīk šajā vietā. Bet nu.. Ar to jau vienu problēmu viss sākas. Ja ir "zapara", tad sākas stress un visi tādi uzvilkti, kaut ko baigi skrien un dara. Nevaru pierast pie tā, ka tik nenormāli jāskrien. Jā, Albertā bija jāskrien, bet tas bija citādāk - tur atmosfēra, pieeja bija daudz draudzīgāka. Ne tik stīva un saspringta kā šeit. Piemēram, ir tie 8 soļi, kas ir jāizpilda servisa laikā. Bet ja man ir kādi 6 galdiņi, viens no tiem ir lielais galds uz 10 cilvēkiem, tad kā lai es paspēju pēc tam, kad kāds no "runner"iem ir aiznesis ēdienu, pajautāt kā viņiem garšo. Es to atceros, un ieraugu tikai tajā brīdī, kad klienti jau gandrīz ir paēduši.
Bryan Adams - 18 Till I Die
Man laikam vienkārši gribētos, lai viss notiek mazliet lēnāk, kā tas pieklātos restorānam. Lai būtu personiskāka pieeja klientiem. Lai viss būtu skaistāk. :) Lai pasaule, un tai skaitā es, būtu laimīgāka. :)
Cosmos - Dūdieviņš
Tas pagaidām viss. Jāceļ augšā Mārtiņš un jādodas uz darbu.
Lai jums visiem jauks vakars!
P.S. Īpašs sveicien maniem muskatieriem. No jums tik maz kas dzirdams. Ceru, ka Mo jums nodos manus apskāvienus. Bučas, manas daiļavas.
_______________________
* STRADA is all about great quality, freshly prepared pizzas, pastas and risottos served in stylish, contemporary surroundings.
** A restaurant prepares and serves food, drink and dessert to customers. Meals are generally served and eaten on premises, but many restaurants also offer take-out and food delivery services. Restaurants vary greatly in appearance and offerings, including a wide variety of cuisines and service models.
Moby - James Bond Theme [Moby's Re-Version]

Hmm.. Negribu..

piedodiet, pēdējās pāris dienas nekādīgi negribu neko rakstīt. darbā liels nogurums, visa tā braukāšanās turpu šurpu. plus mājās nekādas atpūtas. tik daudz cilvēku apkārt. kāds vienmēr kaut ko gribēs ar tevi parunāties.



jā, man vakar bija brīvdiena, bet ko tas man deva? pusdienu nogulēju, pāris stundiņas pastaigājos apkārt pa Ilfordu, un tad noskatījāmies ar Mārtiņu 2 The Sopranos sērijas. :) Duša un saldi sapnīši.
Ceru, ka mazliet vēlāk, vai rīt no rīta būs vairāk iedvesmas kaut ko rakstīt.
P.S. Darbs.. eh, darbs.. Šonedēļ atkal 5 dienas strādāju - un visas slēgšanas. Tās slēgšanas tik nogurdinošas.. :(

PSDEC

mēroju garo ceļu uz darbu un izrādās - nokavēju pirmo staff meetingu. tāds marazms. es zināju, ka notiks, bija izlikts paziņojums, bet es kaut kā nenoreaģēju vai/un aizmirsu. stulbi. tik pat stulbi, kā nosist gulbi. nu ja. un darbā man jābūt 6 h vēlāk.
atbraucu mājās. iečekoju draugus, mailu un facebook, kā arī blogu. ikdienas rituāls. bet kā šodien no rīta dusmojos uz sevi. ka neesmu bijusi pietiekami uzmanīga, un neesmu pifiksējusi to darbinieku satikšanos.
tagad ēdu makaronus ar kečupu un dzeru karsto šokolādi (lasīt: vāju kakao).
jāizmazgā mati. varbūt mazliet jāpaguļ.

pēdējās dienas

pēdējā nedēļa ir bijusi diezgan aizņemta. sākot ar to, ka strādāju gandrīz katru dienu, mājās jāpilda visādas treniņu grāmatas, jāmācās ēdienkarte, vīnu karte, deserti. īsāk sakot, ir ko darīt.
šodiena brīva. dienas kārtība tāda pati, tikai jāstrādā nav. :)
pie mums saulains un silts laiciņš, grādi +13.
esmu atvērusi kontu bankā, kurā man pārskaitīs algu. šim kontam klāt nāk papildus karte, kas man jānosūta uz Latviju (piemēram, mammai) un tad es bez maksas varu nosūtīt naudiņu uz Latviju. vai nav jauki? vēl pāris ekstras, - ceļojumu apdrošināšana, telefona apdrošināšana, un citas lietas, kuras man šķiet nemaz nevajadzēs.. :)
kopumā, laime un prieks pārņem manu sirdi.
drīz ieradīsies Mo ar Laimas saldumiem.
labi, tagad jāķeras pie treniņgrāmatas, un ēdienkartes izzināšanas.
šo piektdien, saņemšu pirmo aldziņu, yei! kaut kā būs jāatzīmē. :) ieteikumi?

.............rīts...............

Jau paliek gaišs!
Crest Super (10% vācu alus)
Nav ne maz tik slikts. :)