nu labi. Vašingtonā nokļūstam ar metro. Metro vairāk atgādina vilcienu. Gandrīz kā Rīgas vilcieni. Varbūt nedaudz mazāka ietilpība, bet varbūt man tā tikai likās, jo ilgi neesmu bijusi Latvijā. :)
Izkāpām Smithsonian stacijā, netālu no Vašingtonas pieminekļa, un gājām tuvāk National Mall.
-) Washington Monument - kā liels zīmulis plašā laukā. Un kad pieej klāt, precīzi tāpat kā no Pēterbaznīcas apakšas, šķiet, ka gāžās tev virsū. :) Interesanti, ka no pieminekļa var redzēt visus apkārtējos pieminekļus, Balto namu un Kapitoliju.-) Thomas Jefferson Memorial
-) Franclin Delano Roosevelt Memorial - patika vislabāk tas, ka piemineklis veidots kā četri prezidentūras laiki. Katra telpa veltīta vienam no tiem, aprakstītas viņa idejas un glavenie darbības virzieni. Un viscaur vijās ūdenskritumi, kā pierādījums bezgalībai.
-) Lincoln Memorial
-) World War II Memorial - ovāls baseins Atspulga baseina galā. Apkārt baseinam ar strūklakām ir 56 granīta statujas uz kurām rakstīti štatu nosaukumi un Atlantijas un Klusā okeāna nosaukumi.
-) The White House - man likās, ka Baltajam Namam ir jābūt lielākam, iespaidīgākam, tā kā Kapitolijam, bet nē - tāda liela savrupmāja. Iespaidīga, bet ne tā kā biju izplānojusies. Varbūt iepriekš, cik filmās biju redzējusi Kapitoliju vai Balto Namu, esmu viņus sajaukusi.-) Pennsylvania Avenue
-) United States Capitol - sarunājām tūri ar gidu, kurš mūs izvadāja pa skaistajām, plašajām Kapitolija telpām un izstāstīja par tā vēsturi, izstādīta
jām mākslas gleznām un statujām. Mēs redzējām tikai tās telpas, kuras ir izrādītas tūristiem, bet netikām lielākajā daļā telpu, kurās notiek pašas galvenās darbības - likumu pieņemšana un kogresa tikšanās.-) Union Station - kaut kas līdzīgs Victoria stacijai Londonā, kur satiekas metro, vilcieni un autobusi. Iespaidīga, tik tiešām liela un augstiem griestiem. Ar daudz veikaliņiem, suvenīru bodītēm, biļešu pārdošanas vietām un kafejnīciņām.
Vakarā ap četriem braucam ar metro/vilcienu mājās. Sagaidam Līgu un braucam vākt persikus uz Larriland Farm. Amerikā ļoti populāras ir saimniecības, kurās var pats iet un vākt augļus un dārzeņus. Katru nedēļu vai ik pāris dienu, mainās piedāvājums, cik man noprast no tā, cik gatavi novākšanai ir augļi/dārzeņi un no tā, cik daudz atlicis ražas. Vienu dienuvāc tomātus, citu plūmes, vēl citu ķirbjus. Foršākais ir tas, ka vākšanas laikā tu vari ēst cik vien vari apēst, piemēram, ja lasi persikus vai nektarīnus, kā to darījām mēs, tik lasi no koka, ēd un dažus ieliec kastītē līdzi. Protams, par kastītē saliktajiem tev jāmaksā, varbūt nedaudz dārgāk kā veikalā, bet - pašu salasīti taču garšo labāk. Un tie persiki bija tik garšīgi un saldi un gatavi. Gājām vākt arī nektarīnus. Tie arī super sulīgi un garšīgi.
Salasījuši divas kastes nektarīnus un persikus, dodamies pie Aijas un Kena ciemos. Ēriks arī ir mājās. Mūs sacienā ar persiku pīrāgu, kas gan gatavots ne no mūsu vāktajiem persikiem, bet tik un tā ļoti, ļoti garšīgs. Ar Kristīni iepazināmies ar super mazu iguanu, kas mani paspēja apčurāt un apkakāt mani, kamēr es ar viņu spēlējos. :) Bet viss bija kārtībā, nomazgājos, iguana atpakaļ būrītī.
Visvairāk no viņu mājas man patika pagrabs. Man patīk, ka viņiem pagrabā ir spēļu istaba, - ar video spēlēm (Guitar Hero, SuperMario.. XBox 360 un PlayStation), kā arī citām spēlēm - gan Monopoly, gan Nerf Guns. Vispār jautrs pagrabs. Un tādiem pagrabiem ir pozitīvas īpašības. Bērni netraucē vecākus, jo pagrabs ir skaņu izolējošs, un pa visu māju netiek izmētātas bērnu "rotaļlietas". Jāsaka gan, ka spēļu pagrabs domāts mazliet lielākiem bērniem, tādiem, kas saprot, cik tālu var iet un spēlēties, lai nenodarītu viens otram sāpes.
Vispār jau brīnišķīga diena, viena no daudzajām, kas vēl tikai ir prieksā.
.......
Citās ziņās (piedod Ešiņ, ka izmantoju tavu "firmas zīmi"): Vakar skatījos draugos bildes no manas bijušās klasesbiedrenes kāzām. Ļoti lielu prieku sagādāja redzēt viņu tik laimīgu. Pārsteigums un mazliet jocīga sajūta, ka apkārt mani vienaudži jau precās vai sāk domāt par precībām.
Un uzreiz saku mammai un omītei un Ivetai, kas šo droši vien lasa, ka nav jāsatraucās, par precībām tuvākajā laikā nedomāju. Man taču universitāte jāpabeidz. Un tad jau redzēs..
No comments:
Post a Comment