USA 2.augusts.

Sākumā gandrīz nokavēju lidmašīnu. :) Labs sākums, ne?
Minūti, minūtē nokļuvu pie drošības vārtiem. Lidmašīnā gandrīz vispār negulēju, tāds neliels satraukums - lidot pāri okeānam, lai beidzot nokļutu tur, kur tik ilgi un dikti bija sapņots nokļūt. Noskatījos divas vai trīs filmas. Iedeva man garšīgas pusdienas - ar salātiem un saldo, un kafiju saldajā ēdienā. :) British Airways rūpējās par saviem klientiem, tas patīkami. :) Pat tad, kad blakussēdošaus bērns mani aplēja ar mammas sarkanvīnu, apkalpe mani nodrošināja ar "traipu noņemošajām" salvetītēm.
The Dulles (Vašingtonas) lidostā mani sagaidīja Roberts, mammas māsas vīrs. Apmēram stundu garš ceļš mājup. Bet bija tik jauki aprunāties ar Robertu, uzzināt, kas jauns un kā bērniem iet un kā ar darbiem sokās, kā pilsēta un kopējais skats gar lielceļu mainījies. :)
Mājās jau bērni bija klāt kā likts. Spēlējām SKIP-BO, māsīca Kristīne un brālēns Edgars man rādīja savus iPodus un klausījāmies mūziku. Vēlāk vakarā ieradās arī Līga, namamāte, atvesdama no Baltimoras manu mammu ar Ivaru un manu visjaukāko brāli pasaulē - Janci. :) Īstenībā bija ļoti forši atkal redzēt bračku un mammu. Samīļot. Parunāties. Mazliet pakašķēties, bet tas jau bija vēlākā ceļojuma laikā. :)
Un vakariņās - ķīniešu take-out. Rīsi, nūdeles, soja, dārzeņi, mazliet vistiņa un, protams, laimes cepumiņi. Vīna glāze un dodamies čučet, jo agri jāceļās. Nākamajā dienā uz Vašingtonu. Un tad jau sāksies..