Heh, interesanti, bet skumji
..stulbi, jocīgi un tomēr patiesi..
Mēs katrs ejam savu dzīves ceļu, ar savām domām, savām darbībām, savām emocijām, savām cerībām. Un tomēr, lai kā es gribētu, lai es justos labi un visi ap mani justos labi, nezkāpēc notiek pilnīgi citādāk. Piemēram, es labi pavadu laiku, bet tai pat brīdī man labai draudzenei tiek iedurts duncis mugurā. Un, uzzinot to tikai nākamajā rītā, es jūtos vainīga, ka esmu labi pavadījusi laiku, kamēr man tuvam cilvēkam ir slikti. Man tas nepatīk.
Un pats stulbākais, ka no vienas puses, tu gribi dusmoties, par to, ka nevari palīdzēt, no otras puses gribi izbaudīt mirkli, jo zini, ka kaut kas tāds gadās ļoti reti. One-in-a-lifetime opportunity.. Heh, stulbi, ne? Bet dzīve ir spēle - pokers, ja būsim precīzi - tu spēlē, un nekad nezini, kas notiks, tu nezini ne kādas kārtis būs uz galda, ne arī to, kādas ir tavu pretinieku kārtis. Tu vari tikai minēt, kas notiek viņu galvās, kādas kombinācijas viņi ir izplānojuši. Bet vienīgais uz ko tu tik tiešām vari paļauties, ir kārtis, kas ir tavās rokās, tās, ko tu redzi. Bet. Arī te gaida pārsteigumi, ko dod divi Dūži, ja pretiniekam ir Trīs no viena, huh??
Ideja mesidžam: Kāds vienmēr centīsies tevi izsist no ierindas, blefojot bez sirdsapziņas pārmetumiem, bet, ja vien tev kabatā ir labas kārtis, neuzķeries un spēlē tālāk!
Mēs katrs ejam savu dzīves ceļu, ar savām domām, savām darbībām, savām emocijām, savām cerībām. Un tomēr, lai kā es gribētu, lai es justos labi un visi ap mani justos labi, nezkāpēc notiek pilnīgi citādāk. Piemēram, es labi pavadu laiku, bet tai pat brīdī man labai draudzenei tiek iedurts duncis mugurā. Un, uzzinot to tikai nākamajā rītā, es jūtos vainīga, ka esmu labi pavadījusi laiku, kamēr man tuvam cilvēkam ir slikti. Man tas nepatīk.
Un pats stulbākais, ka no vienas puses, tu gribi dusmoties, par to, ka nevari palīdzēt, no otras puses gribi izbaudīt mirkli, jo zini, ka kaut kas tāds gadās ļoti reti. One-in-a-lifetime opportunity.. Heh, stulbi, ne? Bet dzīve ir spēle - pokers, ja būsim precīzi - tu spēlē, un nekad nezini, kas notiks, tu nezini ne kādas kārtis būs uz galda, ne arī to, kādas ir tavu pretinieku kārtis. Tu vari tikai minēt, kas notiek viņu galvās, kādas kombinācijas viņi ir izplānojuši. Bet vienīgais uz ko tu tik tiešām vari paļauties, ir kārtis, kas ir tavās rokās, tās, ko tu redzi. Bet. Arī te gaida pārsteigumi, ko dod divi Dūži, ja pretiniekam ir Trīs no viena, huh??
Ideja mesidžam: Kāds vienmēr centīsies tevi izsist no ierindas, blefojot bez sirdsapziņas pārmetumiem, bet, ja vien tev kabatā ir labas kārtis, neuzķeries un spēlē tālāk!
Comments