Revolver

Šodien bija vēl viena brīvdiena. Neko baigi sakarīgu neizdarīju. Piekārtoju māju, biju veikalā - nopirku dušas želeju, sarkano apelsīnu sulu un veļas pulveri. No rīta spīdēja saulīte, kad pavadīju Mārtiņu uz darba interviju. Aizgāju pačučēt. Kad Mārtiņš ap 12 atgriezās, izdomājām, ka jābrauc skatīties uz St.Paul's Cathedral '. Katedrāli, kuru mēs jau kādu laiciņu gribējām apskatīties. Esot liela un iespaidīga. :) Aizbraucām, visu ceļu lija lietus. Katedrāle tieši kad piegājām, tika slēgta apskatei. Yippi. Bet tad mēs izdomājām, un tā, kā Mārtiņam bija jābūt darbā tik pēc divām stundām, ka mazliet kaut kur jāpsēž. Tur pat blakus St.Paul metro stacijai ir jauka, maza itāļu kafijas kafejnīciņa. Ar "jauka" es domāju, ka darbinieces savā starpā un pret klientiem ir tik tiešām patiesi laipnas. Iedzērām zaļo tēju un baltās šokolādes moku. Sēdējām pie loga un skatījāmies uz cilvēkiem ārpusē. Ir patīkami, ka tad, kad līst lietus, tu atrodies telpās un vari vērot cilvēkus, kas iet savās gaitās - uz darbu, mājām vai kādu restorāniņu vai citu mīlīgu vietiņu, kur pavadīt savu pēcpusdienu.
Kas vēl jauns? Rīt sarunāju darba interviju Market Place ''. Atkal. :) Bet varbūt tā ir kāda zīme par manu lēmuma pareizību? Tieši tajā brīdī, kad saprotu, ka STRADA laikam nav man, man tiek piešķirta iespēja mainīt darba vietu. Protams, man pašai ir jāizspēlē tālākās kārtis pareizi, lai es tiktu pieņemta un tiktu uz izmēģinājuma stundām.
Brīdī, kad biju Market Place pārliecināties par doto iespēju un parunāt ar Caroline, iestādes menedžeri, ienāca sieviete, kuras māsa strādā Nando's restorānos''' un meklē viesmīļus jaunajai vietai. Neliela problēma gan varētu būt tas, ka jaunā vieta ir ļoti, ļoti ārpus Londonas. Nosūtīju e-pastu ar CV un pateicību par dāvāto iespēju un tagad gaidu atbildīti.
Un tomēr, līdz brīdim, kad zināšu kaut ko konkrētāku par citu darbiņu, turos ar zobiem STRADA. Un šoreiz, ar zobiem, nedomāju šī teiciena normālo nozīmi, bet tik tiešām, ar zobiem.. Jo nepatīk. Un es sapratu, kas man nepatīk. Jo es tik tiešām mīlu darbu kā tādu - iepriecināt cilvēkus, apkalpot viņus, darīt laimīgus, redzēt smaidu uz viņu sejām. Bet tiklīdz jārunā ar kādu no darbiniekiem, menedžeriem, tā nekā - smaids uz sejas paliek mākslīgs.
Ja neskaita darbu, lietaino pavasari un ilgas pēc mājām, tad ar mani viss kārtībā - ēdam normāli (dažnedažādas zivtiņas, rīsus, makaronus, dārzeņus un augļus mazāk, bet es cenšos, tik tiešām cenšos ēst vairāk. šodien pat nopirkām ar Dacīti plūmītes. tagad vēders tāds jocīgs, bet kopumā garšīgi), mēģinam vairāk vai mazāk brīvās dienas kaut kur iziet, kaut ko apskatīt (pēdējā laikā!).
Un.. jo vairāk cilvēku ievācas šajā mājā, jo vairāk gribās izvākties. Rotācija šeit ir bezgalīga. Gribētos tajā piedalīties. :)
Vēl viens plus - un es ceru, ka mans menedžeris gejs man teica pareizi - man rīt, tas ir, jau šodien, ieskaitīs naudiņu. Tad riktīgi varēšu sarēķināt kas un kā. Vai vispār kaut kas te sanāk vai nesanāk. Plus, jāskatās, ko piedāvā Market Place un Nando's. :)
Bučas visiem. Turiet īkšķus par mani rīt un domājiet labas domas.
Lai jums jauka diena, mani mīļumi. :*
---------------------
' http://www.stpauls.co.uk/
'' http://www.marketplace-london.com/
''' http://www.nandos.co.uk/index.cfm/

peles

nevajag sabīties.
bet.

mums darbā ir trīs mazas pelītes. viena lielāka, divas mazākas. viņas tusējas pie izmestajiem atkritumiem. bet salīdzinoši ar pelīti, ko satikām Ilfordā pie Valentīna parka, ļoti bailīgas. pie parka satiktā pelīte nu tik ļoti mīļa un jauka izskatījās, nemaz nebaidījās. ēda kaut kādu saberztu cepumu, mēs viņai iedevām vēl divus. gan jau tagad knokstās ap tiem.

bet tās pelītes Stradā, tāpat kā visi pārējie, kas Stradā strādā, tik skrien un skrien. baigi stresainas izskatās..

nu ja.

šodien mammai dzimšanas diena. vakarā gan jau būs vakariņas, vai arī visi ies uz Da Sergio. būtu jauki būt tur, kopā ar visiem, pasēdēt. bet man drīz jābrauc strādāt.

Darbs STRADA*

Barrington Levy - Murderer
Ar ko lai sāk?
Sākumā šķita, ka šis darbs būs kā radīts man - darbs ar cilvēkiem, restorāns** (cita veida pieeja klientu apkalpošanai), restorāna ēdieni - kopumā kaut kas pilnīgi jauns. Tas protams ir labi - pieredzei. :)
Treniņa nedēļa ir pagājusi, mana pirmā patstāvīgi strādājošā nedēļa arī. Sāku saprast, kas te notiek. Pagaidām vēl īsti nešķiet, ka esmu pieņemta kā viena no komandas. Lai gan man saka, ka varu jautāt, ja man jaut kas ir neskaidrs, bet vienmēr, kad man kaut kas ir neskaidrs, ir tāda stresaina situācija, visi skrien kur kurais, jāapkalpo daudz cilvēku un nenormālos ātrumos. Tas viss tik tāpēc, ka menedžments STRADA tāds mazliet jocīgs. Bet jocīgs nevis Latvijas mazajos mērogos, bet Londonas masīvā. :D
Guns N' Roses - November Rain
Sākot jau ar to, ka cilvēku daudzums šajā vietā nav atkarīgs no klientu daudzuma, jocīgi, bet fakts. Tad, kad klientu maz, zālē ir apmēram 8 viesmīļi, plus bārmenis un "runner" (cilvēks, kurš, kad viesmīļiem nav laika, ēdienu aizgādā galdiņam). Tas ir daudz par daudz. Bet kad restorāns ir gandrīz pilns, ir lielās grupas, piemēram, 3 lielie galdi ar 15 cilvēkiem katrā, tad zālē ir 3 viesmīļi. Normālā gadījumā zālē, kuras ietilpība ir 170 cilvēki, jābūt 8 viesmīļiem (20 cilvēki uz katru viesmīli). Ja skaita vienu vai divus bārmeņus, kas arī var strādāt kā viesmīļi, tad = 1 menedžeris, galvenais viesmīlis (maitre d'hotel), 2 bārmeņi un 5 viesmīļi vai 1 bārmenis un 6 viesmīļi. Visi sadalīti pa sekcijām.
Sting - Englishman In New York
Tas laikam ir galvenais, kas man nepatīk šajā vietā. Bet nu.. Ar to jau vienu problēmu viss sākas. Ja ir "zapara", tad sākas stress un visi tādi uzvilkti, kaut ko baigi skrien un dara. Nevaru pierast pie tā, ka tik nenormāli jāskrien. Jā, Albertā bija jāskrien, bet tas bija citādāk - tur atmosfēra, pieeja bija daudz draudzīgāka. Ne tik stīva un saspringta kā šeit. Piemēram, ir tie 8 soļi, kas ir jāizpilda servisa laikā. Bet ja man ir kādi 6 galdiņi, viens no tiem ir lielais galds uz 10 cilvēkiem, tad kā lai es paspēju pēc tam, kad kāds no "runner"iem ir aiznesis ēdienu, pajautāt kā viņiem garšo. Es to atceros, un ieraugu tikai tajā brīdī, kad klienti jau gandrīz ir paēduši.
Bryan Adams - 18 Till I Die
Man laikam vienkārši gribētos, lai viss notiek mazliet lēnāk, kā tas pieklātos restorānam. Lai būtu personiskāka pieeja klientiem. Lai viss būtu skaistāk. :) Lai pasaule, un tai skaitā es, būtu laimīgāka. :)
Cosmos - Dūdieviņš
Tas pagaidām viss. Jāceļ augšā Mārtiņš un jādodas uz darbu.
Lai jums visiem jauks vakars!
P.S. Īpašs sveicien maniem muskatieriem. No jums tik maz kas dzirdams. Ceru, ka Mo jums nodos manus apskāvienus. Bučas, manas daiļavas.
_______________________
* STRADA is all about great quality, freshly prepared pizzas, pastas and risottos served in stylish, contemporary surroundings.
** A restaurant prepares and serves food, drink and dessert to customers. Meals are generally served and eaten on premises, but many restaurants also offer take-out and food delivery services. Restaurants vary greatly in appearance and offerings, including a wide variety of cuisines and service models.
Moby - James Bond Theme [Moby's Re-Version]

Hmm.. Negribu..

piedodiet, pēdējās pāris dienas nekādīgi negribu neko rakstīt. darbā liels nogurums, visa tā braukāšanās turpu šurpu. plus mājās nekādas atpūtas. tik daudz cilvēku apkārt. kāds vienmēr kaut ko gribēs ar tevi parunāties.



jā, man vakar bija brīvdiena, bet ko tas man deva? pusdienu nogulēju, pāris stundiņas pastaigājos apkārt pa Ilfordu, un tad noskatījāmies ar Mārtiņu 2 The Sopranos sērijas. :) Duša un saldi sapnīši.
Ceru, ka mazliet vēlāk, vai rīt no rīta būs vairāk iedvesmas kaut ko rakstīt.
P.S. Darbs.. eh, darbs.. Šonedēļ atkal 5 dienas strādāju - un visas slēgšanas. Tās slēgšanas tik nogurdinošas.. :(

PSDEC

mēroju garo ceļu uz darbu un izrādās - nokavēju pirmo staff meetingu. tāds marazms. es zināju, ka notiks, bija izlikts paziņojums, bet es kaut kā nenoreaģēju vai/un aizmirsu. stulbi. tik pat stulbi, kā nosist gulbi. nu ja. un darbā man jābūt 6 h vēlāk.
atbraucu mājās. iečekoju draugus, mailu un facebook, kā arī blogu. ikdienas rituāls. bet kā šodien no rīta dusmojos uz sevi. ka neesmu bijusi pietiekami uzmanīga, un neesmu pifiksējusi to darbinieku satikšanos.
tagad ēdu makaronus ar kečupu un dzeru karsto šokolādi (lasīt: vāju kakao).
jāizmazgā mati. varbūt mazliet jāpaguļ.

pēdējās dienas

pēdējā nedēļa ir bijusi diezgan aizņemta. sākot ar to, ka strādāju gandrīz katru dienu, mājās jāpilda visādas treniņu grāmatas, jāmācās ēdienkarte, vīnu karte, deserti. īsāk sakot, ir ko darīt.
šodiena brīva. dienas kārtība tāda pati, tikai jāstrādā nav. :)
pie mums saulains un silts laiciņš, grādi +13.
esmu atvērusi kontu bankā, kurā man pārskaitīs algu. šim kontam klāt nāk papildus karte, kas man jānosūta uz Latviju (piemēram, mammai) un tad es bez maksas varu nosūtīt naudiņu uz Latviju. vai nav jauki? vēl pāris ekstras, - ceļojumu apdrošināšana, telefona apdrošināšana, un citas lietas, kuras man šķiet nemaz nevajadzēs.. :)
kopumā, laime un prieks pārņem manu sirdi.
drīz ieradīsies Mo ar Laimas saldumiem.
labi, tagad jāķeras pie treniņgrāmatas, un ēdienkartes izzināšanas.
šo piektdien, saņemšu pirmo aldziņu, yei! kaut kā būs jāatzīmē. :) ieteikumi?

.............rīts...............

Jau paliek gaišs!
Crest Super (10% vācu alus)
Nav ne maz tik slikts. :)

interesants vakars

Vakar bija super jauks vakars - latviešu vakaru uzrīkojām Mārtiņam par godu. :) Mārtiņa draugi pa dienu bija aizgājuši uz krievu veikaliņu "Gastronom". Es domās piedalījos.. :) Nopirka šprotītes, Dzintara kausēto sieru - kaut kas no Latvijas. Cido sula. Cepām ķiploku grauzdiņus. Pēc tam ieņēmām pīpētāju istabu - visa vakara gaitā ļoti nedaudzi cilvēki ieradās šajās telpās. Laikam nobijās.. :) Prieks. Latvieši tik tiešām pārņem pasauli. Ēdām arī kūku - keksu ar rozīnēm un citiem sausajiem augļiem. Pārsteidzoši, man garšoja. :) Un Mārtiņam tika kartupeļu maiss - dzimšanas dienas dāvana. :)
..
nākamā diena - guļam līdz 3iem. pavadīju Mārtiņu uz darbu, pastaigāju pa veikaliem. nācu mājās - mācījos ēdienkarti.
..
pēdējais vakars Aivitai - sagribējās mazliet vīnu - kaut kā atzīmēt. izstaigājām no mājas uz vienu pusi, uz otru pusi - neviens veikals nav vaļā. nav jau liels pārsteigums - trešdienas nakts, pulkstens 2. beigu beigās: pulkstens ir gandrīz 5 no rīta, Mārtiņš ir atpakaļ, un mēs dzeram alu, nu bet tā bišķīt, do not worry. :)

vēl viena vēstule

Darbs nav tālu. Nu nav tālu no centra. Bet tā, kā mēs dzīvojam tālu no centra, tas skaitās tālu.. Strādāju New Burlington Street STRADA, kas ir tuvu Oxford Circus stacijai, kas nozīmē - pats centrs. Ceļš aizņem aptuveni minūtes 40, ja paveicās ar vilciena un metro sakritībām Stratfordas pieturā, tā kā tas bija šodien.
Šodien bija pirmā darba diena, pasūtījumus pieņēmu tikai dzērieniem, bet galvenais uzdevums šodien bija - saprast organizāciju viesu uzņemšanā, kas principā nozīmē 8 soļus (sasveicināšanās, nosēdināšana pie galdiņa & dzērienkartes iedošana, pasūtījuma pieņemšana, atsauksmes par ēdienu & otrie dzērieni, galda novākšana, desertu un kafijas piedāvāšana, rēķina pasniegšana, atvadīšanās). Man tika ierādīta sekcija kopā ar manu "treneri", kas vairākas reizes man atprasīja galdiņu statusu - ko viņi gaida, kas tagad jādara, kas viņiem vēl jāaiznes, un tādā garā.
Līdz šai 4dienai man jāiemācās ļoti daudz lietiņu - ēdienkarte ir pats galvenais, jāizpilda treniņa grāmata. Ironija, dzīvoju kopā ar tik daudz cilvēkiem, tik dažādām tautībām un nav neviena, kas saprastu itāļu valodu. A man visi ēdienu nosaukumi, kafijas (tas gan ir vienkāršākais), deserti, vīni - viss ir itāliski. Paskaidrojumi, jā, angliski, bet.. kopumā.. liela nesaprašana. Ņemšu palīgā interneta vārdnīcu, ar skaņu palīdzību, mācīšos..
Bet jā, restorāns man patīk. Ir diezgan paliels, ietilpība ir 150 personas. Un ja uz lenča laiku ierodās grupas, diezgan grūti.. Nemaz negribu domāt, kā būs, kad vienā sekcijā, kurā ir ~35 galdiņi, tikšu galā.. Bet nu, pagaidām koncentrējos uz to, ko man māca.. ķeru visu informāciju. Ja pārējiem, kuri tiek apmācīti, tiek dotas 5 pilnas dienas, man tiek dotas 3, jo mana "trenere" strādā šonedēļ pēdējo nedēļu. Jacenšās sevi parādīt! Jāmācās ātri, daudz pašai viss jādara. "Trenere" man forša - francūziete, nostrādājusi gadu, pašai ļoti patīk, teica, ka viņai pietrūks visu darbinieku - daži kļuvuši par labiem draugiem.
Nu, palēnām viss sāk nokārtoties, vēl jāpagaida kāds mēnesis, un tad varēs pārvākties. Būs iespēja beidzot padzīvot vieniem. Tas arī būs piedzīvojums, pārdzīvojums, pārbaudījums mūsu attiecībām. Pagaidām jau viss ir tik tiešām kārtībā. Viens otru mīļojam, gatavojam kopā ēst, skatamies seriālu The Sopranos uz kompja pirms gulētiešanas. Jebkurā gadījumā, esmu laimīga. Tagad arī par to, ka man ir darbiņš.

..ilgojos..

..sagaidīsim Aivitu Stratfordā, tad visu izstāstīšu par šodienu.. :)

___________________________________

Nu jau tik daudz kas noticis pa vidam, ka nemaz neatceros, kā sākās aizvakardiena. :)

Jāsāk jau laikam ar to, ka pēdējās pāris dienas no rītiem ir bijušas tik skaistas, saulainas un vispār jaukas. Tāda sajūta, ka tiešām tuvojas pavasaris.. Kā jums?

------> George Thorogood & Destroyers - Bad To The Bone <-------

Aizvakar braucām uz centru, staigājām ar Mārtiņu un Andēnu pa kafejnīcām, veikaliem, devām CV. Dažos ļoti laipni pateica, ka pagaidām nevajag, ka ieliks arhīvā, un pēc pāris mēnešiem varbūt zvanīs.. Daži ar smaidu pieņēma, teica, ka atdos menedžerim, jo, jā, viņiem tieši vajadzīgi darbinieki..

Pats trakākais, ka biju atstājusi telefonu mājās, bet pirmdien apstaigātās kafejnīcas un restorāni teica, ka zvanīs šīs nedēļas laikā. Un tā, kā līdz tam netika zvanīts, tad - piektdiena, kurā atstāju telefonu mājās, bija vienīgā atlikusī darba diena.. :(

Un tieši tā - atbraucam mājās - un 10 neatbildēti zvani.. Cits nezināms numurs, cits omītes.. :) Jebkurā gadījumā, uz to brīdi kredīta nebija, naudas arī pavisam maz, braucienam uz centru sanāk - vienas dienas ticketam. :) Bet mans mīļotais piedāvāja uzzvanīt šiem nezināmajiem numuriem no sava telefona..

----------> Prāta Vētra - Māsa Nakts <-------------

Tā nu es zvanu, viens atutomātiskais atbildētājs, cits vispār neatbild.. Bet tad ienākošais zvans - gribētu sarunāt izmēģinājuma stundas, kurās parādītu kas un kā.. Rīt? Jā protams! Sešos? Nav problēmu! Melnas bikses un kurpes? Bet protams! .....> Acis jau zib!! :))

Vēl pēdējais zvans uz nezināmo numuru, un man atbild Market Place - vieta kurā tik ļoti gribēju strādāt.. Pat nezinu kāpēc.. Atmosfēra, ko rada darbinieki, mūzika, ēdiens.. Viss kopā.. :) Sarunāja interviju uz nākamo dienu (t.i. vakardienu) plkst.14 :)) Eh, cik tajā brīdī liels prieks bija acīs, sirdī.. Un vispārēja laime. :P

......

Nākamajā dienā, laicīgi (~11 :D:D ) piecēlos, sataisījos.. Saģērbos - vienkārši, bet smuki.. Uzkrāsojos, iztaisnoju matus.. :) Nu vispār - smuka biju.. :) Braucu uz centru.

Pats brauciens aizņem apmēram četrdesmit minūtes, tas gan atkarīgs, kuru transporta veidu vai pareizāk transporta veidu savienojumu izvēlies.

Atkāpjoties no tēmas:

1) var iet ar kājām līdz Ilfordas stacijai, tas aizņem minūtes 7-10 min, sagaidam vilcienu (3-9 min), braucam līdz Stratfordas stacijai (15 min), pārsēžamies iekš tjūba :D. brauciens līdz Londonas centram, Oxford Circus stacijai, aizņem apmēram 20-25 min. kopējais max laiks = 60 minūtes.

-------> A.R.Rahman - Mustafa Mustafa <-------

2) sagaidīt autobusu (145 vai 366) minūtes 1-10, braukt līdz Redbridge tjūba stacijai (5 min), pēc tam ar to līdz Oxford Circus - 35 min. kopējais max laiks = 50 minūtes.

3) autobuss (5 min) vai ar kājām (10 min) līdz 25.autobusa pieturai. braukt ar 25 autobusu līdz Tottenham Court Road pieturai (55 min), kas ir apmēram 7-10 minūšu gājienā no Oxford Circus. kopējais max laiks = 1 h 15 minūtes.

Nav jau īsti starpības, ko tu izvēlies.. Laika ziņā, bet ar autobusu braucot no rītiem paliek auksti, nav vēl autobusi iesildīti. Eh, nu ko tur. Autobusi gan ir lētāki, bet kratīšanās un brauciena ilgums tomēr liek izvēlēties metro. :)

Nu tad, atpakaļ pie tēmas.. :D Tātad - braucu uz interviju. Lika man izpildīt formiņu, parunājās ar mani, bet nu nekas tāds baigi īpašs. Darītu to pašu, ko Albertā - varbūt iemācītos kaut ko jaunu, pavisam citādāku.. Bet, tik un tā, man tā vieta tā fascinē.. :)

-----> Orquestra de la Luz - Salsa y Control <--------

Atbraucu mājiņās. Ar Maŗtiņu paēdām, un kopīgi braucām uz centru. Viņš uz darbiņu un es uz izmēģinājuma stundām. :)

STRADA ierados pusstundu par ātru, bet man piedāvāja uzgaidīt, iedzert tēju. Kā uzzināju vēlāk, tad tieši pusstundu pirms manas ierašanās esot bijis ļoti liels cilvēku uzplūdums - tieši uz lunch time. Bet kad viss nomierinājās, tieši uz to laiku, kad man bija jābūt, un jāsāk strādāt, man ierādīja restorānu, virtuvi, ģērbtuves.. Avārijas izejas.. Un slepeno vārdu. Izrādās, ka tad, kad sāk kaut kas kaut kur degt, nedrīkst pa visu restorānu skriet, rokas pa gaisu vicinot, un kliegt "Fire, Fire, Panic, Fire" :D:D Jāiet pie menedžera/es un jāsaka: "There is Mr. Sands in the kitchen." :)

Kopumā jau neko vēl nedarīju, vismaz pasūtījumus nepieņēmu, jo ēdienkarti vispār nezināju. Bet novācu galdiņus, uzklāju galdiņus, pastāstiju, kur ir tualetes, uzbēru klientu ēdieniem parmezānu. Nu visādus sīkumus - iepazinos ar apkārtni un atmosfēru. Restorāns uz 160 vietām, galdiņi daudz, to numerācija kaut kāda pilnīgi debīla. He he. Menedžere pēcāk (3 h darbiņa) parunājās un teica burvīgos vārdus - ka viņa gribētu man dot iespēju pamēģināt strādāt.. :D Ļoti pieklājīga un bez emociju pieņemšana darbā. :) Bet - galvenais, ka pieņemta!! :) Prieks un laime..

Mājās braucot - patīkams nogurums un prieks mijas ar izsalkumu un nelielu aukstuma sajūtu. Plus jāsāk mācīties iedotais mājas darbs - astoņi apkalpošanas soļi, plus galdiņu numerācija. :)

---------> Linkin Park - My December <--------

...

Atkal, liels prieks saņemt garas un īsas vēstules ar stāstiem kā iet, ko darat. :) Arī gaidu Mo ciemos.. :)) Un saldumus no Laimas.. Ņamm.. Bučas jums visiem, ilgojos pēc jums.. :)

eh..

šodien bija galvā baigā doma. aiziet uz tuvāko pilsētu un paskatīties, kas tur notiek. iesniegt CV un parunāties veikalos un kafejnīcās par darba piedāvājumiem.

viss pasākums izvērtās uz stundām četrām, jo tuvākā pilsēta ir Stratforda, 4,2 jūdzes, kas ir 6,76 km. turp - atpakaļ = ~13,5km. Tā neko pēcpusdienas pastaiga.

Nu jā, bet tagad iedomājieties mani!!!! tā vienkārši pastaigājoties vienā pēcpusdienā 14 kilometrus.. :D:D Tiem, kas mani pazīst, tas tik tiešām šķistu nenormāli.. Es??? 4 stundās 14 km.. :D:D

Nu jā.. jebkurā gadījumā, visa tā pasākuma gaitā, neviens veikals, kur pieteikties Andeenam, un neviena kafe/restorāns, kur pieteikties man, nav atrasts. Izsalkums tā mācās virsū. Un kājas pēdējos metrus vairs vispār nejūt.
Bet kā esmu teikusi iepriekš - tas tāds patīkams nogurums! Apskatīta apkārtne, paelpots svaigs gaiss, un vispārējs sportiskums. :)
Un vakars arī brīnišķīgs, - vakariņās vistiņa ar kartupelīšiem un salātiņiem un melno tējiņu.. Un neliela meditācija pirms gulētiešanas.. Dievīgi..
Tagad čucēt un rīt 8os ceļos un uz pilsētu.. Iesniegt CV.. :))
Lai man veicas! Egi.
Ilgojos un mīļoju jūs visus, mani lasītāji.. :D

par vakardienu :)

..vakar vakarā pazuda internets. bišķi skumīgi. bet celties no gultas un labot rūteri kaut kā negribējās. :) tāpēc rakstu šodien..

.....

Darbīga diena vakar bija - aizbraucām uz centru, pieteicos darbiņā vairākās vietās. Dažās no tām tik tiešām uz pavasari, tas ir, šo brīdi, vajag papildus darbiniekus. Nosaukšu vietas, bet laikam lielākā daļa no tām, jums neko neizteiks -

1. Market Place (ļoti jauka vietiņa - restorāns, klubs, bārs pašā Londonas centrā pie Oxford Circus)

2. Apostrophe (kafijas, piena, maizīšu un dažādu saldumu kafejnīca arī centrā)

3. COSTA @ Bank stacijas (kafijas veikaliņš/kafe)

4. Cafe Pasta (pasta, pizza - restorāns)

5. ODEON (kinoteātris)

6. Cafe Phillies (mazs restorāniņš, bet viņiem darbiniekus vajag tikai uz aprīli, maiju)

7. Nero Cafe - ļoti neviesmīlīgi (itāļu kafejnīca).

Vislabāk man patika COSTA @ Bank, jo atgādināja man Reval Šokolādi. Tāda mierīga, mājīga. Menedžere teica, ka no rītiem esot ļoti "bizī". Šonedēļ zvanīs. :)

.....

Otrā dienas daļā: ar Andēnu - Mārtiņa draugu - bijām skatīties Pilsētu - aizbraucām līdz Big Benam. Nu es pat teiktu, ka skaisti. Gaismiņas.. Temza.. Aizgājām līdz London Eye, noskaidrojām, ka brauciens maksā 18 poundi. Nu varbūt no trešās algas. Bet, ja pareizi atceros, tad mamma braukdama ar Aci, neesot bijusi sajūsmā. Garš ceļojums pa apli un redzēt visu, ko vajag, vari pirmajās 10 minūtēs.. :)

Bijām pastaigāties līdz Westminster Abbey - iekšā netikām (arī te apskate maksā 15 poundi - psc), bet no ārpuses tik tiešām iespaidīgi. Plus bijām pēc 18, un zvanīja zvanus.. Sākumā krita uz nerviem, bet kamēr apstaigājām riņķī, tikmēr jau pieradu.

Tower Bridžu gan neredzēju.

....

Kur, kas vēl?

No mūsu istabiņas izvācies viens džeks. Elpot vieglāk. :) Un.. ar visām laika maiņām, daudziem cilvēkiem apkārt un faktu, ka tik maz ieskatos kalendārā, esmu aizmirsusi vakar apsveikt Ivarus. Īpašs Londonisks vārda dienas sveiciens Ivaram A.

Pavasaris!

pieceļos. čivina putniņi.

izeju ārā. spīd saule. siltums pārņem manu ķermeni.

brokastis.

brauciens uz centru.

p.s. mums atkal ir nets, un vakarā stāstīšu, kā man šodien gāja. :)